Turpat puse budžeta — projektiem!

Uz jautājumiem jaunpieņemtā budžeta aspektā atbild domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

— Vispirms jautājums laucinieku aizstāvībai — vai darbu turpinās visas izglītības iestādes laukos?

— Pagaidām — jā! Protams, būs nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Deputāti skaidri apzinās: ja skolu nolikvidēsim, vēlāk mums to vairs neatvērt. Turklāt, ja saskaitām kopumā visu — skolēnu pārvadājumus un citus izdevumus, tad nekādi lieli ietaupījumi nesanāk. Es jau nerunāju par skolēnu, vecāku un pedagogu psiholoģisko diskomfortu, turklāt vairāki skolu darbinieki paliktu bez darba dažus gadus pirms pensijas un bez izredzēm atrast sev citu darbu profesijā. Cilvēks visu dzīvi strādājis skolā, tagad viņu izmest uz ielas un sacīt, ej, pārmācies! Tas nav nopietni. Tālab skolas cenšamies saglabāt, bet ir jāpiemaksā no pārvalžu budžetiem.

Kā ekonomijas variantu skatāmies ēku izvietojuma optimizēšanu. Konkrēti par Skaistu domājam un spriežam, kā pašvaldība varētu atteikties no pagasta pārvaldes ēkas uzturēšanas, koncentrējot visu skolas ēkā: pārvaldi, Feldšeru vecmāšu punktu. Tas dotu ekonomiju. Jau pāris reizes bijām tikušies, līdz galam vēl nav izlemts, bet, domāju, mēs pieņemsim tādu lēmumu. Būtu ļoti labi, ja pagasta ēku gribētu kāds iegādāties, jo mums galvenais, lai pēc tam šo objektu neizlaupa.

Pagastu pārvaldēm, kurās ir mazas skolas, visgrūtāk ar naudu. Piemēram, Aulejai, Kombuļiem, jo tās cenšas uzturēt nelielās skolas. Es aicinu ne tikai pārvaldes vadītājus, arī iedzīvotājus izteikt savas idejas par ēku optimizācijas variantiem, lai ietaupītu naudu. Mums visiem jāapzinās: ja skolas nav, tad ar laiku arī ciemata nav.

— Turpinot par izglītības jomu, kādas pārmaiņas sagaidāmas jaunatnes atbalsta politikā?

— Šodien nevalstiskajām organizācijām ir iespēja pieteikties projektiem, to var apliecināt Vera Bīriņa, kura veiksmīgi strādā ar projektiem Robežniekos. Bet man jāatzīst, ka jaunatnes organizācijām ir divas attieksmes. Savācas kopā grupa, uztaisa projektu, atnāk uz domi pēc līdzfinansējuma. Citreiz tie ir 5%, 10% vai 15%, pat ir projekti, kur līdzfinansējuma nav vispār, nepieciešams tikai pašvaldības atbalsts. Šiem jauniešiem dodam zaļo gaismu. Otri ir tādi, kas izveido savu organizāciju, atnāk uz domi un paprasa naudu. Domes nostāja — ja jūs kaut ko konkrētu darāt, mēs atbalstām ar līdzfinansējumu. Bet nevar būt tā, ka divi vai vairāk cilvēki nodibina kādu grupu un atnāk prasīt naudu. Nav vairs tie laiki.

Domes sēdē aktualizēts jautājums, ka vēlamies pieņemt darbā par visa novada jauniešiem atbildīgu cilvēku, kas saliktu visu pa plauktiņiem un savestu visus kopā, lai arī deputāti varētu efektīvāk risināt jauniešu jautājumus. Jābūt kontaktpersonai, esam gatavi samaksāt tam cilvēkam, bet gribam tādu, kuram jaunieši paši uzticas, nevis no augšas novadītu, kuru jaunieši nepieņem. Citādi tam nebūs jēgas. Pastāv arī atšķirība starp pilsētu un lauku jaunatni. Pilsētā viņiem ir viss — interešu izglītība, mūzikas un mākslas skola, sporta skola. Te pasaka — nav laika. Laukos bērns atnāk kājām no skolas, aiziet vecākiem palīgā uz kūti un vēl paspēj būt sabiedriski aktīvs. Atšķirīgi dzīves veidi, kas šim cilvēkam strādājot būs jāņem vērā, bet jebkurā gadījumā jaunatne budžetā nav apdalīta.

