“Mēs visi esam vienādi, mēs visi esam dažādi” ir neoficiālais “Global Teenager” (GTP) projekta moto. Patiesi, vienam un tam pašam vārdam, izteicienam mēs atradīsim neskaitāmas interpretācijas, vienu un to pašu procesu vērtēsim citādāk, vienu vērtību katrs uztversim no sava skatu punkta. Taču būtiskākā atšķirība parādās tajā brīdī, kad mēs kļūstam par savas valsts tradīciju, kultūras vērtību nesējiem starptautiskā kontekstā.
“Global Teenager” projekts, kurā Krāslavas Valsts ģimnāzija piedalās jau astoto, Krāslavas Varavīksnes vidusskola — trešo, bet Krāslavas pamatskola otro gadu, balstīts tieši uz šo dažādo valstu kultūru izpausmju iepazīšanu.
GTP ir viens no iecienītākajiem svešvalodu projektiem pasaulē, kas ietver sevī 32 dalībvalstis no pieciem kontinentiem ar vairāk nekā 10 000 skolēniem katru gadu. Kopš 2002. gada projekta koordinatore Latvijas mērogā ir Krāslavas Valsts ģimnāzijas angļu un spāņu valodas skolotāja Ligija Kolosovska.
Pirmkārt, būtiski piebilst, ka projektam ir divi līmeņi, proti, communication jeb dialoga veidošanas, komunikācijas prasmju attīstīšanas, kā arī research, kas ietver sevī jau profesionālāku valodas izmantošanu. Interesanti, ka viena klase, 12.b, no Krāslavas Valsts ģimnāzijas izmēģināja spēkus projekta spāņu versijā (spāņu valodā šis projekts tiek realizēts jau trešo gadu), būtisks jaunums ir arī Interneta lapas wiki ieviešana, kas projekta posmus dara pārskatāmākus, kā arī nodrošina skolēniem brīvu piekļuvi citu valstu atbildēm bez skolotāja starpniecības.
Kā tad projekts norisinājās šogad? Kā arvien pirmais posms sastāvēja no iepazīšanās vēstules sagatavošanas, kur tika sniegta konstruktīva informācija par valsti, skolu un klasi, tālāk sekoja konkrēta jautājuma formulēšana, kā arī risinājumu meklēšana uz partnervalstu uzdotajiem jautājumiem (katra grupa strādāja pie sava jautājuma). Nākamais posms ietvēra sevī partnerskolu atsūtīto atbilžu apkopošanu un sava viedokļa paušanu rakstu darbā. Un visbeidzot sekoja atvadīšanās vēstuļu sūtīšana. Lai gan šķietami šāda veida projekts ir vienkāršs un ātri veicams, tomēr tas aizņēma veselu semestri, kura laikā ikvienam vajadzēja parādīt savu darbošanās prasmi grupās, iniciatīvu, kā arī veikt vairākus noteiktus uzdevumus.
Pozitīvi vērtējams tas, ka katra klase drīkstēja izvēlēties noteiktu tēmu, kuru pētīja no dažādiem aspektiem. Tā, piemēram, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 9. klases skolēni, tostarp AFS studenti Anna Franza no Vācijas un Stefans Blanchards no ASV, Jeļenas Klimovas vadībā un Krāslavas pamatskolas skolēni skolotājas Lāsmas Dzirkales vadībā pētīja sporta veidus dažādās valstīs, kā arī naudas tērēšanas paņēmienus un mērķus. 11. b klases skolēni no Krāslavas Valsts ģimnāzijas ar skolotāju Ļubovu Makarēviču noskaidroja katras tautas raksturīgākos svētku svinēšanas paradumus, 11. ad klašu skolēni ar skolotāju Veltu Bērtiņu strādāja pie “Gender Equality” jeb dzimumu līdztiesības politikas darba tirgū izpētes, savukārt 12. b klases skolēni ar Ligijas Kolosovskas palīdzību noskaidroja jauniešu problēmas citās valstīs.
12. decembrī Krāslavas Valsts ģimnāzijā projekta ietvaros norisinājās arī svinīgs pasākums, kura vadmotīvs bija katras klases prezentācija par jauniepazītajām kultūrām.
Īpaši izcēlās skolotājas Ļ. Makarevičas grupa, kas sagatavoja bezmaz vai profesionāli uzņemtu filmu, kur galvenās lomas tēloja jaunie aktieri, proti, paši skolēni. Viņi meklēja atbilstošus tērpus, dalīja lomas, kombinēja citu valstu atsūtītās atbildes, kas bija arī filmas izveides pamatā. Grūtības sagādāja Āfrikas valstu, respektīvi, Ganās un Dienvidāfrikas, attēlošana, jo vajadzēja krietni papūlēties, lai skolēni “iegūtu” melnu ādas krāsu. Taču rezultāts fantastisks! Pasākuma noslēgumā visus priecēja saldumi, dažiem aktīvākajiem projekta dalībniekiem tika pat specbalvas.
Kad jautāju L. Kolosovskas viedokli par projekta lietderīgumu, viņa atbild šādi: “Pirmkārt, tās ir jaunas iemaņas Interneta un informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, jo sadarbība ar partneriem notiek virtuālajā vidē. Otrkārt, globalizācijas laikmetā skolēniem ir būtiski komunicēt starptautiskā mērogā, tas neapšaubāmi uzlabo svešvalodu prasmes, tiek iegūtas ziņas par kultūru dažādību, arī pieredze, kas palīdz citos mācību priekšmetos. Un, treškārt, pagaidām skolēni vēl īsti neapzinās šī projekta nozīmi, taču esmu pārliecināta, ka dzīvē pienāks tāds brīdis, kad būs nepieciešama izdoma, komunikācija, kreativitāte un kad projekta laikā gūtās prasmes vajadzēs likt lietā. Tādēļ nākotnē guvumi būs vēl jo plašāki.” L. Kolosovska uzskata, ka darboties angļu valodā ir nesalīdzināmi vienkāršāk, jo, lai veiksmīgi realizētu projektu spāniski, ir jābūt lielam entuziastam valodas jomā. Bieži vien darbu spāņu valodā apgrūtina nevienlīdzīgais valodas līmenis klasēs, jo diemžēl ne visiem skolēniem, kuri mācās humanitārajā klasē, ir vēlēšanās apgūt spāņu valodu.
Un nobeigumā sirsnīgs paldies visām skolotājām, kas iepazīstināja ar “Global Teenager” projektu, līdzdarbojās un radīja vēlmi bagātināt svešvalodu prasmes!
Anna ZEMBLICKA, Krāslavas Valsts ģimnāzija, 12. klase
.jpg)
.jpg)
