Kopš bērna kājas

Spilgti un atraktīvi ir ne tikai pieaugušo ansambļa “Večerinka” priekšnesumi, kura dalībniekus pazīst tuvu un tālu. Viņiem sīvu konkurenci sastāda viens no jaunākajiem kolektīviem vārda tiešā un pārnestā nozīmē — “Ņeposedi”, kurā darbojas vismazākie — pirmsskolēni un arī daži pašu jaunāko klašu bērni.

Pirmklasnieces Solvita Pokule un Mairita Bidzāne visnotaļ populārajā deju kolektīvā “Neposedi” darbojas jau trešo gadu. Pirmklasnieks ir arī Sandis, pārējie bērni ir cita vecuma. Svariņu tautas nama vadītāja Erna Šļahota stāsta, vecuma atšķirība ir galvenā problēma kolektīvā. Grūti komplektēt dejotāju pārus, kad jaunākie dalībnieki vēl tikai mācās sagatavošanas grupā, bet vecākais ir trešklasnieks.

E. Šļahota: “Tālab veidojam kompozīcijas. Vispirms uz skatuves iznāk vecākie bērni un parāda, kā ir iemācījusies dejot “Ča-ča-ča”, pēc viņiem zēns izved divas meitenes, un jau viņi rāda, kā apguvuši deju. Pēdējie iznāk mazie, lai parādītu, ko viņi spēj.”

Uz deju kolektīvu abas meitenes atnāca vienlaikus. Solvita stāsta, ka viņai ļoti patīk dejot, tālab arī mēģinājumos viņai šķiet interesanti. Pat pēc vairākkārtējas pārjautāšanas, meitene paliek pie sava — mēģinājumi viņai patīkot vairāk par uzstāšanos pasākumos. Tas nekas, ka mēģinājumos visi tērpušies ikdienas apģērbā, tikai uz skatuves bērni kāpj dejām speciāli šūtos tērpos.

Arī Solvitas draudzene Mairita apgalvo, ka dejošana viņai dod lielu prieku. Tiesa, šai meitenei vairāk patīk dejot pasākumos, kad skatītāju aplausi dod gandarījumu par mēģinājumos ieguldīto melno darbu.

Abas meitenes dejo tāpēc, ka to darījuši arī brāļi un māsas. Solvitas brālis Dainis reiz jau iekļuvis “Ezerzemes” slejās — puisis savulaik dejoja breiku moderno deju grupā “Ekstrim-Svariņi”, par zēnu un viņa aizraušanos bija sagatavota pat neliela publikācija mūsu avīzē. Mairita nāk no krietni lielākas ģimenes, kurā visi bērni — Ilona, Deniss, Mairita un Diāna — dejotāji, izņemot maziņo Danielu, kuram rit pirmie dzīves mēneši.

Solvita un Mairita vēl īsti nesaprot pulksteņa rādījumus, tālab ļoti liela loma ir vecākiem, lai bērni laikus tiktu uz mēģinājumu. Ja nav kas pasaka priekšā, reizēm mēģinājums nenotiek. Tālab abas gribētu ātrāk pazīt pulksteni, lai pašas varētu sevi kontrolēt.

Meitenēm ir arī savas aizraušanās, piemēram, lelles un dators, kas ir Solvitas mājās. Reizēm viņas sastrīdas, bet, tā kā ir senas draudzenes, ātri salīgst. Droši vien arī strīdi ir par niekiem, jo ne Solvita, ne Mairita nespēja atcerēties nevienu nopietnu iemeslu, kādēļ strīdējušās. Toties ar aizrautību stāstīja par sekmēm skolā, kur viņu sniegumu skolotājas pamatā vērtē ar kolosāli, malacis vai labi.

Juris ROGA