Uz koferiem

Pagaidām lasītāju skaits ir stabils un saglabājas pāris simtu robežās no gada uz gadu. Pēc bibliotēkas vadītājas Aijas Ļutas domām, viens no pozitīvajiem faktoriem ir tas, ka bibliotēka jau piecus gadus veiksmīgi piedalījusies lasīšanas veicināšanas projektā “Bērnu žūrija”, kas notiek ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šis projekts ir piesaistījis bibliotēkai gados jaunus lasītājus, iestādes vadītāja cer uz projekta turpinājumu, jo bērnu aktivitāte nenoplok un viņi atkal nāk ar jautājumu: “Mēs anketas aizpildījām un nosūtījām, kad būs nākamās grāmatas?”

Starp citu, par grāmatām. Lauku bibliotēkas fonds ir šķietami liels — 13000 vienību, taču arī jānoraksta no tām ir daudz, nevajadzīgās literatūras norakstīšanas process arvien vēl turpinās. 90. gadu vidū divas bibliotēkas — Veterovkas un Skaistas — tika apvietotas vienā, līdz ar to literatūras fondā parādījās tā saucamās grāmatas-duple-tes. Ir arī nolietotas un saturiski novecojušas grāmatas. Papildināt fondu ar jaunām grāmatām ir visai sarežģīti, jo tās kļuvušas mežonīgi dār-gas. Avoti ir dažādi, sākot ar pagasta finansējumu un līdzdalību projektos, līdz pat dāvinājumiem grāmatu svētkos. Pagasta iedzīvotāji grāmatas savai bibliotēkai ziedo ļoti reti. Pērn bibliotēkas fonds papildinājās ar jaunām grāmatām kopumā par 650 latiem: gan pirktas, gan projektos iegūtas, gan dāvinātas.

Šogad jaunu grāmatu vēl nav, pirmos eksemplārus bibliotekāre plāno iegādāties 18. martā seminārā, kur būs izbraukuma tirdzniecība: “Citreiz pati braucu uz Rīgu, citreiz krāslavieši man kaut ko nopērk. Kādu laiku mūsu lasītāji bija iecienījuši grāmatas no sērijas “Lata romāns”, to popularitāte vēl arvien ir augsta, jo tā ir vienkārša un ikvienam cilvēkam viegli saprotama lasāmviela. Vēl iecienīta Egila Lukjanska izlase, kuru cilvēki pārlasa ne reizi vien. Savukārt krievu rakstnieku darbos pārlieku daudz krimināla, citiem ārzemju rakstniekiem romānos dominē seksuālā dzīve. Kopumā mūsu lasītājam diez ko nepatīk, ja šīs lietas dominē.”

Pēc Skaistas bibliotēkas datiem, aktīvākie lasītāji ir pedagoģe un skolas bibliotekāre Viktorija Jegorova, skolotāja Ligija Kalvāne, čaklas lasītājas ir pensionāres Helēna Ungure un Leontīna Zukule (bijusī pagasta priekšsēdētāja). No lasītājiem brieduma gados jāatzīmē Pāvels Zaviša. Protams, ir arī citi, bet visus avīzē nenosauksi.

Mūsdienās bibliotēkai ir liela loma iedzīvotāju informēšanā, ko pirmām kārtām nodrošina internets un arī abonētie preses izdevumi. Interneta lietotājiem ir jādodas uz veco skolas ēku, jo bibliotēkā datortehnikai vieta neatradās. Turklāt iestādi plānots pārvietot uz labākām, plašākām un gaišākām telpām, kur ieguvēji būs arī veci un nespēcīgi cilvēki, kuriem vairs nebūs jākāpj otrajā stāvā. Tēlaini izsakoties, Skaistas bibliotēkas vadītāja šodien strādā, sēžot uz koferiem.

Bibliotekāre ar nepacietību gaida Jurģus: “Tur manā rīcībā būs trīs telpas, lai arī caurstaigājamas, bet labi pārskatāmas. Te neredzu, kas notiek otrā kabinetā, bet cilvēki jāapkalpo vienlaicīgi abos. Kas attiecas uz preses izdevumiem, tad šogad situācija ir labāka nekā pērn. Bibliotēkas apmeklētājiem varu piedāvāt šādus izdevumus: “Ezerzeme”, “Latgales Laiks”, “Latvijas Avīze”, “Praktiskais Latvietis” un “Patiesā Dzīve”. Pieejams arī “Latvijas Vēstnesis”, tikai ar nelielu novēlošanos, jo to pasūta pagasta pašvaldība. Ar pašu abonētajiem žurnāliem iedzīvotāji apmainās tepat bibliotēkā.”

Juris ROGA