“Zaļa” dzīvošana Krāslavā un Dagdā sākas jau skolas solā

Lai dalītā atkritumu savākšanas sistēma darbotos veiksmīgi, svarīgi, lai iedzīvotāji izprastu šķirošanas nozīmi, gaitu un izlietoto iepakojumu mestu tam paredzētajos šķirošanas konteineros.

Pieredze rāda, ka bērni šajā ziņā ir ļoti atsaucīgi un apgūtās zināšanas un iemaņas nodod arī saviem ģimenes locekļiem un draugiem, tāpēc šobrīd, kad Krāslavā un Dagdā ir atvērti pirmie atkritumu šķirošanas punkti un Latvijas Zaļais punkts (LZP) uzņēmies izglītot iedzīvotājus, īpaša uzmanība tiek pievērsta bērniem.

Tā jau septembrī Krāslavas un Dagdas mācību iestāžu skolotāji piedalījās LZP organizētā bezmaksas apmācības programmā skolu vides izglītības koordinatoriem un dabaszinību skolotājiem, kurā iepazīstināja ar dažādiem mācību līdzekļiem, kas noderēs darbā ar jauno paaudzi. Apmācības programmā piedalījās septiņi pedagogi no Krāslavas un Dagdas. Divos semināros pedagogi guva teorētiskas zināšanas un prasmes par iepakojumu, tā veidiem, šķirošanu un pārstrādi, kā arī papildināja savas zināšanas par izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Ieviešot ilgtspējīgas attīstības principus mācību procesā, skolotājiem iespējams panākt, ka skolēni saprot, kāpēc jāšķiro un jāpārstrādā izlietotais iepakojums, un ar kādām problēmām ikvienam jārēķinās, ja laicīgi nepievērsīsim tam pienācīgu uzmanību.

Apmācību programmā piedalījās arī Dagdas vidusskolas dabaszinību skolotāja Anna Krilova. Viņa stāsta, ka “Vides jautājumi tiek integrēti dabaszinību priekšmetu mācību stundās, veselības mācības un klases audzināšanas stundās. Galvenais uzsvars tiek likts uz metodēm, kas balstās uz skolēna pieredzi un izpratni, prasmi saskatīt likumsakarības un novērtēt situāciju, izvēloties videi draudzīgu rīcības veidu.” Pasniedzēja atzīst, ka ”vispirms jau kā skolotāji cenšamies orientēties uz to, ka gatavu uzvedības algoritmu mēs iedot nevaram, taču varam veicināt tādas personības veidošanos, kas apzināsies, ka no katra individuālās rīcības ir atkarīga globālu problēmu risināšana, ka ikviens ir nozīmīgs un svarīgs un katra rīcībai ir tālejošas sekas. Šobrīd cenšamies pievērst lielāku uzmanību atkritumu šķirošanas jautājumiem sakarā ar pilsētā realizējamo projektu.”

Katrs no pedagogiem, kas apmeklēja seminārus, saņēma Iepakojuma materiālu paraugu somu, kā arī metodisko materiālu skolotājiem un darba burtnīcu skolēniem “Iepako, izpako un tālāk?”. Iepakojuma materiālu paraugu soma sastāv no četriem spainīšiem, kuros atrodami papīra, metāla, stikla un plastmasas iepakojuma un to pārstrādes materiālu paraugi. Bet metodiskais materiāls skolotājiem sniedz daudzus noderīgus padomus pedagogiem, kā padarīt mācību procesu daudzveidīgāku un interesantāku.

Latvijas Zaļā punkta skolu programmas vadītāja Rita Bubina stāsta, ka “ik gadu skolēniem organizējam konkursus, kuros saņemam daudzus labi sagatavotus darbus, un tas apliecina jauniešu gatavību uzņemties iniciatīvu, izstrādāt projektus un izvirzīt priekšlikumus, lai uzlabotu situāciju savā pilsētā vai pagastā”. Arī Krāslavas un Dagdas skolas ir aktīvas Zaļā punkta skola projekta dalībnieces. Tā šī mācību gada pirmajā semestrī programmai ir reģistrējušās trīs skolas: Robežnieku pamatskola, Andrupenes pamatskola un Indras vidusskola. Atsevišķos konkursos ir piedalījušās arī Dagdas vidusskola un Priežmalas pamatskola. Kopumā programmā ir iesaistījusies aptuveni 1/3 Latvijas skolu ar vairāk kā 92 000 skolēnu.

LZP programma “Zaļā punkta skola” darbojas jau kopš 2000. gada, tās mērķis ir paaugstināt skolēnu zināšanu līmeni ekoloģijas jautājumos un radīt spēcīgāku atbildības sajūtu par apkārtējo vidi, rosināt uz dabai labvēlīgu dzīvesveidu un taupīt dabas resursus, kas tiek izmantoti iepakojuma ražošanā. Svarīgi, ka aktivitātes, kuras piedāvā projekts, akcentē jauniešu individuālo atbildību un caur projektiem un izpētes darbiem veicina viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Atzīstot LZP programmas ”Zaļā punkta skola” nozīmīgumu, LZP aktivitātes atbalsta Izglītības ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

Mums visiem jāmācās ar atkritumiem rīkoties saimnieciski. Tas, kas der pārstrādei, nedrīkst nonākt izgāztuvē. Racionāli apsaimniekojot atkritumus, ietaupām līdzekļus, saudzējam vidi un rodam iespēju arī nākamajām paaudzēm izbaudīt tīru vidi, nevis atkritumu kalnus.