Tūrismā aug kvalitātes prasības

Konferences dalībniekus uzrunāja un savu redzējumu par kvalitatīva tūrisma attīstību sniedza ne tikai Vidzemes un Latgales reģiona biroju vadītāji, tūrisma uzņēmēji, bet arī dažāda līmeņa politiķi. Tika sniegta informācija par TAVA Vidzemes, Latgales aktualitātēm, par dalību projektos, par Latgales tūrisma asociācijas darbību, akcentēta kvalitāte kā kultūras tūrisma attīstības priekšnosacījums, kā kritērijs tūrisma maršrutu sagatavošanā. Uzņēmēji dalījās savā pieredzē tūrisma uzņēmumu kvalitatīvā attīstībā, par kvalitatīva tūrisma veidošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tika arī pasniegti apbalvojumi vairākās nominācijās.

Konferencē piedalījās pašvaldību iestādes “Dagdas Fenikss” direktore Inese Plesņa.

— Kādas ir svarīgākās atziņas, kas gūtas konferencē?

— Tā kā Latgales un Vidzemes asociācijas, kuras strādā patstāvīgi, šogad apvienojās vienā pasākumā, tas izdevās ļoti interesants ar daudz praktiskiem piemēriem par to, kā strādā tūrisma uzņēmēji Vidzemē un Latgalē. Uzskatu, ka mums, latgaliešiem, bija noderīga viņu pieredze, viņiem — mūsējā.

Bija parādīts visai plašs tūrisma produktu piedāvājums, turklāt ļoti dažāds, tāds, ka kaut ko konkrēti salīdzināt ir ļoti grūti. Mēs atšķiramies. Galvenais secinājums — vidzemieši ir bagātāki. Vidzemes tūrisma asociācijai piederīgs ir arī Pierīgas reģions, piemēram, Jūrmala, kas ir iestājusies šajā asociācijā. Līdz ar to viņiem ir tādas nominācijas, kādu mums nav, piemēram, kūrortpilsētas. Viņiem ir Sigulda un Cēsis, kura plāno 2014. gadā iegūt Eiropas kultūras mantojuma pilsētas statusu. Pie viņiem darbojas tūrisma objekti ar senu vēsturi. Pie mums ir Sauleskalns un Ezernieki, bet tās vietas nav atdzīvojušās un atkopušās. Mūspusē aktīvāk darbojas jauni uzņēmumi. Viņiem atkal tie senie objekti: kā pirms 30 gadiem bija populāras Sigulda un Jūrmala, tā arī mūsdienās ir šī popularitāte.

Arī finansiāli izskatījāmies nabagāki. Viņu asociācija strādā kā organizācija ar pastāvīgām štata vienībām un biroja nodrošinājumu. Mūsu asociācija darbojas uz brīvprātības principiem, kurā ir tikai vēlēta valde un priekšsēdētājs, kā arī iniciatīvas bagāti tūrisma informācijas centru darbinieki un aktīvākie tūrisma uzņēmēji, kas uztur Latgalē tūrismu.

— Vai tas ietekmē galarezultātu?

— Mums varbūt grūtāk strādāt tieši organizatoriski, bet citā ziņā nevar sacīt, ka rezultāti būtu sliktāki arī bez štata darbiniekiem un biroja nodrošinājuma. Šajā ziņā pasākumā izskatījāmies līdzvērtīgi. Arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš un Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzina, ka abu aģentūru darba rezultāti ir līdzvērtīgi. Augstākstāvošo institūciju uzdoto gan Latgales, gan Vidzemes aģentūras izpilda vienlīdz labi. Vienīgi Vidzemes asociācija ir visskaļākā no visām asociācijām, viņi sevi aktīvāk pasniedz un parāda sabiedrībai, viņi ļoti cenšas lobēt savu uzņēmēju intereses, savukārt Latgales asociācija, kā izteicās Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors, rok, rok un rok, ar savu smago darbu panākot labu rezultātu.

