Svaigi izremontētās telpās

Šis ir pirmais nopietnākais remonts, kuru ir pieredzējušas laika gaitā noplukušās daudzdzīvokļu nama pirmā stāva trīsistabu dzīvokļa telpas, kurp bibliotēka tika pārvietota no bijušā kolhoza bērnudārza ēkas pirms 14 gadiem pavasarī. Vēl agrāk pagasta bibliotēka atradās baznīcai piederošā ēkā.

90. gadu otrajā pusē neliels kosmētiskais remonts bibliotēkai atvēlētajā dzīvoklī gan tika veikts, bet šoreiz padarīts daudz vairāk: saremontēta bedrainā grīda, nomainīts linolejs, uzlīmētas jaunas tapetes, izkrāsoti griesti, ierīkoti papildus gaismekļi, uzlabojot telpu apgaismojumu, kur tas bija nepieciešams, vārdu sakot, viss izdarīts, kā vajag. Nojaukta pat liekā starpsiena, apvienojot dzīvokļa virtuvi ar istabu un iegūstot pietiekami plašu datortelpu, kura vienlaikus ir arī bibliotekāres kabinets. Remonts tika uzsākts pērnā gada rudenī un veikts par pagasta naudu saviem spēkiem, nepiesaistot firmas. Materiāliem izlietots ap tūkstoti latu.

No mēbelēm ir jauns skapis gaitenī un bibliotekāres datorgalds. Pērn iepirktie divi datorgaldi arī izskatās kā jauni. Grāmatu plaukti gan vecu vecie, bet pagaidām nebrūk kopā un kādu laiku vēl būs lietojami. Anna Vojevodska bibliotekāres darbu veic jau 18 gadus, lai gan viņas pirmajai profesijai nav nekādas saistības ar pašreizējo darbu. Savulaik Višķu sovhoztehnikumā Anna mācījās par agronomi-dārzkopi, bet jau laika gaitā pārkvalificējās par bibliotekāri — viņa ir absolvējusi Rīgas kultūras skolu (tagadējā Rīgas kultūras koledža).

Anna noteikti būs palikusi atmiņā tiem rajona iedzīvotājiem, sevišķi vājā dzimuma, kuri paši vada automašīnas, jo viņa savulaik piedalījās laikraksta “Ezerzeme” rīkotajā konkursā “Sieviete pie stūres”. Viņas autovadītājas stāžs rit kopš 2001. gada. Toreiz Anna vadīja pavecu “Mazda”, pēc kāda laika nomainīja pret citas markas transportlīdzekli — “Opel Astra”, bet šodien viņa jau brauc ar “Volkswagen Golf”. Annas dzīvē automobilim ir liela loma, jo uz darbu un mājup viņai ik dienu jāmēro tāls ceļš — bibliotekāre dzīvo Kozlovā — četrus kilometrus no Asūnes centra.

Izrādot žurnālistiem svaigi izremontētās telpas, bibliotekārīte mūs pirmām kārtām ved uz vienu no istabām, kur ierīkots bērnu stūrītis. Tas tapis, piedaloties lasīšanas veicināšanas programmā “Pirmā tikšanās ar bibliotēku”, ko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs ir pieteicis jau no 2002. gada kā loģisku izvērsumu programmai “Bērnu žūrija”. Jaunajiem apmeklētājiem iecerēts dāvināt Māras Cielēnas grāmatu “Burtu māja”, Asūnes bibliotēka saņēma 16 tādas grāmatas, jo pagastā nav daudz mazu bērnu. Bibliotekāre domā, ka vajadzētu pietikt katram mazajam lasītājam līdz sešu gadu vecumam.

Jaunie lasītāji bez pārspīlējuma ir bibliotēkas nākotne. Pērnā gada statistika liecina, ka apmeklējums bibliotēkai ir labs — 170 reģistrētie lietotāji. Tiesa, viena daļa ir nevis lasītāji, bet datorlietotāji.

Grāmatu fonds nav liels — 8000 vienību. Daiļliteratūra, nozaru un bērnu literatūra izvietota divās istabās. Tiesa, fonds vēl nav pilnībā atbrīvots no vecajām, nolietotajām, saturā novecojušajām grāmatām. Šis darbs turpinās. Jaunas grāmatas bibliotēka iepērk par pašvaldības finansējumu vai saņem kā dāvinājumu. Pērn bibliotēka saņēma ap 150 grāmatu. Par pagasta naudu ik mēnesi tiek nopirktas vidēji 9-10 grāmatas, tostarp gadās arī padārgas. Bibliotekārei kremt, ka grāmatas latviešu valodā ir izteikti dārgākas nekā krievu, līdz ar to daudz pirkt nevar atļauties. Lasītāji gan vairāk pieprasa literatūru tieši krievu valodā — detektīvus un lubenes. Latviešu valodā aktīvākie lasītāji ir skolēni, kuriem mācību programmā paredzēta obligātā literatūra. Bet ir arī daļa pieaugušo, kas lasa latviski. Abonētais preses izdevumu klāsts bibliotēkā nav liels: “Ezerzeme”, “Latvijas Avī-ze”, “Latgales Laiks”, “Ieva”, “Ļubļu”, “Ka-rogs”, “Sieviete” un “Lauku Avīzes” tematiskā avīze.

“Divus gadus esmu ielaidusi darbu ar projektiem,” atzīst bibliotekāre. “Līdz ar to nesaņēmu tās grāmatas, kuras citi saņēma, piedaloties valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās kultūras programmas “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām” projektā un “Bērnu žūrija” projektā. Bet šogad rakstīšu projektus atkal.”

Bibliotēkā ir trīs datori — divi lietotajiem, viens bibliotekārei. Ja apmeklētāju daudz, tad viņa atļauj izmantot arī savu datoru, bet pati tajā laikā strādā ar grāmatu fondu. Kopš nesena laika bibliotēkai pamainījās interneta pakalpojumu sniedzējs. Firma “Telia Latvija” nodrošinājusi laukiem pat ļoti ātru internetu, tāpēc interesentu tagad netrūkst: 10-12 cilvēku dienā, pamatā skolēni. Reizēm ir tik daudz gribētāju, ka var atvēlēt tikai pa pusstundai datorlaika katram.

Juris ROGA