Mums būs vēl izmaiņas, uz kurām pamudināja pilsētas svētki un sarunas ar sportistiem, tostarp tiem, kuri šodien skatās sportu televīzijā. Uz pusslodzi esam pieņēmuši darbā masu sporta speciālistu. Tas ir Raitis Timma. Ja mums ir projekti par hokeja, tenisa un basketbola laukumiem, tad arī paši laukumi reiz būs. Gribam attīstīt aktīvo tūrismu, domājam, kā renovēt centrā sporta namu — ēka palikusi pavisam nesmuka. Vajag aktivizēt masu sportu, varbūt kāds izdomās rīta rosmi krāslaviešiem. Citur, piemēram, Dagdā, notiek sporta spēles, pie mums — nē. Mēs gribam aktivizēt, jo tā ir mūsu iedzīvotāju veselība. Sevišķi uz šī fona, ka Rīgā nemitīgi strādā, lai aizvērtu ciet mūsu slimnīcu, visiem vajag laikus parūpēties par veselīgu dzīvesvietu.

— Kas būs ar tiem, kam darba nav un maz ticams, ka reiz būs? No vienas puses pabalstiem atvēlējāt milzu summu, no otras — tā jau var apsēsties klubkrēslā un visu mūžu žēloties par sūro dzīvi, saņemot pabalstus. Nav nekas dižs, bet strādāt taču arī nevajag...

— Budžetā sociālajai aizsardzībai kopā ir atvēlēti 1,94 miljoni latu, tajā skaitā 878,4 tūkstoši latu projektiem un aptuveni pusmiljons latu pabalstu izmaksām maznodrošinātajiem. Par šo naudu rūpnīcu varētu uztaisīt!

Sociālās komitejas darbā esmu piedalījies gan pēc viņu aicinājuma, gan pats ierodos un varu secināt, ka viņi rūpīgi skatās katru lietu, izvērtē situāciju. Neapšaubu, ka daudziem cilvēkiem grūti, bet tajā pašā laikā atceros situāciju Skaistā, kur strādā zemnieki Miļevski un kuriem ir turpat 400 liellopu. Pērn viņu saimniecībā viesojās zemkopības ministrs Dūklavs. Parasti es cenšos zemniekiem iepriekš pateikt, lai pasūdzas ministram par visu, kas nav tā, kā vajag. Ministrs izstaigāja fermu, jautā, kas un kā? Miļevski atbildēja, vienīgā problēma — nav cilvēku, kurus var pieņemt darbā. Citu tik nopietnu problēmu viņiem nav. Tas nav vienīgais zemnieks, kurš to saka. Kalniešos savu saimniecību attīsta Ivanovs, nez kāpēc ved cilvēkus darbā no Krāslavas. Ir vēl piemēri. Diemžēl ir noteikta cilvēku kategorija, kas pieradusi tikai ņemt. Kādreiz stāstīju, ka pie manis atnāk sūdzēties par sociālajiem pabalstiem. Līdzko viņam piedāvāju brīvdienās pastrādāt kopā ar mani mežā, tā cilvēka vairs nav.

— Jūs taču nenoliegsiet, ka ir cilvēku kategorija, kas grib strādāt, bet vairs nevar...

— Ir tādi. Es ļoti priecāšos, ja viss izdosies un darbu atsāks zvērsaimniecība — tur tagad vācu investors. Domāju, ka tā būs iespēja strādāt cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Mums tiešām ir problēma ar pirmspensijas vecuma ļaudīm, sevišķi sievietēm. Viņām būtu nekorekti piedāvāt braukt uz mežu strādāt. Man nav pieņemama pat valsts līmenī izplatītā visu un visa novienādošanas politika. Piemēram, šūšanas fabrikā cilvēks pasliktinājušās redzes dēļ vairs nevar pilnvērtīgi pildīt savu darbu, bet zvērsaimniecība būtu laba izeja tādās situācijās.

