Ugunsgrēka iemesls — smēķēšana

Dūmos, ko cilvēks ieelpo, ir daudz dažādu kaitīgu vielu, kas pat nelielā koncentrācijā var būt bīstamas un nāvējošas. Tā ir pirmā sajūta, ko cilvēks zaudē iemiegot, un pēdējā, kas atjaunojas pamostoties. Tādēļ aizmidzis cilvēks parasti sadūmojumu nesajūt un tā arī miegā iet bojā. Smēķētāju izraisītajos ugunsgrēkos iet bojā vai gūst traumas ne tikai paši smēķētāji, bet arī citi cilvēki, kā arī tiek nodarīti ievērojami materiālie zaudējumi.

Kā piemēru jāmin traģisko gadījumu, kas notika 2007. gada 2. martā Jelgavā, kad ugunsgrēkā gāja bojā 1944. gadā dzimusi sieviete un 1953. gadā dzimis vīrietis. Ugunsgrēka vaininieks tonakt, būdams alkohola reibumā, bija smēķējis kāpņu telpā un turpat arī aizmidzis. Kad no cigaretes aizdegās māja, vainīgais pamodās un aizmuka, nebrīdinot cilvēkus par draudošo nelaimi. 2007. gada oktobrī Jelgavas tiesa piesprieda divus ar pusi gadus ilgu cietumsodu šim vīrietim, kura neuzmanīgās un bezatbildīgās rīcības dēļ gāja bojā divi cilvēki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas brigādes statistika liecina, ka 2007. gadā Krāslavā un Krāslavas rajonā reģistrēti 130 ugunsgrēki. Vislielākais ugunsgrēku skaits ir dzīvojamajā sektorā - 59. Ugunsnelaimēs dzīvību zaudēja 10 cilvēki, cietuši — 6. No 130 ugunsgrēkiem 14 gadījumos to iemesls bija neuzmanīga smēķēšana.

Cienījamie iedzīvotāji, ievērojiet ugunsdrošības noteikumu prasības.

Andrejs KEVIŠS, VUGD Krāslavas brigādes inspektors