— Vai bija iespēja iepazīt ārzemju pieredzi?

— Konferencē piedalījās francūzis Filips Masons, SIA “Ursa Major” direktors, kuram ir savs bizness Latvijā — restorāns Rīgā. Viņa uzstāšanās bija kā skats no malas, vērā ņemama kritika. Francūzis uzsvēra, kad tūrisma jomā tiek runāts par augsti prioritārajiem mērķa tirgiem, kas vērsti uz ārzemēm, vajag būt ļoti uzmanīgiem. Strādājot šiem tirgiem, vispirms uzmanīgi jāizpēta vietējās tradīcijas un parašas, jo katrai tautai ir savas, pat ļoti atšķirīgas vajadzības. Piemēram, ja krievam vajag pirti, tad francūzim pirts neinteresē — viņam vajag dušu un garšīgi paēst. Tā franču karbonāde, kas ir daudzos restorānos, nebūt nav franču gaumē, bet francūzis, to pasūtījis, būs vīlies. Savukārt vācietim būtiska ir prefekta tīrība un kārtība. Mums vēl daudz kas jāmācās.

— Cik liela ir krīzes ietekme uz tūrismu? Vai par to arī diskutēja konferencē?

— Jā. Šajā jautājumā noskaņojums visiem bija vienāds un nebija tas labākais. Konferencē piedalījās Saeimas deputāte Anna Seile, kurai tika izteikti asi pārmetumi, lai viņa tos nodotu pārējiem deputātiem, proti, nebija liela optimisma tūrisma uzņēmējiem iet uz valsts svētku pasākumiem. Pirms tam daudziem nācās uz šo ziemas sezonu atlaist savus darbiniekus, jo nevarēja nomaksāt pirmām kārtām lielo nodokļu slodzi. Ja nemaksā nodokļus, tad ieņēmumu dienests aprēķina kavējuma naudu. Pēc konferences dalībnieku domām, šajā ziņā no valsts nav pretimnākšanas, un tūrisma uzņēmēji izteica šos pārmetumus, adresētus valdībai un Saeimai.

— Vai tūristu skaits samazinājies?

— Vasarā tas nebija jūtams. Vienīgi ziemā ir samazinājies banketu skaits, jo valsts iestādes un pašvaldību iestādes vairs nevar atļauties šos pasūtījumus, bet tie tiešā vaidā saistīti ar atpūtas bāzu eksistenci. Ziemā tā ir nozīmīga tūrisma biznesa sastāvdaļa, uz šiem pasūtījumiem strādāja un dzīvoja tūrisma uzņēmumi. Ja agrākajos gados viss bija saplānots uz priek-šu, tad šogad ir klusums un tūrisma uzņēmēji ļoti satraukti. Bet vasarā tūristi noteikti brauks, varbūt izvēlēsies mazāk tērēt, bet atpūsties vienalga brauks, jo ģimenēm ir savas tradīcijas, kuras tās uztur.

— Kā izskatās Dagdas puse uz Vidzemes un Latgales fona?

— Konstatējām, ka mūsu tūrisma uzņēmēji ir malači, izvērtējot viņu ieguldījumu. Pasākuma noslēgumā tika pasniegtas gada balvas tūrismā. Vidzemnieki to dara jau ne pirmo gadu, viņiem ir 16 nominācijas, bet latgalieši tikai šogad pārņēma šo pieredzi, un pirmajā reizē bija sešas nominācijas. Divās no tām balvas saņēma tieši Dagdas novada tūrisma uzņēmēji. Etnogrāfiskā muzeja “Andrupenes lauku sēta” vadītāja Skaidrīte Pauliņa apbalvota par ieguldījumu tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanā, savukārt brīvdienu mājas “Ezersētas” saimnieks Ainārs Streļčs — par ieguldījumu aktīvā tūrisma attīstībā. Andrupenes lauku sēta un tās vadītāja Skaidrīte Pauliņa ir plaši pazīstama visā Latvijā, savukārt Ainārs Streļčs atradis savu nišu un līdztekus tradicionālajai atpūtai piedzīvojumu kāriem tūristiem piedāvā ūdens tūrisma maršrutus pa Latgales augstienes ezeriem un upēm, par ko arī liela interese. Lai gan “Ezersētas” atrodas Kastuļinas pagastā, Ainārs pats nāk no Andrupenes pagasta — lūk, cik lieli malači ir mūsējie uzņēmēji!

