Laimīgā darbavieta

Vispār šogad februāris Veltai iesākās ar patīkamiem pārsteigumiem: viņa iegādājās firmas “Bauer” trauku komplektu pagājušā gada nogalē, aizpildīja loterijas kuponu un balvu gada izlozē viņas kupons izrādījās starp laimīgajiem. Vispār bija divas galvenās balvas, vienu no tām — aitas vilnas izstrādājumu komplektu guļamistabai — Velta saņēma tajā pašā dienā, kad laikraksta “Ezerzeme” žurnālisti pasniedza viņai ekskluzīvo krūzi.

Jāatzīst, ka balvas izrādījušās no dažādām svara kategorijām, taču skolotāja bija vienlīdz priecīga par abām un uzsvēra: “Jebkura balva ir prieks un stimuls kaut ko darīt. Nav svarīgi, cik tā liela vai dārga. Agrāk es vispār neticēju, ka loterijās iespējams laimēt, bet pēdējo gadu laikā jau ir trīs balvas. Turklāt mūsu skolā neesmu vienīgā, kas iegūst dažādas balvas, arī citiem ir veicies. Mūsu skolēni iegūst balvas, veiksmīgi startējot konkursos un aktīvi iesaistoties dažādos pasākumos. Informācijas par iespējām piedalīties konkursos netrūkst, skolēni nav īpaši jāmudina tajos piedalīties — viņi ir ļoti ieinteresēti gūt panākumus.”

Dagdas vidusskola Veltai ir pirmā un arvien vēl vienīgā darba vieta kopš 1985. gada. Strādāja un studēja neklātienē Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, specialitāte — latviešu valoda un literatūra. Viņas dzimtene ir Aulejā, bet apprecējās un pārcēlās uz Dagdu pie vīra. Edgars Augustovs strādā par mērnieku mūsu rajonā. Dēls Juris ir Jelgavas Lauksaimniecības universitātes Mežzinātņu fakultātes pēdējā kursa students, kurš turklāt arī strādā Salaspils mežzinātnes institūtā “Silava”. Jura sirdslieta medības un makšķerēšana, lai gan sā-kotnēji viņš bija domājis doties mam-mas pēdās un studēt pedagoģiju, tomēr beigās izvēlējās mežsaimniecību. Tā kā Juris bija labs latviešu valodas pratējs un literatūras pazinējs, tad valodnieka zināšanas lieti noder mežzinātnes institūtā darbā ar dokumentiem.

Pieredzējusī pedagoģe nepiekrīt pēdējā laikā plaši tiražētam viedoklim, ka mūsdienu bērni kļuvuši sliktāki par agrāko paaudzi: “Nesen mūsu skolā bija nozīmīga tik-šanās ar rakstnieku Māri Druvu un Eiropas parlamenta deputātu Gun-taru Krastu, pēc kuras kungi mūsu skolas jauniešus raksturoja visnotaļ pozitīvi — vienreizēji, atsaucīgi, talantīgi, zinātgriboši, mierīgi.

Mūsu skolēni izcīna daudz godalgotu vietu rajona un novada olimpiādēs, audzēkņi veiksmīgi piedalās arī dažādos konkursos. Sekmju ziņā Dagdas vidusskolas audzēkņi neatpaliek no citām rajona skolām, bet centralizēto eksāmenu rezultāti ir ļoti augstā līmenī, varam konkurēt pat ar Kurzemes, Vidzemes un Zemgales labākajām skolām. Ļoti daudzi mūsu absolventi veiksmīgi iestājas augstskolās — pēc šī radītāja tikai par vienu procentu atpaliekam no Krāslavas ģimnāzijas. Mūsu bijušie audzēkņi studē gan par maksu, gan budžeta grupās, gan par Vītola fonda stipendiju, kuru jau otro gadu iegūst skolēni no mazturīgām ģimenēm. Patiesi sāpīga ir cita tēma — jaunieši aizbrauc no Dagdas uz lielpilsētām un vairs neatgriežas. Mēs gribētu redzēt atpakaļ savus bijušos skolēnus, kurus esam mācījuši. Mums, piemēram, ir vajadzīgi gados jauni pedagogi, jo kolektīvs pamazām noveco. Bet tas sasaucas ar kopējo situāciju valstī — ir jāceļ izglītības nozares prestižs! Nevaru sacīt, ka neviens neatgriežas, daži bijušie skolas audzēkņi atgriezušies Dagdā, bet tādu piemēru ļoti maz. Varbūt pienāks laiks, kad tie, kuri aizbraukuši pelņā uz Īriju, Angliju un citur, sapelnīs kapitālu un atbraukuši ieguldīs to šeit Dagdā, attīstīs savu biznesu.”

Bet ir bērni, kuriem nav talanta un mācīšanās nesokas. Tiem tagad ir dota iespēja apmeklēt konsultāciju stundas, kuras skolotājiem apmaksā valsts. Dagdas vidusskolā audzēkņi šo iespēju izmanto ļoti aktīvi: gan kontroldarbus pārrakstīt, gan vienkārši nāk konsultēties, jo pie skolotāja nav jānosēž viss pedagoga darba laiks, bet tik, cik katram pašam nepieciešams — kaut 5-10 minūtes.

Velta: “Šāda iespēja šogad ir pirmo gadu, bet jau viennozīmīgi redzams, ka tas uzlabos sekmes. Nav arī tā, ka šīs konsultācijas interesētu tikai tos, kuri vēlas vēl augstākus rezultātus. Vairāk šo iespēju izmanto tie, kuriem mācībās patiesi ir radušās problēmas.”
Atvadoties palūdzu skolotājai viedokli par avīzi, lai varētu uzlabot laikraksta kvalitāti.

“Daudz atspoguļojat, bet ir novērojama tendence, ka atsevišķām pašvaldībām pievēršat lielāku uzmanību, citām — pavisam maz,” norāda sarunbiedre. “Tematika labi aptverta, bet ģeogrāfiju gribas plašāku un sadalījumu vienmērīgāku. Diemžēl pasta darbs laukos nav apmierinošs, cilvēki saņem avīzes ar novēlošanos. Rīdzinieki laikam īsti neapzinās, kas ir lauki? Uz mūsu skolas bāzes bieži notiek semināri. Vieslektori no galvaspilsētas nevar saprast mums šķietami elementāras lietas. Kā, vai tad Dagdā nav sabiedriskā transporta? Ar ko var nokļūt līdz internātam? Viņi nevar saprast, ka te ir citi mērogi. Ministriem un deputātiem ir jānāk tu-vāk tautai, lai izprastu situāciju, bet viņi to dara tikai pirms vēlēšanām. Tajā brīdī it kā izprot, pēc tam uz četriem gadiem kaut kur pazūd.”

Juris ROGA