Makšķernieku zināšanai

Atsevišķai kategorijai attiecināmi ezeri, kuros ieviesta licencēta zveja. Tie ir Sīvers, Dridzis, Ārdavs, Leja, Indras ezers un Ežezers. Sīku informāciju par licenču iegādi var saņemt pie šo ezeru pārvaldnieka Leopolda Delvera pa tālr. 29162391 un 5624101.

Makšķernieki un spiningotāji, kuriem ir makšķerēšanas kartes, drīkst zvejot zivis arī citos publiskajos ezeros, pie kuriem pieder Dagdas, Belojes un Čornojes ezers Robežnieku pagastā, Cārmaņa (Aulejas pagasts), Dolgojes un Maksimovas (Indras pagasts), Osvas (Bērziņu pagasts) un Rušona (Kastuļinas pagasts). Amatierzveja atļauta arī citos ezeros, tajā skaitā privātajos un nomātajos, kur zvejas tiesības pieder valstij. Tie ir Aksenavas, Ata (Ota), Aulejas, Baltais un Belojes, Birža, Bižas, Cērpa (Tērpes), Dorotpoles, Dubuļu, Gaļšūna (Rapšu), Garais (viena nosaukuma ezeri Piedrujas un Robežnieku pagastā), Geraņimovas Ilzas, Gordovas, Ildzas, Indras, Indricas, Isakovas, Janovas (Beitānu, Puteņu), Jezinakas (Jazinkas), Idaņa, Jolzas, Kaitras, Kalvīšu, Karašu (Karpa), Koškina, Kuļa, Kustaru, Lielais Āžukņa, Lielais Gaušļa, Mazais Gaušļa, Nauļānu, Ojatu, Okras, Olovecas, Ormijas, Ostrovnas, Patmalnieku, Rešetnieku (Gubena), Sama (Soma), Saviņu (Saveļu), Seklais (Sēkļa), Šilovkas, Skaistas, Surnu, Fidrāju (Fidriņu), Užuņu, Varnaviču, Vilnīšu (Krivojes), Visaldas (Kazimirovas), Volksnas ezers, Zirgezers.

Pārējos ezeros, kas atrodas privātīpašumā vai tiek privatizēti, jāsaņem amatierzvejas atļauja pie īpašniekiem. Izmantojot gadījumu, gribu atgādināt saviem kolēģiem copmaņiem par korektu makšķerēšanu, nekaitējot dabai. Tukšas pudeles uz ledus, izgāztuves ūdenstilpju krastos, ar cirvi un liesmu sakropļoti koki — šīs apsūdzības adresētas arī jums, makšķernieki. Ar makšķerēšanas starpniecību cilvēkam jāsaprot galvenais: viņš pats ir dabas daļa, bet saudzīga attieksme pret apkārtējo vidi ir mūsu izdzīvošanas problēma.

Nelabojamu ļaunumu Latgales “zilajai druvai” nodara malu zvejnieki ar tīkliem. Daudzi makšķernieku lūgumi aizliegt Ķīnas ražojuma makšķerauklas tīklu brīvo pārdošanu līdz šim nav sasnieguši dzir-dīgas ausis. Atliek tikai cerēt, ka malu zvejnieku visatļautībai palīdzēs darīt galu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. panta grozījumi.

Ja agrāk par amatierzvejas noteikumu pārkāpumiem tika piemēroti naudas sodi no 5 līdz 50 latiem, tad tagad minimālais sods naudas izteiksmē būs 20, bet maksimālais — 500 latu! Stingrākas sankcijas paredzētas rūpnieciskajai zvejai: naudas sods no 200 līdz 500 latu (fiziskām personām) un no 200 līdz 3000 latu (juridiskām personām).

Zvejas noteikumu ignorēšana ir visai izplatīta parādība mūsu pusē. Gan vasarā, gan ziemā spiningotāji pieļauj tādu lietu, ka neielaiž atpakaļ ūdenī līdakas, kas nav sasniegušas pusmetra garumu. Pat nesenajās ziemas sacensībās uz Zirg-ezera ledus viens makšķernieks mēģināja reģistrēt pie tiesnešiem nepilna izmēra līdacēnu, kas liecina par makšķernieku un spiningotāju zemo ekoloģisko kultūru. Ceru, ka copmaņi glabās šo “Ezerzemes” numuru, lai turpmāk neuzrautos uz nepatikšanām. Vieglprātīgiem atpūtniekiem pie ūdeņiem no visas sirds turpmāk iesakām nepieļaut makšķerēšanas noteikumu pārkāpumus. Simbolisku naudas sodu laiki beigušies uz neatgriešanos. Tādējādi ietaupītos līdzekļus varēsiet patērēt mūsdienīgu zvejas līdzekļu un nepieciešamā ekipējuma iegādei, ko plašā sortimentā piedāvā specializētie veikali. Vēlam jums patīkamu atpūtu pie dabas krūts!

Aleksejs GONČAROVS