Lai Asūnes tautas nams varētu uzņemt vieskolektīvus, tā vadītājai ciemiņus iepriekš taktiski jāpabrīdina par to, kas viņus sagaida, jo tāds “kultūras šķūnis”, kā šajā pagastā, laikam ir vienīgais Latvijā. Ka tik nepabrauc garām, kas būtu mazākais ļaunums. Tautas nama vislielākā problēma ir nelielā skatuve un labierīcības pagalmā, kas mūsdienās ir kaunu izraisoša “ekstra”.
Tautas nama vadītāja Olga Lukjanska izlīdzas ar nemitīgu atvainošanos viesiem par neērtībām, kas viņiem jāpiecieš, bet sevi mierina ar domu, ka Asūnes pamatskolai reiz taču uzbūvēs daudzfunkcionālu sporta zāli, kurā varētu notikt arī tautas nama rīkotie kultūras pasākumi. Domas par jauna tautas nama būvniecību vadītāja asociē ar nepiepildāmiem sapņiem, kurus varbūt tikai varētu interesanti apspēlēt kādā humora šovā vietējās humoristes.
“8. martā pie mums viesojās līnijdeju kolektīvs no Ludzas rajona Mežvidu tautas nama,” stāsta Olga. “Zinājām, cik liels un plašs ir viņu tautas nams, tālab iepriekš pabrīdinājām, kas līnijdejotājas sagaida šeit, Asūnē. Bet mūsu skatuve izrādījās tik maziņa, ka deviņas dejotājas uz tās nevarēja normāli izvietoties. Es katru reizi atvainojos ar cerībām, ka kādreiz, kādreiz... Bet brīžiem pat man šķiet, ka tas kādreiz nepienāks nekad. Tagad gan sola, ka par pagastu apvienošanās naudu būvēs skolai sporta zāli, kas tai ļoti nepieciešama. Nebūtu slikti, ja izdotos, jo arī mums no tā būtu savs labums.”
Izveidojušos situāciju Olga nepārmet pašvaldībai ne ar pušplēstu vārdu, jo tāds ir padomju laika matojums. Vienā pagastā ar telpām paveicies vairāk, citā — mazāk. Neskatoties uz visām problēmām, viesi ļoti labi atsaucas par Asūnes ļaudīm — viesmīlībā asūnieši nekad nav kaunā krituši. Kā apgalvo sarunbiedrene, kultūras darbā svarīgākais ir nevis bagātas sienas, bet gan sirsnīgi cilvēki. Ko dod greznas, bet aukstas sienas, ja tajās nav dvēseles?Asūnes tautas nama necilās koka mājas sienās tāda noteikti dzīvo! Vietas te patiesi maz: maksimāli iespējams nodrošināt 95 sēdvietas uz krēsliem un klātpieliktajiem soliem, vēl daži desmiti var stāvēt gar zāles malām, kas ilgākā pasākumā diez cik ērti un viegli nav.
“Diemžēl uz 8. marta pasākumu bija sanācis mazāk cilvēku, nekā parasti,” Olgas balsī dzirdams rūgtums. “Pat neskatoties uz to, ka bija atbraukuši tāli ciemiņi, lai parādītu mums citu kultūru — līnijdeju pie mums nav. Teikšu atklāti, biju apvainojusies un dažiem sacīju: “Cilvēki atbrauca 100 un vairāk kilometrus, bet jums bija grūti atnākt kādus 200-300 metrus.” Acīmredzot nebija pareizi rīkot tieši 8. martā, lai gan sēdvietas lielākoties bija aizņemtas, bet nebija tik daudz tautas, kā nāk uz Lieldienu pasākumu, Pilngadības svētkiem, Ziemassvētkiem, Jauno gadu un citiem. Uz mūsu pasākumiem brauc iedzīvotāji arī no Ķepovas pagasta.”
