Labu ražu var iegūt, ja siltumnīcās būs ievērota tīrība un veikti visi fitosanitārie pasākumi. Dažviet vēl siltumnīcas un plēvju mājas nav iztīrītas no sen sakaltušajām augu atliekām, auklām u.t.t. Pēdējais laiks ķerties pie tīrīšanas, pēc tīrīšanas pie pozitīvām temperatūrām jāveic siltumnīcu un augsnes dezinfekcija.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti iesaka — siltumnīcās nomainīt augsni, jo tas ievērojami mazinātu slimību un kaitēkļu izplatību. Obligāti vienu reizi trijos gados augsne jānomaina. Stiklus vai plēvi vēlams ar ūdens strūklu nomazgāt no iekšpuses un ārpuses, pēc tam nomazgāt vai nosmidzināt ar dezinficējošu līdzekli. Vēlams izvēlēties tādu mazgāšanas līdzekli, kas ātri iznīcina pelējumu, aļģes un baktērijas. Latvijā siltumnīcu un noliktavu dezinfekcijai ir reģistrēts tikai viens preparāts — Menno Florades, kura darbīgā viela benzoskābe, kas ierobežo sēnīšu, baktēriju, vīrusu ierosinātās slimības un veicina aļģu iznīcināšanu, kuras ir savairojušās uz siltumnīcu sienām.
Mazdārziņos mazgāšanai var lietot lētāko veļas pulveri — 0,5 kg pulvera uz 10 litriem karsta ūdens. Labus rezultātus var panākt, lietojot a/s Spodrība dezinfekcijas līdzekļus.
Efektīvai kaitēkļu iznīcināšanai var izmantot tabakas putekļus. Tabakas putekļus sadedzina uz kvēlojošām oglēm, kuras uzbērtas uz skārda plāksnes vai pannas.
Var izmantot vienkāršus paņēmienus pagatavojot trinātrijafosfāta šķīdumu un ar birsti nomazgāt siltumnīcu iekšējās konstrukcijas, plauktus, ejas, podus, kastes, darbarīkus. Pēc tam noskalo ar tīru ūdeni un apžāvē. Vēl var dezinficēt ar zilo graudiņu (kālija permanganāta) šķīdumu, siltumnīcas var izdūmot ar kadiķu zariem.
Siltumnīcu attīrīšanai no dažādiem slimību iedīgļiem var izmantot ultravioletos starus — kvarca lampas.
Ja iepriekšējā gada vasarā bija nopietna slimību un kaitēkļu invāzija, tad jāveic ķīmiskā apstrāde, var izmantot sēru. Apstrāde ar sēru ir efektīva pret sēnīšu ierosinātajām slimībām, iznīcinās ērces un citus kukaiņus. Bet te ir jāzina, ka sēra tvaiki izraisa metāla koroziju. Strādājot ar sēru, jāievēro visi drošības noteikumi, jo sēra tvaiki ir bīstami cilvēku veselībai un zaļajiem augiem.
Ja iepriekšējā sezonā bija savairojušies kaitēkļi — ērces, to ierobežošanai var izmantot insekticīdus — akaracīdus, kuru darbīgā viela ir aversektīns S, vai otru preparātu, kura darbīgā viela metilpirinifoss.
Augsni var dezinficēt ar vara vitriola šķīdumu. Labāk to izdarīt rudenī, var arī agri pavasarī. Izsmidzina ar smidzinātāju vai aplaista ar lejkannu. Samitrina gan augsni, gan koka konstrukcijas, kastītes, plauktus.
Augsnes attīrīšanai no vairākiem slimību iedīgļiem der mēslošanas līdzeklis, kas satur kalcija cianamīdu, tas samazinās drātstārpu, ziemāju pūcītes, pat maijvaboļu kāpuru skaitu. Svarīgi ir vienmērīga iestrāde augsnē, to var iestrādāt gan rudenī, gan pavasarī.
Formalīns efektīvi iedarbojas, kad ir +150 un augstāka temperatūra, tāpēc to lietot ieteicams tikai apkurināmās siltumnīcās.
Nelielās siltumnīcās augsni var aplaistīt ar karstu (vārošu) ūdeni. Siltumnīcu, inventāra, augsnes dezinfekcijai var izmantot arī citus paņēmienus.
Laistāmās iekārtas — jāizskalo ar tīru ūdeni, pēc tam sistēma jāskalo ar 3% slāpekļskābes vai sālsskābes, vai ortofosforskābes šķīdumu, pēc tam atkal noskalo ar tīru ūdeni.
Lietojot jebkuru no dezinfekcijas līdzekļiem, pirms to lietošanas rūpīgi jāiepazīstas un jāievēro visi instrukcijā norādītie nosacījumi.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)