Eiropas Valodu diena Krāslavas centrālajā bibliotēkā

Atklājot pasākumu, bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas sacīja, ka pasākumu nācās pārcelt, bet tamdēļ jau valodu nozīme nemazinās: “Šī diena tiek atzīmēta, lai parādītu valodu daudzveidību, lai parādītu iespējas un mudinātu iedzīvotājus apgūt valodas jebkurā vecumā, lai veicinātu ieinteresētību jaunajai paaudzei apgūt Eiropas valodas, kas jauniešiem pēc tam noderētu, izmantojot studiju un darba iespējas Eiropas Savienības valstīs. Protams, arī izziņai — lai cilvēki varētu izzināt citu tautu kultūras.”

Valodu dienas pasākumā ar jauniešiem tikās Inta Rimšāne, Rēzeknes Augstskolas Svešvalodu nodaļas lektore, kura māca biznesa angļu valodu. Viņa ir ne tikai pedagoģe, bet ir tulks rajona padomē, strādā ar Eiropas Savienības projektiem, Minersvillas universitātē Pensilvānijā pētīja Latvijas skolotāju apmācību programmu gatavību globālajām prasībām, pabijusi ne tikai ASV, bet arī daudzās Eiropas valstīs.

Rimšānes kundze pirms sava stāstījuma novadīja spēli, kurā atjautīgākie saņēma balvas par pareizu atbildi uz jautājumiem, piemēram: cik valodās runā Eiropā un vispār kopumā zemeslodes iedzīvotāji; cik oficiālo valodu ir Eiropas Savienībā; kādā valodā visvairāk runā Eiropā; kura pasaulē visplašāk lietotā valoda? Ar pareizo atbilžu atrašanu jauniešiem nemaz tik viegli negāja, tomēr kopīgiem spēkiem visi jautājumi tika atbildēti pareizi.

Diez vai kādu jāpārliecina, ka Eiropas iedzīvotāji var brīvi ceļot, mācīties, strādāt, piedalīties kopīgos projektos, ja vien ir nepieciešamās valodu zināšanas. Mūsdienās arī nav grūtību apgūt kādu svešvalodu vai vairākas, taču pats galvenais ir pietiekama motivācija.

To, ka Eiropas valodu zināšanas paver ceļu uz pasauli, Inta Rimšāne apliecināja ar savu piemēru: “Ja zini kādu Eiropas valodu, vai Āzijas, vai citu pasaules valodu, tad vari braukt jebkur arī bez naudas. Man nav liekas naudas, bet esmu pabijusi visās Eiropas valstīs un arī ASV. Iespējas plašas.”

Šīs plašās iespējas jauniešiem paver Eiropas studentu apmaiņas programma “ERASMUS” — ja ir vēlme mācīties vai studēt kādā Eiropas valstī, jauniešiem būtu jāpiedalās šajā programmā, kas laba ar to, ka apmaiņas students mācās ārzemēs praktiski tieši to pašu specialitāti, ko savā valstī. Lasītavā sanākušo jauniešu interesi stāstījumam par šo interesanto studentu apmaiņas programmu I. Rimšāne piesaistīja un noturēja itin viegli: “Mana meita mācījās “ERASMUS” programmā, tālab ļoti labi zinu, cik maksā studentiem: viņa saņēma 980 eiro uz rokām mēnesī. Ļoti labi var iztikt, ja izmanto šo programmu. Strādāju ar studentiem un vienmēr var pateikt, vai cilvēks visus gadus mācījies Latvijā, vai ir bijis ārzemēs. No ārzemēm viņš atbrauc ar izslietu galvu un pilnīgi pacēlies virs zemes.”

Viņa arī atbildēja uz skolu audzēkņu jautājumiem, pastāstīja par tulka darba pozitīvajām un negatīvajām niansēm, kā arī īsumā izklāstīja Amerikas skolā gūto pieredzi, atklājot mūsu jauniešiem daudzus interesantus faktus.

Juris ROGA

P.S. Pasākuma nobeigumā tika apbalvoti Krāslavas centrālās bibliotēkas izsludinātā konkursa par Eiropas Savienības valodām dalībnieki. Rīgas valsts tehnikums: Einārs Cimoško (2. kursa students) — 1. vieta; Rinalds Stivriņš (1. kursa students); Dmitrijs Maļinovskis (2. kursa students). Krāslavas Varavīksnes vidusskola: Diāna Osipova — 2. vieta; Sofija Timofejeva — 3. vieta; Karīna Davidova; Nadežda Gaļiļejeva; Polina Karole; Anna Kazakeviča; Aleksandra Kostremina; Sergejs Lisovs; Jolanta Nartiša; Natālija Regele; Anastasija Sidorova; Solvita Spūle (klubs “Varavīksne”); Ligita Širve; Vita Vasiļonoka; Jūlija Verbicka; Aleksandrs Petrovs; Pāvels Zlenko. Krāslavas Valsts ģimnāzija: Irita Škerškāne — 3. vieta. Robežnieku pamatskola: 8. klases kolektīvs — pateicība; Skolotāja Marina Ignatjeva.