Ceļš uz atdzimšanu

Nesen Krāslavas Romas katoļu baznīcas priesteris Eduards Voroņeckis pasniedza Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Krāslavas rajona inspekcijas galvenajai inspektorei Romas pāvesta Benedikta XVI Svētījumu goda diploma veidā. Šis nozīmīgais fakts arī kalpoja par mūsu sarunas ieganstu.

Īsa uzziņa. Latvijas Universitātes absolvente Dzintra Bukeviča divpadsmit gadus nostrādāja Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, bet jaunajā tūkstošgadē kļuva par kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori. Ar šā darbīgā cilvēka vārdu ir saistīts tas, ka mainījusies pašvaldību vadītāju attieksme pret kultūras un vēstures mantojumu. Lietišķie kontakti ar garīdzniecības pārstāvjiem un reliģiskajām draudzēm palīdz realizēt projektus. Tiek veikts plānveidīgs vēstures pieminekļu saglabāšanas darbs. Ilgā sadarbība ar galveno inspektori dod man tiesības uzrunāt Dzintru uz “tu”.

— Kā tu pati izvērtē katoļu baznīcas galvas tik augsto atzinību? mans pirmais jautājums.

— Palīdzība dievnamiem ietilpst manu pienākumu lokā. Ne tikai katoļu. Kontrolēt vēstures pieminekļus — tā ir puse darba, daudz svarīgāk ir meklēt līdzekļus to uzturēšanai un restaurēšanai, ar ko es pastāvīgi arī nodarbojos. Atskatoties uz pēdējiem gadiem septiņiem astoņiem, šodien es varu konstatēt, ka ar Dieva un cilvēku palīdzību izdevies panākt finansējumu katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku baznīcu rekonstrukcijai. Ar pašvaldības atbalstu normālā stāvoklī pašlaik atrodas visi trīs dievnami Šķeltovas pagasta teritorijā, nesen pabeigts plašs restaurācijas darbu apjoms Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo baznīcā. Kas sakāms par katoļu baznīcām, tad tās atrodas labākā stāvoklī, jo saņem valsts programmu finansējumu. Izmantojot šādu iespēju, mūsu garīdznieki kopā ar draudžu locekļiem veica dažādas sarežģītības pakāpes remontdarbus Landskoronas, Beresnes, Indricas, Bukmuižas, Piedrujas un citās baznīcās.

— Kura katoļu baznīca saņēma vislielāko finansējumu?

— Protams, Krāslavas Romas katoļu baznīca. Pabeigts vissvarīgākais darbs Jāņa Matejkas altāra gleznas “Svētais Ludviķis dodas krusta karā”. Vispasaules nozīmes šedevra finansējuma lauvas tiesu uzņēmās draudzīgā Polija, kura atsūtīja uz Krāslavu pieredzējušus restaurēšanas meistarus. Praktiski šis ļoti svarīgais darbs ir pabeigts, bet restaurētā glezna tagad atrodas jaunā vietā — altāra labajā pusē. Centrālo vietu rotās itāļu gleznotāja Filipo Kastaldi freska, kuru atjaunoja Latvijas restaurētājs. Palicis pēdējais darba posms — fresku restaurācija zem pašām altāra velvēm, lūk, kāpēc netiek aizvāktas palīgbūves. Aizkavēšanās notikusi ne jau tāpēc, ka nav finansējuma, tiek meklēti augstas kvalifikācijas meistari.

Turklāt baznīcā paveikts liels remonta un celtniecības darbu apjoms pamatu hidroizolācijā. Tagad jāsakārto dievnama telpas, kur jārestaurē mākslas vērtības. Jāatjauno arī centrālie vārti ar skulptūrām, kas pastiprinās šī arhitektūras kompleksa diženumu. Iepriecina tas, ka priesteris Eduards Voroņeckis atdod daudz spēka baznīcas uzturēšanai. Pagājušovasar restaurēta Jaunavas Marijas statuja pie ieejas baznīcā, bet naktīs baznīca ir apgaismota, kas padara astoņpadsmitā gadsimta pieminekli vēl krāšņāku, it kā laika zobs to nemaz nebūtu skāris. Taču milzīgās baznīcas sakopšana prasa lielus līdzekļus. Pienācis laiks krāsot dievnama ārējās sienas, šis projekts atrodas sagatavošanas stadijā. Iepriecina tas, ka priesteris Eduards Voroņeckis sevi parādīja kā īsts saimnieks, kas vieš cerības uz jaunām iniciatīvām. Ar tādu cilvēku ir patīkami strādāt, un es ticu, ka pilsētas svētnīca atgūs kādreizējo cēlumu.

— Kādus jaunievedumus vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanā sola 2008. gads?

— Iezīmējusies prioritāte: rajona teritorijā esošo arheoloģijas pieminekļu uzskaites sakārtošana ar ierakstīšanu Zemesgrāmatā par valsts līdzekļiem. Ja tas netiks izdarīts, var rasties valsts un īpašnieku interešu konflikti. Atjaunošanas darbi tiks veikti bijušo grāfu Plāteru pils kompleksā. Finansēšanas problēma gandrīz atrisināta, un mazo arhitektūras formu restaurācijas darbi sāksies pavasarī.

Uzsāktie restaurācijas darbi turpināsies Piedrujā, kur tiek atjaunota baznīcas fasāde, tiks izremontēts jumts, daļēji tiks nomainīts interjers. Nopietnas problēmas radušās Šķaunē, kur Landskoronas baznīcā jāveic pamatīgs fasādes sienas nostiprināšanas darbs, akmens žoga remonts.

Savu kārtu gaida arī Aulejas baznīca, kurai nākamgad apritēs 300 gadu. Gatavošanās tik ievērojamai jubilejai prasīs daudz pūļu, un es domāju, ka arī šis svarīgais projekts tiks sagatavots un rea-lizēts pilnā apjomā. Bet Izvalta remontē baznīcu ar gadsimtu gaitā vispārbaudītāko paņēmienu: par kristiešu saziedotajiem līdzekļiem. Dievnamu atjaunošana — tas ir sabiedrības garīgās atdzimšanas apliecinājums, bez tā nav iespējams uzlabot laicīgo dzīvi.

Aleksejs GONČAROVS