Asūnes tautas namā darbojas četri kolektīvi: vismazākie bērni apvienojušies deju kolektīvā “Knīpas”, lielākiem ir bērnu ansamblis “Mūsējie”, ļoti plašu atzinību guvušais sieviešu vokālais ansamblis “Paziņas” un dramatiskais kolektīvs, kuram nav nosaukuma, bet kurā dažādās kombinācijās darbojas četras sievietes: Olga Lukjanska, Alīna Jeremenoka, Inga Bleidele un Regīna Rutka. Kolektīvi uzstājas ne tikai savā pagastā, bet dodas izbraukumos pa rajona tautas namiem, arī aiz rajona robežām. Olga: “Nesen bijām Preiļos, priekšā atbildes brauciens uz Ludzas rajonu, tuvākajās dienās Izvaltas tautas namam jubilejas pasākums. Arvien biežāk nākas kādam atteikt, piemēram, Andzeļu tautas nama vadītājai esam atteikuši jau trešo reizi. Nudien ļoti gribētos turp aizbraukt, bet pagaidām nesanāk. Mums vispār ir liels prieks, ka braucam pa rajonu. Pati pirmoreiz biju Izvaltā, kur ir vienreizēja zāle un lieliski cilvēki! Bija prieks uzstāties.
Ar transportu mūs parasti nodrošina pašvaldība, par ko liels paldies. Pagasta pašvaldība atbalsta tautas namu iespēju robežās. Nelieli remonti tautas namā bijuši, šogad tiek plānots sakārtot griestus. Nesen nopirkta kvalitatīva pasākumu apskaņošanas aparatūra vairāk nekā Ls 1000 vērtībā. Pērn kultūras pasākumiem izlietojām Ls 1056, šogad ieplānots Ls 1250. Tā ir minimāla summa, pietiek tikai organizatoriskajiem izdevumiem, zāles noformēšanai, prezentācijas galdiem, balvām — kad uzstājas bērniņi, ir viņiem jāpateicas, kaut uzdāvinot pa mazai šokolādei. Gribētos uzaicināt kādus vieskolektīvus no lielām pilsētām. Iespējas it kā būtu, jo paziņas ir pa visu Latviju, bet apzinos, ka nav kur viņus uzņemt."
Šobrīd tautas namā kolektīvi strādājam pie Lieldienu pasākuma, kurš ieplānots 24. martā. Iecerēta Slavas minūte bērniem, kad katrs varēs kāpt uz skatuves un rādīt, ko viņš māk. Lieldienās neuzstāsies vienīgi “Knīpas”, tās gatavojas Mātes dienai.
Tautas nama vadītāja uzskata, ka rajona laikraksts dod vērtīgu ieguldījumu pagastu kultūrdzīvē, rakstot par kultūras jomu: “Protams, ikvienam ir patīkami, ka avīze raksta par paveikto darbu. Tautas namiem tas dod papildus punktus skatē, mums arī tādi bija. Protams, grūti turēt līdzi Svariņu tautas namam — tas ir ārpus konkurences, bet tur patiesi izvērsta plaša darbība. Pēc aprakstiem avīzē saproti, ko aicināt ciemos, ja pašam nav iespējas būt klāt pasākumā un neesi redzējis to vai citu kolektīvu. Protams, ir semināri, bet kā jau semināri — sausi.”
Vēl vairāk par telpām Olgu uztrauc fakts, ka laukos palicis maz jaunatnes. Izauguši, bērni aizbrauc, un nav nekādu cerību, ka kāds reiz atgriezīsies. Arī pašai Olgai meita šogad pabeigs 12. klasi, pēc tam mēģinās uzsākt studijas Daugavpils augstskolā Mūzikas fakultātē vai kādā citā. Mamma domā, ka atpakaļ jauniete neatgriezīsies, jo iegūtās zināšanas taču jāliek lietā, bet dzimtajā vietā nekāda gaišā nākotne vairs negaida. Uz lauku izmiršanas fona tas ir acīmredzams fakts.
Juris ROGA