Latvijas atjaunotās brīvvalsts laikā Skaistas pagastā tika paveikts visai daudz tieši izglītības jomā: no vecajām telpām pašvaldības skolu pārvietoja uz bijušo bērnudārzu, kuram par Pasaules Bankas un pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem tika uzbūvēts trešais stāvs, veikts ēdamtelpas un kabinetu kapitālais remonts, turpmākajos gados izremontēta arī aktu zāle, veikti ēkas siltināšanas darbi, sakārtota skolas apkārtne, pabeigti citi darbi.
Tobrīd neviena amatpersona nešaubījās par šo darbu nepieciešamību un salīdzinoši lielas naudas summas tēriņa lietderību, jo vēl šīs tūkstošgades sākumā izglītības iestādi apmeklēja vairāk nekā simts skolēnu, arī sagatavošanas grupiņā bija pietiekami daudz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu, lai katru rudeni atvērtu pilna komplekta pirmo klasi. Skolas absolventi lielākoties veiksmīgi turpināja mācības citās pašu izvēlētajās izglītības iestādēs. Arī tas bija arguments, lai vecāki izvēlētos laist bērnus šajā skolā. Bet globalizētajā pasaulē nekas nestāv uz vietas, un nereti pārmaiņas pārsteidz cilvēkus nesagatavotus, it sevišķi mūsdienu straujajā dzīves ritmā. Ja vēl vakar ekonomika plauka un zēla, tad šodien ir iestājusies krīze. Ja pirms pārdesmit gadiem laukos būvēja bērnudārzus, tad šodien pagastu centros top veco ļaužu mītnes, bet valdībā runā par mazo lauku skolu slēgšanu un bezdarbnieku armijas papildināšanu ar kvalificētiem kadriem. Vārdu sakot, šīsdienas situācija skolu jautājumā vairs nav tik rožaina, kā pirms gadiem 15-20. Taču vairāk par visu pašvaldības iedzīvotājus uztrauc neziņa: “Vai Skaistā būs skola?”
Uz šo jautājumu Skaistas pamatskolas direktors Edvīns Vecelis atbildēja: “Zinu faktiski tikpat daudz, cik bērnu vecāki. Mai-jā būs Skaistas pagasta padomes sēde, kurā tiks skatīts jautājums par mūsu skolu — tās pastāvēšanas iespējas un viss, kas ar to saistīts. Pēc sēdes ir mērķis sniegt informāciju vecākiem un bērniem, kas nākamgad notiks ar skolu un kā viss notiks. Pašlaik skolas administrācija veic visus nepieciešamos aprēķinus, prognozē nepieciešamo skolotāju skaitu, skolotāju likmes, izdevumus skolas darbības nodrošinājumam (malka, komunālie un saimnieciskie izdevumi, tehniskais personāls u.c.), lai šī izglītības iestāde varētu pastāvēt novadā. Kad pagasta padome pieņems konkrētu lēmumu — būt vai nebūt — varēsim runāt ar vecākiem un skolotājiem. Otrs jautājums, kurā jāievieš skaidrība, ir saistībā ar mācību gada beigām, kas beidzas jūnijā, jo pedagogi un tehniskais personāls jālaiž atvaļinājumā.
Krāslavas novadu veidojošo pagastu priekšsēdētāju un skolu vadītāju pēdējā kopējā sanāksmē bija panākta vienošanās, ka pagastu pašvaldību padomes jaunajam novadam nedrīkst uzgrūst atrisināt šos jautājumus faktiski mēneša laikā pirms jaunā mācību gada sākuma. Pirmkārt, tie ir atvaļinājumi, otrkārt, vecāki un bērni grib zināt un viņiem vajag zināt, kas notiks ar skolu, treškārt, vajadzīga skaidrība par mācību līdzekļiem jaunajam mācību gadam. Lai kā mēs gribētu, ka visās skolās ir vienādi mācību līdzekļi, bet reālajā dzīvē tā tas nav. Pagastu priekšsēdētāju un skolu vadītāju sanāksmē arī lēma, ka jaunajam novadam vajadzētu respektēt pagastu pašvaldību lēmumus. Mēs ceram, ja padome kopā ar skolas administrāciju izrēķinās un pieņems lēmumu, ka Skaistas pamatskola vēl vienu gadu, saprotams, ka runa iet par vienu gadu, var izdzīvot ar tiem līdzekļiem, kas pienākas, tad novads nemēģinās grozīt šo lēmumu. Par tālāko, kas notiks pēc gada, lems jaunievēlētā novada deputāti.”
