Mīlestības un naida formula

Taču stabilas laulības saites tika uzskatītas par sarežģītu cilvēces problēmu daudzu gadsimtu garumā. Laulības šķiršanu neatbalstīja neviena reliģija, taču mīlas kaislības allaž bija stiprākas par jebkuriem labiem nodomiem un sabiedrības centieniem. Cilvēki visos laikos satikās, iemīlējās, sagāja kopā un dzīvoja zem viena jumta, bet vai ilgu laiku? Lai gan pat komunisma cēlāji centās, kā vien varēja, tomēr tā arī nespēja pārņemt sabiedrības kontrolē laulības šķiršanas pro-cesus. Tajos iluzorisko cerību gados valsts visai aktīvi iejaucās padomju pilsoņu personīgajā dzīvē. Uz bezpartejiskām masām centās atstāt savu ietekmi arodbiedrības organizācijas un pat biedru tiesas, kuras varēja sadot brāzienu par amorālu uzvedību. Tā kā dzērāju vienmēr bija gana, tad sabiedrības dzīvē, kā saka, kūsāja, personīgo lietu netrūka. Šajā ziņā īpaši tika uzmanīti nomenklatūras darbinieki: kadru morālā seja vienmēr interesēja komjaunatnes un partijas orgānus, tāpēc rajonu komitejām bija jāveic liels audzināšanas darbs. Par amorālu uzvedību varēja dabūt ne tikai brīdinājumu vai rājienu ar ierakstu uz-skaites kartītē, bet arī zaudēt partijas biedra karti. Tad varēja teikt ardievu karjerai!

Taču tik strikti administratīvie un iedarbības līdzekļi nelīdzēja vēlamo rezultātu sasniegšanā. Kristīgajā pasaulē izsenis pazīstama šāda statistika: uz divām noslēgtām laulībām pienācās viena šķiršanās. Kā sekas — bērnu audzināšana nepilnajās ģimenēs turpina palikt par aktuālu problēmu pat tajās valstīs, kuras pieņemts uzskatīt par pilnīgi laimīgām. Tagad pievērsīsimies Latvijas statistikas skaitļiem. Piemēram, 1980. gadā Latvijā bija reģistrēts 24611 laulību un 12650 šķiršanos. Vecākā paaudze labi atceras, ka pat “Brežņeva stagnācijas” laikā laulāšana dievnamos tika uzskatīta par ļoti retu parādību, un tas lielākoties notika slepus. Parasti tālāk no līgavaiņa un līgavas dzīves vietas. Ko tur runāt par kāzām, ja pat par tēva vai mātes apbedīšanu ar mācītāju bērni, kuri bija PSKP biedri, varēja nopietni ciest no rajonu komiteju karojošajiem ateistiem.

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana deva reālu sirdsapziņas brīvību. Bijušie padomju cilvēki negaidīti ātri izjuta vajadzību vērsties pie Dieva, tāpēc draudzīgi devās uz baznīcām un dievnamiem. Tieši jaunās dzīves sākumā laulāšana baznīcās kļuva par modes lietu, tikai zvērests altāra priekšā ne vienmēr tika svēti ievērots.

1990. gadā bija vērojama tikai neliela šķiršanos skaita samazināšanās. Uz 23619 noslēgtajām laulībām pienācās 10783 šķiršanās gadījumi. Šis rādītājs turpina pasliktināties: 1994. gadā reģistrētas 11572 laulības un 8416 šķiršanās, kas līdzinās 72,2%. Atcerēsimies astoņdesmito gadu, kad šis rādītājs bija 51,4%. Salīdzinājumam minēšu statistiku mūsu reģionā. 1995. gadā Latvijā rādītāju proporcija bija 11072 : 7821 laulību labā . Latgalē šī attiecība izskatās šādi: 1945 : 1148, Krāslavas rajonā — 174 : 97, kas ir tikai 55,7%. Kaut arī šis rādītājs šķiet normāls, te jāpiebilst, ka deviņdesmito gadu vidū augošo materiālo grūtību dēļ mūsu visai nabadzīgajā dzīvē aizvien plašāk tiek ieviestas tā saucamās civillaulības. Iemīlējušies jaunie pāri un gados vecāki cilvēki, kuriem nebija pietiekamu līdzekļu, lai sarīkotu lepnas kāzas, centās radīt ģimenes pavardus bez vispārpieņemto formalitāšu kārtošanas.

Tagad mazliet par to, kur tika slēgtas laulības pēdējā laikā. Pievērsīsimies 2000. gada statistikai. Valstī fiksēts 9211 laulību. Vairākums jaunlaulāto (7039) deva priekšroku laulībām dzimtsarakstu nodaļās un tikai ceturtā daļa — 2172 — dievnamos. Šķiršanos skaits — 6134 (66,6%), mūsu rajonā — 43,9%. Tā kā reāli ir ģimenes, kuras dzīvo civillaulībā, tas nav nemaz tik slikti. Redakcijas rīcībā ir arī 2006. gada dati. Laulību un šķiršanos gadījumu skaits ir 14616 : 7249, mūsu rajonā — 83 : 29, kas dod mierinošu rezultātu — 34,9%. Šis apstāklis ļauj man secināt, ka vēlamo rezultātu nodrošina kristiešu dievnamos noslēgtās laulības. Pēdējos trijos vai četros gados palielinājies lepnu kāzu skaits: potenciālie jaunlaulātie iemācījušies pelnīt naudu ārzemēs.

Publicētā analīze nepretendē uz absolūtu patiesību — tādi ir mani minējumi. Pamatojoties uz statistikas datiem, ko man mīļi piedāvāja Krāslavas informācijas centrs, katrs lasītājs var izdarīt savu secinājumu.

Aleksejs GONČAROVS