Galvenā vērtība adatās

Svariņu pagasta tautas nama direktore Erna Šļahota, izrādās, kolekcionē kaktusus! Šobrīd viņas mājas kolekcijā ir vismaz pussimta dažādu adataino krāšņumu. Ar kaktusu podiem ir aizņemtas visas palodzes divstāvu ķieģeļu mājā, bet dažus lielākos nācās aizvest uz tautas namu — mājās vietas pietrūka!

Ar kaktusu audzēšanu Erna nodarbojas gadus trīspadsmit: “Sākās ar to, ka pie vīra māsas ieraudzīju lielu kaktusu, kas man iepatikās. Palūdzu viņai šī auga “bērniņu” — dabisku sukulentu — ar ko sākās mans ceļojums kaktusu pasaulē. Pirmo savu kaktusu izaudzēju bez pieredzes un praktiski bez jebkādām zināšanām par šo augu vajadzībām. Man ļoti patika puķes, bet nav laika ar tām ņemties. Kaktusu audzēšana šķita visvieglākā, kas būtībā tā arī ir. Kaktuss podā stāv uz palodzes, un viss. No novembra līdz martam tam ir miera periods, kad vispār nekas nav jādara, pat laistīt nevajag. Pārējā laikā tas arī neprasa sarežģītu vai darbietilpīgu kopšanu. Tiesa, ir nianses. Literatūrā rakstīts, ka nav kaktusu, kuri nezied. Ja kaktuss nezied, tas pirmām kārtām nozīmē nepareizu kopšanu.”

Kaktusi zied lielākoties pavasarī. Ernas pirmais kaktuss uzziedēja ar trīspadsmit lilijas lieluma un rožu maigā baltuma ziediem, kas izplatīja stipru smaržu. Ilgi priecāties par to nenācās, jo kaktusi zied īsu laiku — dienu, divas varbūt trīs. Kur tad slēpjas visa laime un prieks, tos audzējot? Vai tiešām tā būtu kaktusu adatu sadurstītajos pirkstos?

“Pirkstus uz adatām gadās sadurt, tālab jau kaktusus mīl ne katrs,” neslēpj Erna. “Tad apsēžos tuvāk gaismas avotam un ar pinceti katru izvelku. Bet kaktusu krāšņums slēpjas ne jau patiesi krāšņajos ziedos, bet gan interesantajā formā un adatās, kas ir auga galvenā vērtība. Man kaktusos patīk to interesantās formas un krāsas. Pērkot kaktusu, izmērs it kā nav svarīgs, bet liels kaktuss maksā dārgi, tādu nevaru atļauties. Labāk izaudzēšu pati. Tagad pērku reti. Kolekcija gana liela, tagad to grūti papildināt ar kādu jaunu kaktusu, jo visinteresantākos un retākos esmu savākusi, gan pērkot veikalos, gan šad tad pie cilvēkiem palūdzot. Man ir izdevies izaudzēt kaktusus arī no veikalā pirktām sēklām.”

Stāstā par kaktusu ziediem jāpiebilst, ka Ernas kolekcijā ir divi kaktusi, kuri ziedot izplata nepatīkamu smaku. Varbūt pat labi, ka šie tuksnešu augi uzzied uz dienu vai divām. Turklāt arī Svariņu pagastā lielākajai profesionālei kaktusu audzēšanā nākas atzīt savu bezspēcību dabas priekšā — daži kaktusi viņas kolekcijā tomēr negrib uzziedēt. Nelīdzēja pat speciāli kaktusu audzēšanai pirktā zeme, kurā ir visi nepieciešamie minerāli un kurā laika gaitā Erna pārstādījusi visus adatainos augus. Ir gadījušās arī citas neveiksmes — daži kaktusi gājuši bojā.

Erna: “Kaktusi ir tuksnešu augi, ja pietrūkst saules, tie augot kropļojas. Tiem ir arī slimības.”

Gadās neparedzēti notikumi, kas varētu iznīcināt visas pūles. Kad savi bērni bijuši mazi, Erna kaut kur izlasīja, ka kaktusos ir tukšums. Šo informāciju viņa neapdomīgi apsprieda dēlu klātbūtnē. Pēc kāda laika pamanīja, ka vienam no kaktusiem ir rētas. Tad arī atklāja, ka bērni nolēmuši dzirdēto pārbaudīt praksē un ar asu priekšmetu noskaidrojuši, ka kaktuss patiesi viducī ir tukšs.

Erna nav interesējusies, ko raksta par cilvēkiem, kuri dievina kaktusus. Toties lasījusi, ka no kaktusiem iegūst tekilu. Kaktusiem piemītot arī ārstnieciskas īpašības, bet dziļāk šo informāciju Erna nav pētījusi, jo kaktusus audzē tikai savam priekam: “Katram ir savs hobijs: man — kaktusi, vīram — makšķerēšana, vēl kādam māksla...”

Pirms gadiem 4-5 Svariņu tautas namā tika organizēta tuksneša augu izstāde “Kaktusu pasaule”, kuras mērķis bija noskaidrot, vai pagastā vispār kāds nodarbojas ar kaktusu audzēšanu. Dalībnieku netrūka, bet tieši Erna bija tā, kura atnesa retākās šķirnes. Pēc izstādes šis hobijs pielipa vēl vienai pagasta sievietei — Oksanai Jančenko. Varbūt pienāks diena, kad Svariņos atkārtos kaktusu izstādi? Varbūt uzaicinās šīs kultūras audzēšanas entuziastus no citiem pagastiem?

Juris ROGA