— Kā vērtējat aizvadīto tūrisma sezonu kopumā šeit, Dagdā un Dagdas pusē?

— Tā ir izdevusies. Arī pārrunājot ar uzņēmējiem, nav bijušas izteiktas krasas tendences: kādam bija nedaudz vairāk tūristu, kādam — nedaudz mazāk. Ja ekonomiskā krīze arī atstās kādu negatīvu ietekmi, tad uzņēmēji to sajutīs nākamajā sezonā. Arī Dagdas tūrisma informācijas centra statistika liecina, ka sezona bijusi laba. Ja 2007. gadā mūsu biroja pakalpojumus izmantoja 1773 cilvēki, tad šī gada 9 mēnešos mums jau bija 1837 klienti. Gada pēdējos trijos mēnešos noteikti nebūs daudz, ja nu kāds simts. Vairākums klientu ir no Latvijas, taču esam apkalpojuši arī dažus tūristus no Lietuvas, Igaunijas, Francijas, Krievijas, Holandes, Portugāles, Itālijas un ASV. Ja skatās pēc sadalījuma, vairākums — 1201 tūrists — izvēlējās ekskursiju pa Dagdu ar gidu vai bez tā, tāpat liela interese bijusi par apskates objektiem Krāslavas rajonā, Aglonas un Rēzeknes apkaimē, atpūtu pie ezeriem, velomaršrutiem. Šosezon, daudz vairāk nekā citus gadus, bija ekskursijas ar autobusiem. Šī tendence arī turpināsies. Nesen mūs apmeklēja tūrisma aģentūras “Kredo tūre” pārstāvji un izteica piedāvājumu sadarbībai, proti, arī viņi gribētu vest uz mūsu pusi ekskursijas. Mēs noteikti to atbalstīsim, jo tas ir abpusēji izdevīgi. Parasti tādas grupas brauc uz divām vai trim dienām un izmanto vietējo gidu pakalpojumus. Viņiem ir nepieciešamas naktsmītnes, viņi kaut kur ēdis, kaut ko pirks, un tā ir nauda attīstībai. Mums jau ir ilgstoša sadarbība ar “Latvia Tours” tūrisma aģentūru, tūrisma firmu “Skaisto Skatu Aģentūra” un Talsu TIC.

— Ko mūsu uzņēmēji spējīgi piedāvāt tūristiem ziemā?

— Mūspusē tikai dažas viesu mājas izstrādājušas pastaigu maršrutus slēpotājiem, bet aprīkotas kalnu nobrauciena trases Dagdas novadā nav. Starp citu, konferencē pārrunāja arī šo tēmu, jo tiem, kuri nodarbojas ar šo biznesu, pērnā ziema izrādījās visai smaga un bija vieni zaudējumi, jo ar laika apstākļiem vairs neko nevar saprast. Līdz ar to jauni uzņēmumi laikam baidās veidoties. Bet mūspusē sāks darbu jauns tūrisma objekts — atpūtas komplekss “Obiteļa”, kur beigusies rekonstrukcija un ir uzbūvēts arī hokeja laukums un slidotava, kuru ziemā varēs izmantot šo sporta veidu cienītāji. Šis būs jaunais piedāvājums, cerams, ka viņiem izdosies. Starp citu, ļoti skaists objekts, tūrisma speciālisti to jau apskatīja un augstu novērtēja.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA