Rūpēs par bērniem

Nav tādas naudas, nedz arī valsts vai sabiedrisko organizāciju, kuras izglābs mūsu bērnus.

Tāpat maldīgi ir uzskatīt, ka radīsies jauni klubi vai jauniešu pilis, kur strādāt uzaicinātie pedagogi parādīs mūsu bērniem pareizo ceļu un izvadīs viņus cauri pārejas vecuma sarežģījumiem. Psiholoģija māca, ka nekad nav par vēlu kaut ko mainīt. Tomēr būtu vērts pasteigties. Nav tiesa, ka bērni kļuvuši citādāki. Bērni ir tādi paši, kādi bijuši kopš laika gala. Citādāka kļuvusi pasaule, kuru mēs paši esam izveidojuši. Tāpēc nevainosim bērnus, bet gan lūkosim pārveidot pasauli un pirmām kārtām paši sevi. Atcerēsimies, ko nozīmē būt labiem vecākiem, audzinātājiem, skolotājiem, un atsāksim rūpēties par saviem bērniem. Rūpēties — tas nenozīmē dresēt, sodīt un turēt dzelžainā tvērienā. Rūpēties nozīmē būt bērnam līdzās tik ilgi, līdz viņš pats spēs pieņemt pareizos lēmumus. Arī vēlāk neatstāt bērnu pilnīgā svešu pavadoņu ziņā, kuri var izrādīties nelāgi padomdevēji, samaitāti vai gluži vienkārši muļķi. Par to, kādi ir bērni un kā viņu uzvedas, ir atbildīgi viņu vecāki, tuvinieki, kaimiņi, skolotāji, garāmgājēji, kā ari pārdevēji, kuri apgādā mūsu bērnus ar degvīnu, alu, cigaretēm. Kā atrisināt šo problēmu — par to mums, pieaugušajiem, jādomā pašiem, bez bērnu līdzdalības. 49 veidi, kā paust bērnam savas rūpes.

1. Ievēro viņu.
2. Uzsmaidi viņam.
3. Ieklausies, ko viņš runā.
4. Uzrunā viņu tā, kā viņam patīk.
5. Atceries viņa dzimšanas dienu.
6. Izrādi interesi par viņa darīšanām.
7. Skaties viņam acīs, kad jūs sarunājaties.
8. Klausies, kad viņš runā.
9. Smejies kopā ar viņu.
10. Pēc iespējas biežāk saki “jā”.
11. Pārliecini, ka viņam ir tiesības just to, ko viņš jūt.
12. Zināmās robežās garantē viņa drošību.
13. Esi godīgs.
14. Esi tāds, kāds esi.
15. Uzklausi viņa stāstīto.
16. Pamani pārvērtības viņa uzvedībā.
17. Atstāj viņam izvēles iespēju, kad tev lūdz padomu.
18. Pamāci, kas jādara, ja viņš slikti uzvedas.
19. Priecājies par viņa atklājumiem.
20. Sajūsminies kopā ar viņu.
21. Pamani, kad viņa nav.
22. Runā ar viņu par sapņiem un iecerēm.
23. Atbildi uz viņa jautājumiem.
24. Esi gatavs veltīt viņam laiku.
25. Atvainojies, ja esi pieļāvis kļūdu.
26. Pildi dotos solījumus.
27. Pateicies viņam.
28. Uzsver to, kas tev viņā patīk.
29. Saki viņam komplimentus.
30. Ievēro viņa panākumus.
31. Jautā viņa viedokli.
32. Atļauj viņam patstāvīgi risināt savas problēmas.
33. Ļauj viņam paust savas izjūtas.
34. Ļauj apgūt prasmi, kas viņam šķiet svarīga.
35. Vairāk uzslavē nekā pel.
36. Esi loģisks.
37. Atzīsti savas kļūdas.
38. Lūdz viņa palīdzību.
39. Atbalsti viņu.
40. Vēro, kā viņš kļūst pieaudzis.
41. Saki nekavējoties, kas tev nepatīk viņa uzvedībā.
42. Iesaisti viņu kopējās sarunās.
43. Cieni viņu.
44. Veicini viņa radošās nodarbes.
45. Pieņem viņu tādu, kāds viņš ir.
46. Atzīsti viņa individualitāti.
47. Runā ar viņu sirsnīgi.
48. Uzticies viņam.
49. Esi viņa aizstāvis.

M. MICĶEVIČA, Krāslavas IP bērnu tiesību aizsardzības speciāliste