Latvijā katru pavasari tiek rīkotas Mākslas dienas, kuru laikā aktīvi darbojas mākslinieki. Mūsu pilsētā Mākslas dienas tiek rīkotas salīdzinoši sen — kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Pašos pirmsākumos tās bija ļoti vērienīgas un pats galvenais — labi apmeklētas, kas šodien vairs tā nav, neskatoties uz organizatoru pūlēm iedvest pasākumā otrās dzīvības elpu. Laikam dienišķā izsalkuma remdēšana kļuvusi par lielāko mūsdienu prioritāti, mākslu un kultūru pastumjot kaut kur sānis, maliņā, līdz labākiem laikiem.
Šogad Mākslas dienu pasākumi sākās pilsētas laukumā 30. aprīļa pēcpusdienā. Diemžēl Mākslas dienu radītās izjūtas steidza izbaudīt daudz mazāk cilvēku, nekā laukums spēj uzņemt. Nelīdzēja pat atraktīvais sauklis — būsim kopā mākslas piknikā! Garāmgājēju uzmanību centās piesaistīt Krāslavas redzamākie mākslinieki ar savu darbu izstādi, kā arī Mākslas skolas audzēkņu gleznošanas akcijas “Krāsu otu dancis Krāslavai” dalībnieki, kuri gleznoja un zīmēja uz molbertiem turpat laukumā visu acu priekšā. Pateicībā par līdzdalību akcijā savdabīgas medaļas saņēma divi desmiti mākslinieku.
Līdzās meistaroja slavenais keramiķis Valdis Pauliņš un ļāva arī citiem pamēģināt. Dīvaini, bet sasmērēt rokas ar māliem pieaugušie nesteidzās, toties bērni šo piedāvājumu izmantoja nekavējoties, lai gan dažam kājas ripu īsti labi vēl nesasniedza. Taču smīkņātājiem vajadzētu pašiem redzēt, kā dzirkstīja šo bērnu acis, kad pašu rokām tapa sālstrauks vai cits māla nieciņš. Viņiem nudien būtu grūti izdomāt kādu bēdu ar irbulīti iegravēt svaigi izvirpotajā māla bumbā, lai pēc tam tās aizmestu kaut kur tālu, tālu... Taču šī akcija — bēdu ierakstīšana māla bumbā — arī milzu atsaucību neguva.
Toties īpašus aplausus izpelnījās ansambļa “Mežrozīte” dejotājas, kuras vairākkārt priecēja Krās-lavas Mūzikas skolas koncerta “Iestādi ideju” apmeklētājus. Protams, skaļus aplausus saņēma arī mūzikas skolas audzēkņi, kuri dziedāja, spēlēja akordeonu, ģitāru un pūšamos instrumentus. Šī patiesībā bija īpaša diena Krāslavā, jo Mākslas dienās šogad notika divas lielas akcijas, kuras veidoja Mākslas skola un Mūzikas skola. 30. aprīļa vēlā pēcpusdienā daudzviet Latvijā tika dziedāta pazīstamā tautas dziesma “Bēdu manu lielu bēdu”, kurā vienojās Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņi. Tā šīs izglītības iestādes visā valstī centās pievērst sabiedrības uzmanību pašreizējai situācijai interešu izglītības finansējuma jomā.
Vakarā krāslaviešus un pilsētas viesus priecēja Kultūras nama deju kolektīvu koncerts “Kad dzīve uzzied dejā”, kurā piedalījās deju kolektīvi “Raita”, “Pastaliņas”, “Rakari”, “Saulstariņi” un “Jautraviņa”.
Interesanti, vai kāds vēl atceras pērnā gada Mākslas dienu galvenās norises Krāslavā? Manuprāt, interesantākais toreiz bija skatāms tieši Krāslavas vēstures un mākslas muzejā, kas ik gadu ir devis savu ieguldījumu Mākslas dienu norisēs. Muzeja darbinieki tieši uz Mākslas dienām saviem apmeklētājiem bija sarūpējuši Kārļa Jurjāna zīmējumu kolekciju no Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma. Vienlaikus tika atklāta arī krāslavietes Ingas Maijeres izstāde “Vēja zvani”, kura raisīja asociācijas ar Raimonda Paula dziesmu “Vēju stundā”, kas ir viena no populārākajām muzikālajām kompozīcijām latviešu estrādes žanrā.
Redz, cik strauji viss mainās — šodien mums jau jādzied tautas dziesma “Bēdu manu lielu bēdu”!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
