• Rekonstruē autostāvvietu pie Piloru ozolu audzes

    Gleznainā Ežezera krastā pie Andzeļu un Ezernieku pagasta robežas atrodas Piloru ozolu audze — dabisks ozolu mežs ar platlapju mežiem raksturīgu augu sugu kompleksu 19,6 ha platībā. Aizsardzības statuss teritorijai piešķirts 1977.gadā kā botāniskajam dabas liegumam. Piloru ozolu audze kopā ar Pahatnieku ozolu audzi un Ežezera salām veido Rāznas nacionālā parka Ežezera dabas lieguma zonu.

    Lasīt
  • Pakalnos saimnieko, apsteidzot krīzi

    Aulejas pagasta Aivara Vanaga zemnieku saimniecību “Pakalni” dažādi ekonomiski nelab-vēlīgi faktori ietekmē, iespējams, mazāk nekā kādu citu lauksaimniecības produkcijas ražotāju, jo “Pakalnu” saimnieks nekad nav apstājies pie jau sasniegtā, bet kopš pašiem pirmsākumiem 1993. gadā rāvies, cik vien ir paša spēkos un pat pāri tiem, lai nekāda krīze viņu nepārsteigtu nesagatavotu un nesalauztu.

    Lasīt
  • Pirmā maija “krokodili”

    Dīvains šogad ir pavasaris — neredzēti sauss. Nakts un dienas temperatūru krasas svārstības ar 20 - 25 grādu starpību un saule skaidrajās debesīs ir apstākļi, kas neveicina labu copi.

    Lasīt
  • Šogad citi akcenti

    Latvijā katru pavasari tiek rīkotas Mākslas dienas, kuru laikā aktīvi darbojas mākslinieki. Mūsu pilsētā Mākslas dienas tiek rīkotas salīdzinoši sen — kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Pašos pirmsākumos tās bija ļoti vērienīgas un pats galvenais — labi apmeklētas, kas šodien vairs tā nav, neskatoties uz organizatoru pūlēm iedvest pasākumā otrās dzīvības elpu. Laikam dienišķā izsalkuma remdēšana kļuvusi par lielāko mūsdienu prioritāti, mākslu un kultūru pastumjot kaut kur sānis, maliņā, līdz labākiem laikiem.

    Lasīt
  • Unikāli darbi

    Ezernieku tautas namā maija sākumā tika sarīkota vietējā amatnieka Andra Platača darbu izstāde, kuriem pat grūti atrast īsto nosaukumu — tik neparasti tie ir!

    Lasīt
  • Daugavpils dzejnieki Krāslavā

    Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tikšanās ar Daugavpils literātu apvienības dzejniekiem — Jevgeņiju Golubevu (radošas inteliģences asociācijas “Dina-Art” vadītājs), Tatjanu Ruskuli (Latvijas krievu rakstnieku organizācijas Latgales filiāles vadītāja vietniece), Natāliju Gorjačovu un Galinu Denisovu — lielu interesi krāslaviešos neizraisīja, bet, jāatzīst, ka dzeja būtībā nekad nav bijusi plašu ļaužu masu lutināta.

    Lasīt