• Nesavtīgs darbs un atzinība

    Vandālisms naktīs ir jaunā laika “demokrātijas” spilgti izteiktā izpausme. Sapratuši brīvību kā visatļautību, jaunie huligāni uzskata par normu tumsas aizsegā izgāzt nesaprotamas dusmas uz Krāslavas ielām.

    Lasīt
  • Jautājums - atbilde

    - Gekiša kungs! Paldies par atmiņām! Jūs bijāt 1944. gada jūlijā bojā gājušo vācu karavīru apbedīšanas liecinieks. No jūsu teiktā izriet, ka visiem viņiem bija karavīru žetoni. Respektīvi, bija paziņots radiem. Domāju, ka uz Krāslavu vairākkārt brauca to karavīru pēcteči, kuru mirstīgās atliekas nebija pārapbedītas, lai apmeklētu piederīgo kapus mūsu pilsētā.

    Lasīt
  • Sirsnīgs paldies!

    Laikraksta “Ezerzeme” lasītāja Anna Podskočaja apmeklēja redakciju ar labu mērķi. Pilsētas kreisā krasta iedzīvotāju, Piedrujas baznīcas draudzes locekļu vārdā viņa izteica sirsnīgu at- zinību un pateicību firmas “Labiekārtošana K” darbiniekiem.

    Lasīt
  • Grafika un pilsētainava

    Brendancis Francis ir teicis: “Ja tev ir kāds talants, tad lieto to katrā iespējamā veidā. Nesēdi tam virsū, neskopojies ar to. Tērē to dāsni - kā miljonārs, kurš apņēmies bankrotēt.”

    Lasīt
  • COMENIUS: projekts beidzies, darbs turpinās

    Par programmas “COMENIUS” projektu “Māci Eiropu!”, kurā piedalījās “Varavīksnes” skola, mūsu laikraksts stāstīja jau vairākkārt. Šovasar projekta darbs tiks pabeigts. Taču triju Eiropas skolu uzsāktā sadarbība turpināsies. Bet par visu pēc kārtas. Visai piesātināts izrādījās tieši trešais darba gads.

    Lasīt
  • Eko-izglītība pierobežas ezeru reģionos

    Netradicionāli, neizmantojot tehnoloģijas, brīvā dabā Daugavas krastā, zirgu sētā “Klajumi” š.g. 17.jūnijā ar Vadības komitejas sanāksmi noslēdzās INTERREG III A Ziemeļu prioritātes projekts “Vietējo iniciatīvu veicināšana vides izglītībā pierobežas ezeru reģionos Latgalē (Latvija) un Pleskavas apgabalā (Krievija)”/”Pārrobežu eko-izglītība”.

    Lasīt
  • Krīze - tās ir lielas iespējas!

    Vārds “krīze” ķīniešu valodā sastāv no diviem hieroglifiem. Pirmais nozīmē “briesmas”, bet otrais - “lielas iespējas”. Man šķiet, ka šodien svarīgāk ir apgūt “iespējas” nekā pastāvīgi runāt par “briesmām”.

    Lasīt
  • Par dvēseles ekoloģiju

    Visu mūžu mēs kārtojam cilvēka nosaukuma eksāmenu. Gudri rīkojas tas, kurš nedeklarē cīņu par dvēseles skaidrību un apkārtējās vides tīrību, bet ik dienas ar savu sirdsapziņu kontrolē savu rīcību un ievieš kārtību mājā, pagalmā, ārpus sētas, tuvākā ezera vai upes krastos. Cilvēki, kuri atstāj dzimtās vietas, agri vai vēlu izjūt nepārvaramu nostalģiju.

    Lasīt