Aužamo steļļu 100 gadu jubileja

Šī brīnišķīgā izstāde bija gluži kā ekskursija ne visai tālā pagātnē. Vēl pirms sešdesmit — septiņdesmit gadiem daudzās Latgales iedzīvotāju mājās ilgajos ziemas vakaros darbojās aužamās stelles. It īpaši laukos, kur cirpa aitas, audzēja linus, šķeterēja un krāsoja diegus un dziju, lai to visu pārvērstu dažādos austos izstrādājumos, kas ne tikai rotāja sadzīvi, bet arī radīja komfortu. Līdz ar cenu ziņā pieejamu apģērbu un gultas piederumu parādīšanos padomju veikalos, mājās austie darinājumi pakāpeniski sāka kļūt nemoderni, un daudzus gadsimtus senajam tautas daiļamatam pat draudēja pilnīga iznīcība. Notika tas, kam bija jānotiek: kad lēto Turcijas un Ķīnas ražojuma plašā patēriņa preču jūra pārņēma arī mūsu tirgus telpu, cilvēki, kuri nesenā pagātnē cieta no pastāvīgā deficīta, pēkšņi apzinājās, ka mākslīgie pledi un pārklāji ar tīģeru attēliem un citiem ornamentiem nav salīdzināmi ar sirdij mīļām segām no vecmāmiņu kumodēm. Tā sāka atdzimt gandrīz pilnībā aizmirstais tautas daiļamats.

... Indrā plaši tiek atzīmēta aužamo steļļu dzimšanas diena. Precīzāk — 100 gadu jubileja. Jā, jā, uz vienām no kultūras namā esošajām stellēm saglabājies precīzs izgatavošanas datums, kas arī kalpoja par ieganstu kuplajām svinībām.

Šķirstot dzīves grāmatu, pasākuma vadītāja Anžela Kuzminska atgādināja par projektu, kas startēja Indrā tieši pirms četriem gadiem. Pirmo mācību stundu senās aušanas mākslas turpinājuma entuziastēm pasniedza Janīna Jančevska, bet tālāk viss tikai sākās. Tika meklētas un atrastas pašdarinātas stelles, kas ilgus gadus noputējušas gulēja bēniņos un šķūņos, bet “jaunā viļņa” meistares ne tikai vērīgi ielūkojās vecmāmiņu ornamentos, bet arī papildināja tos ar mūsdienīgiem vilcieniem. Katram apvidum taču ir raksturīgi savi toņi un ornamenti. Neiztika bez ģimenes mākslas noslēpumiem, kas saudzīgi tika nodoti no paaudzes uz paaudzi. Indra atzina par labākiem zaļganus un rozā toņus, dodot priekšroku dekoratīviem rakstiem ar rožu un vīnogu attēliem.

Aušanas mākslas glabātāja un turpinātāja Marija Reuta nolasīja veselu lekciju par vietējām daiļamata meistaru tradīcijām un pat demonstrēja brīnumainā kārtā saglabāto austā linu auduma rulli, kas veiklo meistaru rokās pārvērtās par krāšņu apģērbu, svētku galdautiem, gultas piederumiem un apakšveļu.

Iesākto sarunu turpināja viesi no Izvaltas, kuri bija uzaicināti uz aužamo steļļu svētkiem, un pazīstamajai meistarei Valentīnai Onzulei bija ko pastāstīt radošā ceha kolēģiem.

Visas sievietes, kuras uzstājās šajos svētkos, sēdās pie stellēm, publiski demonstrējot savu māku. Tā darīja arī pagasta vadītāja Olga Jokste, kuras austie darinājumi bija izlikti lielajā izstādē. Tā bija pieņemts izsenis, daiļamata iemaņas mātes nodeva savām meitām jau kopš mazotnes. Skolotāja Ērika Urbanoviča, Indras audēju “jaunā viļņa” pārstāve, apguvusi seno amatu pati, aizrāva ar to savus audzēkņus. Vietējo meistaru slavenās tradīcijas jau tiek turpinātas, kas ļoti iepriecina.

Protams, steļļu slavas dienā neiztika bez svētku dāvanām. Tās saņēma vecās skolas pārstāves Regīna Hveckoviča, Jadviga Ivanova, Anna Tribe, kā arī Aļona Pitkeviča, Ērika Zarovska, Ināra Šemele, Regīna Korovacka no “jaunā viļņa”. Aušanas meistaru svinīgajā sapulcē tika nolemts turpmāk ik gadus rīkot daiļamatu dienas. Lai turpinājums sekotu, Indras pašdarbnieki, jaunatne un pieaugušie kā dāvanas saņēma tamboradatas un diegus. Oriģinālo mākslas pasākumu kuplināja Indras un Izvaltas pašdarbnieku uzstāšanās.

Aleksejs GONČAROVS