1. Par visvairāk sasāpējušo jeb Pavasara tēzes

Aprīlī Mihailam Rustamovam apritēs 84 gadi. Krāslavietis, kurš no visas sirds mīl savu pilsētu, jau kuro reizi sniedz publisku vērtējumu vietējo varasvīru darbam un izsaka lietišķus priekšlikumus. Lūk, arī šoreiz mūsu uzticīgais lasītājs nodeva redakcijai savas pavasara tēzes (pavisam 14 lappušu). Ar autora atļauju mēs publicējam tās saīsinātā variantā.

Nodevis savu rakstu darbu “Ezerzemei”, godājamais krāslavietis uzsvēra, ka ilgi gaidītā Krāslavas atdzimšana saistīta ar diviem vārdiem. Bijušais mērs Gunārs Upenieks jau ar pirmajām novada domes vadības dienām galveno uzmanību sāka veltīt vēlētāju norādījumu izpildei. Tieši kopš tā laika pilsēta, kas bija nolaista līdz galējībai, sāka mosties un atdzimt. Mēs visi kļuvām par lieciniekiem tam, ka domes pārvaldes darbinieks Ēvalds Cauņa parādīja sevi kā talantīgs saimniekotājs: pāris gados Krāslava izmainījās līdz nepazīšanai. Taču, kā pastāstīja tēžu autors, līdz ar Gunāra Upenieka aiziešanu uz Saeimu pilsētā sāka krāties neatrisinātu jautājumu gūzma, par ko liecina pastāvīgie kritiskie raksti vietējā presē. Par problēmu numur viens Rustamova kungs uzskata ļoti augstus labiekārtoto dzīvokļu apkures tarifus, kurus nepamatoti pieņēmusi novada dome un kurus neapturamās inflācijas apstākļos daudzas krāslaviešu ģimenes nebūs spējīgas maksāt. Šajā sakarā ar labiem vārdiem piemin Gunāru Upenieku, kurš jebkādā situācijā prata uzsākt atklātu dialogu ar novada iedzīvotājiem, bet jaunais domes kabinets demonstrē gluži pretēju darba stilu, kas neceļ pašvaldības autoritāti. Autors pilnībā piekrīt V. Zaiceva un R. Āriņas satraucošajām publikācijām laikrakstā “Ezerzemē”, kurās tika runāts par komunālo pakalpojumu cenas sadārdzināšanās problēmu. Viņš uzskata, ka pamatojumi par šo problēmu, kas publicēti “Krāslavas vēstīs”, nesniedz atbildi uz visiem patērētāju uzdotajiem jautājumiem. Kāpēc pilsēta cenšas sasniegt rekordu labiekārtoto dzīvokļu apkures cenas ziņā, vēl jo vairāk tāpēc, ka īstas ziemas šogad nemaz nebija? No 16 līdz 25 santīmiem par kvadrātmetru paaugstinājušies arī tarifi par apsaimniekošanu, taču krāslavieši šo kārtējo varasvīru “dāvanu” jūt tikai pēc plānajiem makiem, nevis pēc daudzdzīvokļu namu stāvokļa. Kur ir SIA “Krāslavas nami” publiskie pārskati un kādam nolūkam domāts domes informatīvais biļetens? Tas taču tiek izdots par nodokļu maksātāju naudu, tāpēc nepieciešams, lai tas pirmām kārtām kalpotu vienkāršo cilvēku interesēm, nevis priekšnieku iegribām, kuri ir kāri uz sevis reklamēšanu.

Maksas iekasēšana par pakalpojumiem un augošās cenas pat pirmās nepieciešamības precēm padara pensionāru dzīvi neciešamu. Man, vientuļam pensionāram, bankas tarifi par komunālo rēķinu apmaksu ir jūtami. Vai tad tiešām dome nespēj atrisināt šo problēmu — atbrīvot pensionārus un mazturīgos no liekiem izdevumiem. Vai tad tiešām jūs, varasvīru kungi, neredzat, ka mūsu Krāslava pārvēršas par nabagu pilsētu. Pilnvērtīgie pārtikas produkti (it sevišķi piena) jau ir nepieejami cenas ziņā, kvalitatīva maize kļuvusi par greznību, mums nav pa kabatai apģērbs un apavi no dabīgiem materiāliem. Skaidri zinu, ka mazturīgie vairs nespēj apmaksāt stomatologa, bet atsevišķos gadījumos arī medicīniskos pakalpojumus. Es nemaz nerunāju par medikamentu augošo dārdzību. Tā palīdzība, kuru sniedz sociālais dienests, ir ļoti nepietiekama. Neapturamā inflācija tikai padziļina izdzīvošanas problēmas. Tas ir apsveicami, ka vasaras laikā skolēniem tiek organizētas atveseļošanas nometnes, tikai reālajos sociālajos apstākļos nebūt ne katra ģimene turpmāk varēs nodrošināt savām atvasēm pilnvērtīgu un veselīgu atpūtu. Dzīves atstumtie sirmgalvji un bērni nedara godu nedz valstij, nedz arī pašvaldībām.

Beidzot sarunu par sociālo jautājumu tēmu, Mihails Rustamovs konstatēja, ka tieši nepamatota apkures un dzīvokļu apsaimniekošanas tarifu paaugstināšana daudzas krāslaviešu ģimenes nostādīja uz izdzīvošanas robežas. Pārsteidz tas, cik vieglu roku sabiedrisko pakalpojumu regulators palīdz monopolistiem. Pat Rīgā ar valdības iejaukšanos izdevās apturēt maksas paaugstinājumu labiekārtoto dzīvokļu saimniekiem un īrniekiem. Galvaspilsētā taču nedzīvo visnabadzīgākie Latvijas cilvēki. Bet mūsu pilsētā viss tik mierīgi.

Tēzes publicēšanai sagatavoja Aleksejs GONČAROVS