III. Par visvairāk sasāpējušo jeb Pavasara tēzes

Patīkami ir tas, ka sakārtoti Jāņupītes krasti. Autors uzskata, ka aizsprosta pie tilta, kam jau nepieciešams remonts, augstuma palielināšana varētu pacelt ūdens līmeni upē un padarīt panorāmu vēl krāšņāku. Izmantojot siltas ziemas apstākļus, labiekārtotāji čakli pastrādāja vietā, kur Jāņupīte ietek Daugavā, un šos darbus vēlams turpināt Daugavas krastos visā pilsētas garumā. Krūmu izciršana ne tikai paver skatu uz upes ainavu, bet līdztekus tam likvidē stihisku izgāztuvju vietas. Pēc autora domām ir pienācis laiks iekārtot suņu pastaigu laukumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka no to īpašniekiem tiek iekasēti nodokļi. Mihails Rustamovs nosauca piemēru, kad suņu saimnieki ir spiesti pastaigāties ar saviem mīluļiem Persteņa ezera krastos, kur vasarā ir pilns atpūtnieku. Pārāk ilgi tiek risināta atpūtas vietas iekārtošanas problēma Zirgezera krastā. Apdegušais glābšanas stacijas karkass izķēmo šo skaisto atpūtas stūrīti, bet uz sienām huligāni atstājuši savus “garadarbus”. Vai tad tiešām neviens no domes darbiniekiem nav pamanījis šo kliedzošo nekārtību? Pietiek aizbildināties ar nevīžīgiem īpašniekiem, bet ir laiks piemērot administratīvos iedarbības līdzekļus. Nepievilcīgi izskatās arī gāzes tvertņu laukumi daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtu laiks arī izteikt pretenzijas gan ēkas Lāčplēša ielā 2 īpašniekam, gan viesnīcas saimniekam, kur no pagalma puses turpinās logu demolēšana. Remontu sen gaida arī bijušā tautas nama ēkas daļa blakus autoostai.

Krāslaviešiem neviļus rodas iespaids, ka tiesībsargājošie orgāni nav spējīgi ieviest pienācīgu kārtību pilsētā naktīs. “Kriminālajās” naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu jau netiek izslēgts ielas apgaismojums, pilsētas centrā uzstādītas videonovērošanas kameras, taču huligānu sistemātiskie izlēcieni turpinās. Ja rajona policijas pārvaldes štats, kas pārsniedz simts cilvēku, nav spējīgs nodrošināt tiesisko kārtību, tad acīmredzot pienācis laiks piesaistīt sabiedrību. Mihails Rustamovs uzskata, ka progresējošā huligānisma problēma liecina par nopietniem trūkumiem jaunās paaudzes au-dzināšanā ģimenēs un skolās. No otras puses, pēdējā laikā policijas pārvalde apveltīta ar valsts uzmanību, tikai acīmredzamais tehniskais progress pagaidām neatbilst sabiedrības prasībām.

Nodokļu maksātāji ir tiesīgi prasīt efektīvāku darbu no tiesībsargājošajiem orgāniem. Tā vietā, lai ne visai produktīvi braukātu pa ceļiem ar dārgām speciālajām mašīnām, kārtības sargiem būtu laiks naktīs organizēt arī reidus kājām. Lieta taču nonākusi tiktāl, ka uz rīta autobusu, kas atiet uz Rīgu plkst. 4.45, krāslavieši jau neriskē doties vienatnē. Tā pilsētā nekad agrāk nav bijis...

Turpinot sarunu par skarto tēmu, redakcija saņēma otra cienījamā Krāslavas pensionāra Oļega Jegorova vēstuli ar nosaukumu “Pašvaldības policijas nekrietnības”. Lūk, tās saturs: “Jautājums par to, kā nopelnīt vairāk ar mazākiem pūliņiem, vienmēr uztrauca cilvēci. Jo vairāk tāpēc, ja var paziņot priekšniecībai, ka mēs ne velti ēdam nodokļu maksātāju maizi.

Pie lielveikala “Maxima”, tāpat kā citās pilsētās, ir bezmaksas autostāvvieta. Uzslavu pelna tas, ka iekārtotas četras speciālas stāvvietas īpašai kategorijai — invalīdiem. Atbilstoši pastāvošajām celtniecības normām viena šāda vieta tiek būvēta 500 apmeklētājiem. Nekad šīs vietas nav aizņemtas vienlaikus, bet citu stāvvietu pastāvīgi trūkst. Šo situāciju pēc pilnas programmas izmanto modrie “municipāļi”. Ar kafijas tasi rokās viņi veic novērošanu pa mērijas logu, un atliek tikai kādam steigā novietot savu braucamrīku “invalīdu” vietā, kad pašvaldības policijas darbinieks ir klāt kā saukts. Turklāt dokumentā, kas pabāzts zem priekšējā stikla logu tīrītāja, stingri norādīts, ka desmit latu naudas soda nesamaksāšanas gadījumā īpašnieku gaida lielas nepatikšanas: nevarēs iziet tehnisko apskati, nebūs iespējams saņemt kredītu utt.

Pavērojis minūtes divdesmit, es saskaitīju trīs šādas pilsētas kārtības sargu paaugstinātas modrības epizodes. Deviņdesmit latu stundā — tas ir pilnīgi veiksmīgs bizness! Principā es būtu priecīgs, ja šie līdzekļi tiktu izmantoti piegulošās Grāfu Plāteru ielas iecirkņa labiekārtošanai, kur pašlaik, brienot pa dangām, ļoti vienkārši var iegūt traumas un kļūt par invalīdu.

Gribu pateikt, ka būtu apsveicama šāda aktīva pašvaldības policijas darbība, ja Krāslavā pienācīgas tiesiskās kārtības uzturēšanā nebūtu citu problēmu. Huligānisms pilsētā sen pāraudzis vandālismā, veikali centrā nepaspēj mainīt sasistos skatlogus. Sakropļotās ūdens notekcaurules, mazās arhitektūras formas, bojātās veikalu izkārtnes, ceļa un informatīvās zīmes, salauztie kociņi — tās ir piedauzīgo jaunekļu “darbības” sekas un atstāšanas bez soda rezultāts.

Lūk, te amata centība būtu jāizrāda novada domes policijai. Taču daudz vienkāršāk ir cīnīties ar autostāvvietu pārkāpējiem pa silta ofisa logu.”

Aleksejs GONČAROVS