Izdzīvošanas skola

Skola jau labu laiku balansē uz izdzīvošanas robežas: šobrīd tajā ir tikai 31 skolēns, apgūst mazākumtautību pamatizglītības programmu (2. modelis) un astoņi pirmsskolas vecuma bērni (4., 5. un 6. gadus veci), apgūst piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu. Kopējais audzēkņu skaits — 39 bērni — ir lielāks nekā pārgājušajā mācību gadā, taču rūgtums slēpjas apstāklī, ka pērn nebija devītās klases, bet šogad tāda ir, turklāt vislielākā skolā — septiņi bērni! Pie pašreizējās prasības, kad minimālais klašu piepildījums lauku skolās ir 8 bērni...

Šogad viņi aizies, bet kas nāks vietā? Demogrāfiskā situācija pagastā ir neapskaužama: arī turpmāk bērnu daudz vairāk nebūs, un pamatskolas vadība būs spiesta izmantot iekšējās rezerves, lai skola pastāvētu vismaz vēl vienu mācību gadu. Piedrujas pamatskolas direktors Edvīns Utināns apņēmības pilns darīt visu, lai skola pastāvētu arī turpmāk, tomēr realitāte ir un paliek realitāte.

Šī brīža situācija ar klasēm Piedrujas pamatskolā patiesi bēdīga: vispār nav 6. un 7. klases, visas pārējās — nepilnas, tālab apvienotas, izņemot devīto, kuru palīdz finansēt rajona padome ar izglītības pārvaldi. Lai izveidotu klašu komplektus, tika apvienotas 1. ar 2. klasi, 3. ar 5. klasi un 4. ar 8. klasi. Tiesa, galvenie un smagākie mācību priekšmeti — matemātika, latviešu valoda, dzimtā jeb krievu valoda un angļu valoda — bērniem tiek mācīti katrā klasē atsevišķi. Latviski skolā mācīties nesanāk, jo praktiski visi bērni nāk no krieviski runājošām ģimenēm, turpmāk pamatskolā vairs nemaz neizdosies izveidot latviešu klasi. Līdz ar to vieglāk mācīties bērniem un vieglāk arī vecākiem. Arī kadru jautājumam bija izšķirošā nozīme. Šodien skolas štatu sarakstā ir 14 pedagogi un astoņi tehniskie darbinieki.

“Šis mācību gads būtībā sākās normāli, bija nelielas grūtības atrast angļu valodas skolotāju, bet pašās augusta beigās izdevās atrast risinājumu — valodu skolēniem māca Daugavpils universitātes studente”, turpina E. Utināns, kurš savai skolai atdevis jau 14 darba mūža gadus. “Nākotne gan izskatās bēdīga, jo nekas nav vērsies uz labo pusi. Kurš gan varēja iedomāties šo situāciju pirms gadiem 14-15? Kad es atnācu strādāt, skolā bija kādi 112 audzēkņi. Godīgi sakot, nekas neliecināja par to, ka iedzīvotāji masveidā izbrauks uz pilsētām, turklāt, ka tas notiks tik strauji. Mūsējo uz ārzemēm izbrauca maz, pamatā viņi devās meklēt darbu uz Rīgu, Daugavpili un Krāslavu.

Tiesa, pagasta padome, rajona padome un Izglītības pārvalde mūs mierina, ka līdz administratīvi teritoriālajai reformai un novadu izvei-došanai skola strādās, kaut vai tas būtu jādara daudzējādā ziņā uz entuziasma pamata. Arī mūsu skolas kolektīvs domā, ja vien nenotiek kaut kas pavisam neparedzams, piemēram, vecāki pēkšņi masveidā izņem bērnus uz citām skolām, tad mums noteikti vajadzētu strādāt vēl vismaz vienu mācību gadu. Bērniem šeit ir pietiekami platības: klases lielas un gaišas, normālā vizuālā stāvoklī, plaša sporta zāle un labs sporta laukums. Ir kvalificēti skolotāji. Sakarā ar to, ka mums maz bērnu, nevaram pilnvērtīgi piedalīties olimpiādēs un startēt konkursos, bet izmantojam visas iespējas, kuras varam.

Tālāko gan prognozēt nav iespējams — 2009. gadā vasarā notiek novadu pašvaldību vēlēšanas un nevar zināt, kā lems novada deputāti situācijā, kad nauda “sekos” skolēnam. Tīri matemātiski rēķinot, izdzīvot perspektīvas tiem, kam ir vairāk par 72 bērniem — deviņas klases reizinām ar minimālo piepildījumu — astoņi bērni. Piedrujas apstākļos tas nav reāli, pie mums nav gaidāms arī krass dzimstības uzlabojums.”

Ar skolotājiem situācija interesanta: uz 39 bērniem 14 pedagogi ar visiem amatu savienotājiem, kuri strādā blakusdarbā citās skolās. Puse skolotāju strādā divos vai pat trijos darbos. Tā kā Ministru kabineta noteikumi izvirza nopietnas prasības par atbilstošu specialitāti un izglītību, tad ir radusies situācija, ka uz Piedruju brauc skolotāji no citām pašvaldībām strādāt dažas stundas nedēļā.

Arī šogad spiedīgajos finansiālajos apstākļos bērni skolā nav apdalīti, un viņiem ārpus mācību procesa ir iespēja piedalīties dažādos pulciņos: darbojas skolas teātris, dažādi sporta pulciņi, dekoratīvās mākslas pulciņš un vokālais ansamblis. Turklāt šajā mācību gadā pašvaldība un skola parūpējās, lai visi audzēkņi bez izņēmuma saņemtu ne tikai brīvpusdienas, bet arī launagu, jo audzēkņu ģimenes ir ar zemiem ienākumiem.

Tā kā dzīvojam tehnoloģiju straujas attīstības laikmetā, tad visus uztrauc, cik kvalitatīvi viņu bērniem māca informātiku. Līdzīgi, kā daudzviet rajonā, arī Piedrujas pamatskolā šis ir pirmais mācību gads, kad audzēkņiem pieejams daudzmaz pilnvērtīgs interneta pieslēgums. Par to vecāko klašu bērniem ir liela interese, tagad viņus retāk var sastapt bibliotēkā, biežāk — informātikas kabinetā, kur ir seši datori. Mācību gadu uzsākot, pašvaldība skolai nopirka divus jaunus datorus, bet vienu veco nācās norakstīt. Ņemot vērā to, ka klases nepilnas, informātikas mācīšanai datoru skolā pietiek.

Divi datori ir administrācijai — direktora kabinetā un skolotāju istabā. Pateicoties pagasta finansējumam, arī administrācijas datori pieslēgti internetam. Apvienotajā skolas un tautas bibliotēkā ir trīs datori, viens no tiem ir skolas, divi saņemti, realizējot projektu. Tā ka skolēniem ar piekļuvi datoriem nav nekādu problēmu.

Juris ROGA

P. S. Piedrujas pamatskolas audzēkņi, kuri sasnieguši augstus rezultātus mācību darbā 1. semestrī: Anna Ostapko (2.klase), Ilmārs Laicāns (5.klase), Sandra Lukjanska (5.klase), Karīna Borisjonoka (8.klase). Anna Ostapko uzvarēja konkursā “Semestra labākais skolnieks” un saņēma skolas diplomu, kā arī noderīgu dāvanu — grāmatu no Piedrujas pagasta padomes.