Šobrīd Skaistas pamatskolas 1.-9. klasēs mācās 44 skolēni, plus ducis piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmeklē sagatavošanas grupu. Skolā nodarbināti 16 pedagogi, tostarp viens sākumskolas skolotājs paralēli studijām apguva papildus vēl vienu specialitāti, tāpēc ir saņēmis atļauju mācīt matemātiku bērniem līdz 6. klasei, bet otrs skolotājs līdzīgā ceļā ieguva sertifikātu, kas ļauj mācīt latviešu valodu līdz 6. klasei. No apkalpojošā personāla ir septiņi pastāvīgie darbinieki, ziemas laikā jāpieņem darbā viens kurinātājs. Skaidrs, ka šeit izdevumi uz vienu bērnu ir krietni lielāki nekā lielā skolā. Kas notiks ar skolu pēc gada vai diviem? Šodien visas prognozes vairāk atgādina zīlēšanu kafijas biezumos, tomēr dažas nianses var izrādīties būtiskas. E. Vecelis norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prognozēs ir nodrošināt iespēju 1.-6. klašu audzēkņiem mācīties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šādu skolēnu šobrīd Skaistas pamatskolā ir 20 — nevar sacīt, ka viņu ir daudz. Skaidrs, ka, saglabājoties līdzšinējām tendencēm, daudzi skolotāji paliks bez darba. Skaistas pamatskolā ir tikai viens pedagogs, kurš aizies vecuma pensijā, pārējiem — jāstrādā! Vai nenotiks tā, ka vasaras laikā sāksies lielā staigāšana, daļa skolotāju savlaicīgi parūpēsies par drošāku darbavietu?
Direktors neizslēdz arī šādu pavērsienu: “Mēs katrs gribam zināt vismaz dienu, nedēļu vai mēnesi tālāk uz priekšu. Šī nenoteiktība, kas tagad ir valstī, visus tracina un liek justies nedrošiem par rītdienu. Tamdēļ Skaistas pamatskola kopā ar pārējām novada skolām strādā pie tā, lai vismaz šogad, kamēr jaunais novads veidojas un vēl nav sācis pilnā apjomā pildīt visas savas funkcijas, netiktu izjaukts tas, kas ir uzbūvēts, ja vien būs iespēja visu nofinansēt. Kad novadā būs skaidrs redzējums par skolu izvietojumu, par transportu bērnu pārvadāšanai, par internātiem un citiem saistītiem jautājumiem, tad arī varēs veikt reorganizāciju, veidot filiāles vai ko citu darīt.”
Skaistas pagasta prieks un vienlaikus arī bēda ir labi ceļi — caur pagasta teritoriju stiepjas asfaltēts lielceļš. To izmanto vecāki, sūtot bērnus mācīties uz pilsētu. Pašvaldības autobuss ved bērnus uz Krāslavas ģimnāziju. Ja ministrijas nostāja skolu jautājumā nemainīsies, saglabāsies pašvaldības uzdevums nogādāt bērnu līdz tuvākajai skolai, tad rodas jautājums, kas notiks ar pašu bērnu? Nākamgad Skaistas pamatskolas 1. klasē jāiet bērnam, kurš no šīs mācību iestādes dzīvo septiņus kilometrus tālu. Viņam jau tagad pusstunda jāpavada ceļā no mājām uz pamatskolu, jo tie nav asfaltēti ceļi. Labi, šis bērns, visticamāk, sāks mācīties Skaistā, bet kas sagaida viņu nākotnē? Kāpēc mūsu valsts vadītājiem, kad runa ir par naudu, viens bērns vairs nav bērns? Vajag astoņus, desmit, divdesmit — tad valstij viņi rūp, tad atrod visu nepieciešamo. Varbūt vajadzētu iet citu ceļu — samazināt klašu komplektu skaitu pilsētu skolās, palielinot klases, tādā veidā izbrīvēt līdzekļus lauku skolām, lai bērnam no dziļiem laukiem nevajadzētu triekties 20-30 km uz pilsētu. Tiesiskai valstij taču būtu jāuzņemas vienlīdzīgas rūpes un garantijas par katru tās pilsoni.
Juris ROGA