• III. Par visvairāk sasāpējušo jeb Pavasara tēzes

    Turpinot sarunu par Krāslavas tēmu, Mihails Rustamovs īpašu uzmanību velta labiekārtošanas darbu vērieniem. Notika galvenais — lūzums cilvēku apziņā, un, gribas ticēt, ka pārliecinošais piemērs aktuālo saimniecisko jautājumu risināšanā, ko parādīja novada dome, pamudinās arī privātīpašniekus, jo krāslaviešiem pret privātīpašumu ir dažāda attieksme. Vispārējās atmodas process jau ir acīmredzams, un māju skaitam, kas tiek uzturētas priekšzīmīgā kārtībā, jābūt aizvien lielākam. Šajā sakarā pilsēta gaida aktīvāku pašvaldības policijas darbu — nevīžīgu īpašnieku vēl ir atliku likām.

    Lasīt
  • Laba iespēja

    Līdz šā gada 30. aprīlim pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes var pieteikties Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātajā projektu konkursā “Sporta inventāra iegādes palīdzības programma”.

    Lasīt
  • Atvadu vārdi Ritai...

    Skaudra smeldze iezagās sirdī, kad uzzināju, ka dzīves pavediens pārtrūcis nenogurdināmajai ilggadējai mūsu rajona kultūras dzīves vadītājai Ritai Barčai.

    Lasīt
  • Krāslava jubilejas gaidās

    Esam ceļā uz Latvijas valsts proklamēšanas 90. gadskārtu. Lielais gadu skaitlis tiks atzīmēts ar daudziem pasākumiem valsts mērogā un katrā novadā, pilsētā, pagastā, skolā.

    Lasīt
  • Cēlsirdības akts

    Bijusī Varavīksnes skolas skolotāja Irēna Panfilova, kura jau piecus gadus strādā Norvēģijā, nodibināja Krāslavas sakarus ar Risas Ofjoras komūnu. Brīvprātīgie Klāra, Bereļuma un Peters jau vairākus gadus organizē humānās palīdzības preču vākšanu un piegādi uz mūsu pilsētu.

    Lasīt
  • 2. Par visvairāk sasāpējušo jeb Pavasara tēzes

    Šķirstu darbīgā krāslavieša Mihaila Rustamova piezīmes un neviļus domāju: ja katram no mums tāpat kā viņam rūpētu pilsētas problēmas! Kas tur ko slēpt, daudzi, nodzīvojuši ilgus gadus pilsētā upes ielokā, tā arī nevarēja kļūt par īstiem krāslaviešiem.

    Lasīt