Pašvaldību pārstāvji tiekas Spānijā. Aprīlī Dagdas novada pašvaldības 2 pārstāvji piedalījās Europe for Citizens projektā Spānijas ciematiņā Vimianzo. 21 dalībnieks no Latvijas, Spānijas, Beļģijas, Portugāles, Itālijas, Bulgārijas un Horvātijas pulcējās uz starptautiskā semināra “Debating the Future of the European Rural Territories and the Social Value of the Cultural Heritage of the EU Historic Villages/ debates par Eiropas lauku teritoriju nākotni un ciematu kultūras mantojumu sociālā vērtība.’’ Katra projekta dalībvalsts prezentēja savu dzimto vietu. Klausoties stāstījumā un skatoties video par Dagdas novadu, klausītāju interesi raisīja skaistā daba dažādos gadalaikos un mūsu pašu cilvēku kultūras aktivitātes.
Seminārā uzstājās Akoruņas un Santjago de Compostela vadošie pētnieki par to, kas ir mantojums. Arheoloģijas pētnieki minēja mums visiem zināmu faktu, ka, pateicoties arheoloģijas izrakumiem, mēs varam secināt par konkrētas vietas attīstību. Akoruņas ES punkta Europe direct minēja straujās pārmaiņas Eiropas Savienībā: migrācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, iedzīvotāju novecošana, nevienmērīga pilsētas un lauku tūrisma attīstība. Tūrisma jaunu tendenču attīstības iezīmes Spānijā un Portugalē: kreatīvais tūrisms, gastronomija, vietējo fermeru iesaistīšana, izzinošo taku izveide. Manu interese raisīja viena pētnieka, fonda dibinātāja stāstījums par Santjago ceļu. (Santjago ir svētceļnieku ceļš, to iet ar kristīgu ievirzi vai mīlot dabu, cilvēkus, piedzīvojumus un pašu iešanas procesu). Santjago ceļa (saukta arī par Svētā Jēkaba ceļu) maršruti ir vairāki. Populārākais no tiem – Franču ceļš – sākas Francijas dienvidu pilsētiņā Sanžanpjedeporā un ved pa Spānijas ziemeļiem līdz Santjago de Kompostela. Cits ceļš ved pa pašiem Spānijas ziemeļiem, gar okeānu. Vairāki ceļi iet pa Franciju, Itāliju un Portugāli. Atgriežoties mājās, masu medijos izlasīju, ka sāks tapt ceļš arī no Latvijas. Ceļš ir marķēts ar dzeltenām bultām un gliemežvāka simboliem (Spānijā un Portugālē) un sarkanbaltiem karodziņiem (Francijā), tikai jāseko norādēm. Tika stāstīts par to, kā pakāpeniski šī ceļa malās attīstās naktsmāju tīkls, top jaunas ēšanas vietas, cilvēki sakopj tās vietas, caur kurām iet ceļš u.tml. Mēs visi zinām, ka kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes. Bet nevar aizmirst arī to, ka kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā, kas sevī ietver mākslinieku, mūziķu, arhitektu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu.
Protams, mūsu Dagdas novada kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanos ietekmējis ne tikai tās ģeogrāfiskais novietojums un dažādo kultūru ietekme, bet arī politiskie notikumi un saimnieciskās norises dažādos vēstures periodos. Lielākā un vistiešāk uztveramā kultūras mantojuma daļa ir kultūras pieminekļi, kuru galveno vērtību nosaka autentiskums. Arī novadā ir daudzi kultūras pieminekļi, kas atrodas valsts aizsardzībā. Bet ir ļoti svarīgi saglabāt un attīstīt tos objektus, kas nav iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tradīcijām, ievērojamām personībām. Vizītes laikā bija iespēja pieskarties tūkstošiem gadu ilgajam kultūras un vēstures mantojumam.
Galapunkts Galisijas province, Spānijas ziemeļrietumos Akoruņas pilsēta, kas atrodas okeāna krastā. Tad ar mašīnu mūsu ceļš vijās gar maziem ciematiņiem. Šī Spānijas daļa, kas tiek uzskatīta par ļoti labu jūras velšu reģionu, atšķiras no valsts dienvidiem un vidienes, jo te ainava ir zaļāka un vasarā temperatūra nesniedzas tik augstu kā citviet valstī, bet šoreiz aprīlī projekta dienās mūs sagaidīja ar pamatīgu lietu. Akoruņas provinci rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns. Vimianzo ir viena no 94 Akoruņas provinces municipalitātēm ar iedzīvotāju skaitu 8475.
Vimianzo pils tika celta 12. gadsimtā, un tā bija Moscoso dzimtas īpašums. Vimianzo pils ir viena no vislabāk saglabātajām pilīm Galisijā. Pašlaik tā pieder pašvaldībai. Pilī ir ierīkots rokdarbu centrs. Darbojas tradicionālā izstāde. kur var redzēt un iepazīt Galīsijas vēsturi, tradīcijas. Var iegādāties vietējos Galisijas rokdarbnieču izšuvumus un pašam mēģināt darboties kopā ar amatniecēm. Apmeklētāji var staigāt pa pils vaļņiem un arī ap pils ārsienām. Iespaidīgi. Projekta noslēgumā pabijām Muhijā(Muxia), kas ir Dievmātes svētvieta un ir populāra svētceļojumu vieta. Tad ceļ veda līdz Spānijas kontinentālās daļas tālākajam rietumu punktam – Fistera ragam, ko senie romieši uztvēra kā ‘pasaules malu’. Šeit vēl joprojām dzīvi gan pagānu kulti, gan kristīgās tradīcijas. Daudzie svētceļnieki regulāri nāk vērot ‘saules nāvi’ – kā tā vakarā grimst Atlantijas okeānā (pēc gida teiktā). Tā sauktā Costa da Morte ‘Nāves piekraste’ apvīta neskaitāmām leģendām.
Seminārā tika runāts daudz par veicamajiem darbiem projektā, par labās prakses piemēriem. Projekts finansēts ES programmas Eiropa pilsoņiem ’’Europe for Citizens’’ ietvaros.
Marija Micķeviča, projekta koordinatore
