• Svinīgā Krāslava

    Ziemassvētku laiks vienmēr ir īpašs laiks. No decembra vidus mūsu pilsēta sāk laistīties un mirdzēt. Vakarā pastaigājoties pa pilsētas ielām, var apbrīnot elegantās dekorācijas, apgaismojumu un vītņu mirdzumu. Ir svētku un prieka sajūta! Iebraucot pilsētā no Daugavpils puses, var redzēt, cik spilgti deg ugunis un dzirkstī rotājumi uz mājām. Pilsēta atgādina pasaku pasauli stikla sfērā. Koši rotājumi uz mājām liek aizbēgt no ikdienas steigas un sajust svētkus! Pati tradīcija par spilgtām gaismām Ziemassvētku laikā pastāv jau ļoti sen. Iedvesma bija pazīstamā Betlēmes zvaigzne, kas spožā gaismā veda gudros no austrumiem uz silīti, kur gulēja jaundzimušais Kristus Pestītājs. Spožo gaismu tradīcija turpinās jau tik daudzus gadus! Tagad tās rotā ne tikai eglītes, bet arī logus, mājas, balkonus, pagalmus un, protams, skolas! Svētku laikā mēs īpaši vēlamies justies kā pasakā! Mūsu pilsētā līdzās skaisti izrotātām mājām un dzīvokļiem var atzīmēt skolu dekorāciju meistarību. ''Varavīksnes'' vidusskola šogad pilsētas iedzīvotājus priecēja ar brīnišķīgām no papīra izgrieztām ainavām. No katra skolas loga pavērās Ziemassvētku stāsts. Skolas noformējums pārsteidza ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. Neskatoties uz ierobežojumiem un sen apnikušo pandēmiju, bija jūtams, ka tuvojas maģiskais, pasakainais Ziemassvētku un Jaunā gada laiks. Mūsu mazā pilsētiņa pirms Ziemassvētkiem ieguva jaunas krāsas. Tumsā tā kļuva gaiša un interesanta. Ziemas dienas ir īsas, vakari un naktis ir garas. Tā gribas vairāk gaismas, gaišas emocijas un iespaidus!

    Lasīt
  • Dilles: no mīlestības pušķiem uz pusdienu galdu

    Daba rūpējās par cilvēku. Tā karstajos avotos izšķīdināja derīgos sāļus, attīrīja avotu ūdeņus no kaitīgiem piemaisījumiem un piesātināja ar lietderīgajiem. Tūkstošiem ārstniecības augu sugu bija jāpalīdz cilvēkam tikt galā ar visām iespējamām infekcijām un veselības problēmām. Prāts - lielākā dāvana no visām, ko cilvēki ir saņēmuši - bieži vien netiek izmantots paredzētajam mērķim, bet tas tā ir noticis un neko nevar darīt. No galvenajiem derīgajiem augiem, ko cilvēki izmanto pārtikā, izceļas līderu trīsvienība: pētersīļi, koriandrs un dilles. Dilles izceļas pat uz šīs zeltainās (vai drīzāk zaļās) trīsvienības fona. Šķiet, ka šis augs ir radīts, lai pārkāptu visus noteikumus cilvēku veselības labā.

    Lasīt
  • Māksla baudīt dabas skaistumu

    Lai kāds būtu kārtējais jaunais gads - makšķerniekiem pilnīga vilšanās. Pēdējā desmitgadē gadījās, ka garajā ziemā ledus vispār nebija. Lielas bēdas, it īpaši tam, kuram - dārgs zviedru urbis, somu makšķernieka kostīms pēc jaunākās modes, un makšķerēšanas kaste, aprīkota ar duci ultramodernu makšķeru - ar zelta džigiem un sudraba vizuļiem.

    Lasīt
  • Aleksandra piedzīvojumi turpinās

    (Visu stāstā minēto personu vārdi ir mainīti) Es stāvēju Rīgas autoostā sašutis, izmisis un tai pašā laikā nedaudz laimīgs. “Es esmu atpakaļ Latvijā!” – teicu pats sev. Pavisam nesen es biju Vācijā, Minhenē, kur strādāju Covid-19 laboratorijā, un manā dzīvē viss ritēja, manuprāt, ļoti labi. Kopā ar daudziem jauniem paziņām, tagad - “bēdu brāļiem”, kuri no savas dzimtenes bija aizbraukuši strādāt uz Vāciju, es dzīvoju normālā, komforta ziņā pieņemamā viesnīcā. Man bija vienvietīgs numurs ar saktu uz baseinu, kurā es cerēju vasarā peldēties, bet aģentūras alkatības dēļ mūs vienkārši izmeta no šīs mazās paradīzes, kuru mēs katrs bijām sev izsapņojuši. Daži gribēja sakrāt naudu jaunam dzīvoklim vai mašīnai, cits mācībām, bet dažs labs meitenēm un alkoholam. Un es? Es gribēju visu un uzreiz. Bet, diemžēl vai par laimi, es biju pirmais starp visiem atlaistajiem, kurš sarunāja autobusu atpakaļ uz Latviju.

    Lasīt
  • Medus - gardumam 50 miljonu gadu

    Zinātnieki uzskata, ka savvaļas bites uz mūsu planētas parādījās pirms 50 miljoniem gadu, kas nozīmē, ka medus vēsture vairākus desmitus reižu pārsniedz cilvēces vēsturi. Medu bites gatavoja tikai un vienīgi sev, taču visi apkārtējie visiem spēkiem centās to viņām atņemt, tāpēc nācās to vākt daudz vairāk, nekā bija nepieciešams, lai spiets izdzīvotu. Saldo gardumu kāroja daudzi dzīvnieki. Par medu ar bitēm cīnījās arī cilvēkveidīgie pērtiķi...

    Lasīt
  • Kazahstāna — vai stabilitāte beigusies?

    Teritorijas ziņā lielākā Centrālāzijas valsts atrodas tālu no mums. Tikai nedaudziem no mums tur ir radinieki vai paziņas. Patiesībā ziņas no turienes mūs sasniedza ļoti reti, ja neskaita bravūrīgās ziņas par labklājību un augstajiem attīstības tempiem, ar ko mūs priecēja daži televīzijas kanāli no Austrumiem.

    Lasīt
  • Eiropas balto rožu pušķis

    Dzīve paiet ātri, gadi skrien kā putni, paliek sasniegumi. Visprecīzāko pārdzīvotā un piedzīvotā vērtējumu par katru no mums nosaka līdzcilvēki. Un, kad trešās tūkstošgades no Kristus dzimšanas divdesmit pirmā gada noslēgumā visu valsti aplidoja ziņa, ka mūsu Marija Micķeviča ir iekļuvusi konkursa finālistu trijniekā, pretendējot uz titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā”, biju patiesi sajūsmā: pasaulē ir taisnīgums! Divdesmit četru gadu ilgā, tautas virmojošo kaislību pilnā, vērienīgā nevalstiskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" rīkotajā konkursā pirmo reizi Top 3 skanēja Krāslava. Augstākā atzinība, ar intrigu, kas saglabāta līdz favorīta vārda paziņošanai. Šoreiz – Rundāles pilī! Nominantu trijotne ir cienīga - mākslas vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis, talantīgā pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe un “Varavīksnes” vidusskolas direktore Marija Micķeviča. Kas?..

    Lasīt
  • Nejauša tikšanās

    Ar dagdānieti Darju mēs nejauši satikāmies kādā Krāslavas ieliņā – sen nebijām redzējušies. Kā var aizmirst efektīgo meiteni, slavenā ansambļa "Akolica" rotu!

    Lasīt