• Tev, mīļā skola, 50!

    Lai skan akordeona mūzika! Akordeons Latvijā — kalpazēns vai izklaides karalis? Nievātais vai visu cienītais? Savējais vai svešinieks? Akordeons bija tautas instruments pēc būtības.

    Lasīt
  • Pavasara dāvana Krāslavai

    Tikai četri gadi... Vai tas ir daudz vai maz — strīdīgs jautājums. Cilvēkam un radošajai apvienībai tas ir bērna vecums. Māksliniekam, kur pirmo reizi paņēmis rokā otu, tikai sākums. Bet ja blakus izrādās Meistars, talantīgs skolotājs, tad notiek brīnums, par ko Krāslavas glezniecības cienītāji jau pārliecinājās mākslas izstādēs, kuras kļuva par labu tradīciju. Pēdējās ekspozīcijas izvietošanai kultūras namā tik tikko pietika vietas divos stāvos.

    Lasīt
  • Ceļinieki atvainojas A. Silova kungam

    Laikraksta redakcija saņēma Ezernieku pagasta iedzīvotāja A. Silova kunga vēstuli, kuru publicējam saīsinātā veidā. “Esmu pensionārs, bijušais ceļu darbinieks vienā no ceļu pārvaldēm Pierīgā. Pēc operācijas šī gada 6. janvārī labi un lepni iebraucu savā tēva sētiņā Ezernieku pagastā, kur pašlaik dzīvoju. Jau rīta agrumā 7. janvārī visi ceļi bija aizputināti ar jauku baltu pūkainu sniedziņu tā, ka ar vieglo auto ne no vietas.

    Lasīt
  • Tradicionālo prasmju skola ceturto reizi

    Etniskās kultūras apzināšanas un dokumentēšanas programmas tradicionālo prasmju skola 2011 Latgalē šoreiz tiek rīkota četras sestdienas (5., 12., 19. un 26. martā). Bezmaksas nodarbības rit divpadsmit vietās tradīcijām bagātajā Latgalē, tostarp visos trijos novados, kas tapuši bijušā Krāslavas rajona teritorijā: Aglonā mācīs kokgriešanu, Krāslavā var apgūt podnieka amata pras-mes, Ūdrīšos mācīties niedru stabuļu izgatavošanu, Dagdā rāda Latgales tradicionālos dančus un rotaļas.

    Lasīt
  • Turpat puse budžeta — projektiem!

    24. februārī Krāslavas novada dome apstiprināja pašvaldības budžetu 2011. gadam. Šī gada pašvaldības budžetā ieņēmumi ir apmēram 10 miljonu, izdevumi — 14 miljoni latu. Starpību — apmēram 4 miljonu latu apmērā — paredzēts finansēt no projektu īstenošanas līdzekļiem, kur tiks ieskaitīts gan valsts finansējums, gan arī ņemts aizdevums. Lielākā izdevumu sadaļa ir izglītība — aptuveni 30% no visiem izdevumiem. Lieli līdzekļi tiks ieguldīti infrastruktūras attīstībā gan pilsētā, gan lauku teritorijā.

    Lasīt
  • Putenis un saule, prieks un vilšanās...

    Tā nav nejaušība, ka makšķernieku sacensības es nosaucu par festivālu. Makšķerēšanas sporta sacensības pie mums notiek gan vasarā, gan ziemā un rada lielisku noskaņojumu tiem, kurus vieno mīlestība uz dabu. Turklāt pie mums pastāv copmaņu brālība un viņu sirsnīga kontaktēšanās.

    Lasīt
  • Krimināls, notikumi

    Daugavpils iecirknis 6. martā ap plkst. 14.00 Daugavpilī, Krāslavas ielā 60, no ēkas jumta krītoša lāsteka sabojāja automašīnas “Lexus RX300” jumtu un bamperi. Policija fiksējusi auto bojāšanas faktu.

    Lasīt
  • Draugi satikās!

    Saulainā piektdienas pēcpusdienā — 25. februārī — Kombuļu tautas bibliotēkā pulcējās Sauleskalna sākumskolas 2.-4. klases audzēkņi ar skolotāju Solvitu Mežiņu. Uz bibliotēku bērnus aicināja draugi — Dators un Internets. Pasākums bija organizēts Vispasaules drošāka interneta dienas (2011. 8. februāris) atzīmēšanai.

    Lasīt
  • Pārgalvība neatmaksājas...

    5. februārī plkst. 10 Dagdas hipodromā tiks dots starts automašīnu ātrumsacensībām “Atvadas ziemai Dagdā 2011”. Vietējā mēroga sacensībās piedalījās 14 autobraucēji, lai gan kādu pusstundu pirms sacensībām nekāda aktīvā pulcēšanās nebija ma- nāma un šķita, ka sacensības būs jāatceļ dalībnieku trūkuma dēļ. Īsi pirms ātrumsacensībām trases malā jau bija sastājies liels skaits līdzjutēju, sacīkšu gaitā viņiem piepulcējās jauni un jauni, galu galā šo sacensību vērotāju pulks noteikti neatpalika no tā ļaužu skaita, kas šurp nāk uz tradicionālajām rikšotāju sacensībām.

    Lasīt
  • Drošības cena

    Ziema negribīgi atkāpjas pavasara priekšā, daudzviet Krāslavā braukšana arvien vēl nedroša. Tomēr diez vai sagaidīsim jaunus sniega kalnus, tālab novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam lūdzu novērtēt, kā pilsēta pārcietusi ziemu? — Autovadītāji neizpratnē: kāpēc pilsētā neizveda vai nenostūma sniegu no krustojumiem, kuros ir bīstami izbraukt no sānielas uz galveno ielu, pa kuru ir intensīva satiksme, piemēram, uz Rīgas ielu pašā centrā vai no Aronsona ielas uz Vienības ielu pie degvielas Uzpildes stacijas “Ingrīda”, kur aiz sniega kalna vispār neko neredz, sevišķi, ja jāizdara kreisais pagrieziens? Tas ir dārgi?

    Lasīt