Speciālista padomi: Gatavosim dārzeņu sēklas sēja

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti katru veģetācijas periodu veic dārzeņu sējumu un stādījumu apsekošanu un katru reizi konstatē vairākas sēnīšu un baktēriju izraisītās slimības, kuras daļēji iespējams novērst, veicot sēklas materiāla attīrīšanu un kvalitatīvu kodināšanu.

Gatavojot sēklas materiālu, rūpīgi jāatšķiro sīkās sēklas, nezāļu sēklas un citi piemaisījumi. Sīkākās sēkliņas parasti ir inficētas ar dažādu slimību ierosinātājiem.
Lielie dārzeņu audzētāji firmām pasūta sēklas un saņem tās kodinātas, viņiem nav problēmu ar sēklu pirmssējas apstrādi. Pēdējos gados tirdzniecības vietās ir iespējams nopirkt kodinātas sēklas, parasti tās ir iekrāsotas zaļā, sarkanā, zilā vai kādā citā krāsā, šādām sēklām papildus apstrāde nav nepieciešama.

Ja iegādātas nekodinātas vai ir izaudzētas savas sēklas, tad mājas apstākļos nepieciešams veikt to apstrādi, jo lielākā daļa dārzeņu slimību izplatās tieši ar sēklām. Sēklu apstrādi var veikt ar ķīmiskiem, bioloģiskiem augu aizsardzības līdzekļiem vai izmantot dabas līdzekļus. Sēklu kodināšanai izmanto augu sulu tikai no veseliem augiem.

* Tomātu un gurķu dēstu aplaistīšanā var izmantot sistēmas iedarbības fungicīdu, kura darbīgās vielas propamokarbs un fosetils to vēl izmanto augsnes dezinfekcijai pirms dēstu izstādīšanas.

* Dēstu audzētavās melnkājas, sakņu augoņu ierobežošanai var iestrādāt fungicīdu, kura darbīgā viela sērs 80%, iestrādāt augsnes virskārtā trīs dienas pirms sējas.

* Sīpolu un ķiploku kodināšanai ir reģistrēta kodne, kura ierobežos pelēko un balto puvi un sīpoliem kakla puvi, darbīgā viela procimidons.

* Sēklu kodināšanai var izmantot arī bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus- trihodermīnu, biopreparātus: Bio-1, Bio-5 u.c. Pirms sējas sēklas samaisa ar kādu no šiem līdzekļiem, apstrādātās sēklas nedrīkst turēt saulē. Bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus nelieto kopā ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem.

* Sēklas 30 min mērcē 48 - 490C siltā ūdenī, to var darīt arī tieši pirms sējas, vai vienkārši sausas sēklas izkarsēt.

* Mērcēt var arī 1% kālija permanganāta šķīdumā. Sēklas tur 15-20 minūtes, pēc tam rūpīgi noskalo ūdenī un apžāvē, lai tās sējot būtu labi birstošas.

* Sēklas iemērc 2-3% ūdeņraža pārskābes šķīdumā, pēc tam sēklas jānoskalo ūdenī un jāapžāvē.

* Sēklas mērcē arī pelnu novilkumā, ņem 1-2 ēdamkarotes pelnu uz vienu litru ūdens, vienu diennakti nostādina. Vairākas reizes maisot, sēklas mērcē 3-6 stundas. Pelnu sastāvā ietilpst 30 dažādi elementi, pēc mērcēšanas sēklas neskalo.

* Sēklas var mērcēt mikroelementu šķīdumā, visbiežāk izmanto varu, mangānu, boru, cinku un citus elementus.

* Ķiploku sulu ņem 20% no sēklu svara vai sulu atšķaida ar ūdeni1:8 vai arī sasmalcinātus ķiplokus un sajauktus ar sēklām jāpatur slēgtā traukā 20-30 minūtes.

* Labus rezultātus dod sēklu kodināšana arī mārrutku un sīpolu sulu.

Liela nozīme ir pareizas dārzeņu šķirnes izvēlei. Ieteicams bioloģiskās un integrētās dārzeņu audzēšanas metodes piekritējiem pievērst uzmanību to izturībai pret slimībām. Iegādājoties sēklas, jāpievērš uzmanība atzīmei uz iepakojuma. Atzīmēs uz iepakojuma ir norāde, pret kādām slimībām attiecīgā šķirne ir rezistenta jeb izturīga.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)