Domāju darbaspēka trūkuma jautājums aktualizēsies, kad granulu ražotājs “Latgran” uzbūvēs savu ražotni Krāslavā. Starp citu, man jau zvana arī cilvēki, kuri šodien strādā Anglijā un Īrijā, bet ir dzirdējuši par pozitīvām pārmaiņām Krāslavā un grib atgriezties. Protams, mums ir viņiem jāizsaka ļoti konkrēts piedāvājums, bet pirmām kārtām vajag piedāvāt informāciju, lai par mums zinātu Eiropā. Vēl Krāslavā būs 25-30 darbavietas veikalā “Beta”, cik zinu, darbinieku atlase jau rit.

— Tā sakot, pēdējais laiks atmest alkohola lietošanu un slinkošanu...

— Ir ļoti nepatīkami, ka zviedri, kuri Krāslavā būvē rūpnīcu, brīnās: “Kas jums šodien par tādu dienu? Braucām darbā, viens iet pa ceļa vidu ar biksēm, otrs — bez biksēm...” Man ir kauns to dzirdēt, kauns visai pilsētai. Lai kā cenšamies sakārtot savu vidi, viens tāds parādās uz ielas, un svešiniekiem uzreiz ir cits priekšstats par mums. Sak, ko jūs raudat, ja varat kaut ko tādu atļauties! Viņi jau salīdzina ar savu valsti, kur šņabis ļoti dārgs un tos cilvēkus nopietni pieskata, ja kas — ļoti ātri aizvāc no acīm.

— Pašvaldība turpinās attīstīt novērošanas videokameru tīklu Krāslavā?

— Šodien pilsētu novēro astoņas kameras, bet centīsimies to skaitu palielināt caur projektu realizāciju. Ja izdosies projekts par trotuāra izbūvi no Pareizticīgo baznīcas līdz pat Raiņa ielai gar Jāņupīti un pa otru pusi, kur ir ziedu veikals, tad līdz ar to būs arī jaunas kameras. Tas pats par grāfu Plāteru pils teritoriju, kur tāpat gribam kaut ko labu paveikt un arī pieskatīt — kameras būs uzliktas.

— Šajā budžetā paredzēti lieli projekti?

— Projektiem ieplānota gandrīz puse budžeta naudas — 6,74 miljoni latu. Šogad tiks īstenoti četri nopietni projekti par ēku siltināšanu: Krāslavas pamatskolā, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, Krās-lavas kultūras namā un Robežnieku pamatskolā. Vēl ļoti nopietni strādājam ar siltumtrašu jautājumu. Projekts iesniegts, gaidām izvērtējumu.
Runa ir par 9 km no 10,5 km siltumtrašu Krāslavā. Protams, galvenais jautājums ir zudumu samazināšana, jo, kā mēs redzam, visa enerģētika kļūst arvien dārgāka. Diemžēl, strādājot pie tik lieliem ieguldījumiem nākotnei, jautājums varētu skart arī tarifu.

— Cik naudas šajā budžetā atvēlējāt darba samaksai?

— Darba algas palika praktiski tajās pašās robežās, kā pirms gada. Domes administrācijas darba algas fonds ir 369,8 tūkstoši latu. Salīdzinājumam: 2010. gadā tas bija 370,1 tūkstotis latu. Šo to koordinējām struktūras iekšienē, jo deputātu uzstādījums bija nepārsniegt kopējo darba algas fondu, kas bija iepriekšējā gadā. Ir cilvēki, kuriem alga pieauga, jo arī minimālā darba alga valstī pieauga. Principā vairāk pārmaiņu ir tajā grupā, kuri saņem līdz Ls 450 — kādam pieauga, kādam saruka. Nav īsti pareizi, ka nedrīkst nevienu prēmēt, jo tiešām ir cilvēki, kuri būtu jāprēmē par viņu darbu. Piemēram, šis gads ļoti nopietns ir plānotājiem. Viņiem darba milzīgi daudz, ir speciālisti, kurus, es, ja strādātu citā pašvaldībā, censtos pārpirkt, kaut vai maksājot divreiz vairāk.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA