- Gekiša kungs! Paldies par atmiņām! Jūs bijāt 1944. gada jūlijā bojā gājušo vācu karavīru apbedīšanas liecinieks. No jūsu teiktā izriet, ka visiem viņiem bija karavīru žetoni. Respektīvi, bija paziņots radiem. Domāju, ka uz Krāslavu vairākkārt brauca to karavīru pēcteči, kuru mirstīgās atliekas nebija pārapbedītas, lai apmeklētu piederīgo kapus mūsu pilsētā.
Taču pašas kapuvietas ir nolīdzinātas, tās nav redzamas. Vai nebūtu jālabo pieļautā briesmīgā kļūda? Gribētos uzzināt jūsu viedokli par kritušo karavīru apbedījumu atjaunošanu. Krusts pie kultūras nama ir kritušiem vācu karavīriem, bet kam pie poliklīnikas? Atbildi gaidīšu avīzē,” raksta Anna no Krāslavas.
- Cienījamā Anna! 1998. gada 1.jūnijā es nosūtīju apbedījumu plānu-skici novada domei, Krāslavas muzejam, kā arī uz Rīgu organizācijai “Brāļu kapi”, kas nodarbojas ar pārapbedīšanu. Taču pagaidām konkrēta lēmuma nav. Izmantojot gadījumu, atvainojos lasītājiem par to, ka nepareizi norādīju 1941. gada 3. jūlijā mūsu pilsētā nošautā vācu ģenerāļa uzvārdu. Viņa uzvārds pareizi ir Otto Lancelle.
Tagad par krustu pretim poliklīnikai. 90. gadu sākumā, kad to uzstādīja, kāda veca sieviete no Amatnieku ielas (toreiz viņai bija 91 gads) teica, ka, cik viņa atceroties, šajā vietā kapsētas nebija. Bet kad Krāslavā uzturējās cara divīzija (dienests ilga 25 gadus), mirušos karavīrus budistus sadedzināja pie meža speciāli sagatavotā rituāla vietā.
Manuprāt, krusts uzstādīts atbilstoši pastāvošajai latgaliešu tradīcijai.
.jpg)
.jpg)
