Tauta grib zināt, bet...

No šī dokumenta izriet, ka tolaik spēkā esošais realizācijas tarifs bija 26 Ls/MWh, bet saskaņā ar projektu bija plānots tā palielinājums ar 2008. gada 1. februāri līdz 40,43 Ls/MWh. Tajā pašā paziņojumā ļoti īsi bija paskaidrots, ka tarifa izmaiņas saistītas ar izdevumu palielinājumu kurināmā iegādei un minimālās darba algas paaugstinājumu. Vienkāršākie aprēķini rāda, ka tarifa pieaugums sasniedz 55%!

Kā tas arī bija gaidāms, sekoja labiekārtoto dzīvokļu īpašnieku un īrnieku loģiskie jautājumi ar konkrētu priekšlikumu motivēt tik krasu siltumenerģijas sadārdzināšanos. Novembrī es personīgi vērsos ar analoģisku lūgumu pie Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Mečislava Lukšas, taču mērs izvairījās no atbildes. Tas pats atkārtojās arī pensionāru tikšanās laikā ar novada vadītāju pirms Jaunā gada. Informācijas slepenība arī pamudināja mūsu laikrakstu organizēt tiešo līniju pa telefonu par šo ļoti sasāpējušo problēmu. Dome, kuras rīcībā ir informatīvais biļetens un televīzija, neuzskatīja par vajadzīgu nedz sniegt paskaidrojumus, nedz arī atbildēt uz lasītāju jautājumiem.

... Trešdiena, 16. janvāris. Desmit minūtes pirms tiešās līnijas laika redakcijā atskanēja zvans. Kā es nopratu, Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvis asā formā pārmeta man to, kas es risinu kaut kādu politisku spēli, kā arī apvainoja mani Latvijas Republikas likumu nezināšanā.

Pirmkārt, šajā situācijā es pārstāvēju siltumenerģijas lietotāju intereses, pie kuriem pieskaitu arī sevi. Labiekārtoto dzīvokļu īrnieku partija diemžēl pagaidām neeksistē, tāpēc apsūdzību politiskajās ambīcijās nepieņemu. Panākt izsmeļošu informāciju ir mans pilsoņa pienākums, jo tēze “Tarifa izmaiņas saistītas ar izdevumu palielinājumu kurināmā iegādei un minimālās darba algas paaugstinājumu” prasa atšifrējumu. Neviļus rodas jautājums: vai nav paaugstinājušās arī firmas “Krāslavas nami” , kura ir pašvaldības uzņēmums, pārvaldes aparāta darbinieku algas. Kad es ieminējos par šo tēmu novembra intervijā ar mēru, viņš pauda klaju neapmierinātību.

Otrkārt, sarežģītajā un mainīgajā LR likumdošanā ar grūtībām orientējas pat pieredzējuši juristi, tāpēc pieejami un publiski pamatojumi tik krasai siltumenerģijas sadārdzināšanai Krāslavā būtu ļoti nepieciešami. Zinot iedzīvotāju reālo maksātspēju, jau pašlaik var prognozēt parādnieku skaita pieaugumu Krāslavā, kas iznākumā var radīt jaunas problēmas arī SIA “Krāslavas nami”. Ne visai tālā pilsētas vēsturē taču jau bija gadījies tā, ka viena daļa komunālo pakalpojumu lietotāju maksāja par tiem, kuri nevarēja vai negribēja godīgi maksāt. Uzklausot manus argumentus, stingrais sarunbiedrs tomēr piekrita tam, ka “sociālā palīdzība mazturīgajiem ir atsevišķa problēma”. No garā dialoga es sapratu, ka sabiedrisko pakalpojumu regulatora simpātijas nebūt nav patērētāju pusē. Taču tas ir mans personīgais un, iespējams, subjektīvais viedoklis.

Tagad paklausīsimies karstās līnijas dalībnieku monologus. Vairākos zvanos izskanēja pateicības vārdi mūsu laikrakstam, kas dara to, kas bija jāizdara domei.

Natālija Vanaga: “Informatīvo biļetenu “Krāslavas Vēstis” mēs dēvējam par slavas himnu novada domei. Pilnīgi skaidrs, ka pašvaldības rīcībā ir lieli budžeta līdzekļi plus Eiropas investīcijas. Skaitļu publicēšana bez atšifrējuma ne par ko neliecina, tikai izraisa jautājumus. Lūk, arī tagad par apsaimniekošanu es maksāju 25 santīmus par kvadrātmetru, taču, raugoties uz mūsu daudzdzīvokļu namu Raiņa ielā 2, es nemanu atjaunošanas pazīmes. Vajadzīgas sistemātiskas un saprotamas atskaites domes masu medijos, nevis slavināšanas materiāli.

Gan domi, gan SIA “Krāslavas nami” finansējam mēs ar nodokļiem un norēķiniem saskaņā ar tarifiem, tāpēc mūs interesē burtiski viss, tajā skaitā pārvaldes aparāta algas un prēmijas. Kāpēc mums faktiski laupīja tiesības saņemt informāciju?”

Marina Petunova: “Palielinās ne tikai apkures tarifi un — nekādu paskaidrojumu. Neviļus rodas iespaids, ka Krāslavā dzīvo visbagātākie cilvēki Latvijā. Šodien saņēmu jauno rēķinu par ūdeni, kur kubikmetrs, ieskaitot PVN, jau maksā 0,9 latus. Atver krānu, bet no tā tek zeltains ūdens — pēc krāsas un cenas. Kāpēc Daugavpilī maksa par siltumu mainās atkarībā pat no ārējiem faktoriem, un šīs ziņas ir pieejamas patērētājiem? Pagājušajā gadā bija ļoti silts decembris un janvāris, taču krāslavieši pārrēķinus tā arī nesagaidīja. Nekādu paskaidrojumu, viss tiek turēts slepenībā.”

Jāzeps Kikovka: “Ja agrāk siltumenerģijas patērētājiem bija pieejami namu skaitītāji, kas stimulēja ekonomēt, tad tagad tas ir aizliegts. Kam tas ir izdevīgi? Pērkot preces, mums ir tiesības kontrolēt to daudzumu un kvalitāti. Sabiedriskā kontrole ir nepieciešama, jo jaunie tarifi nostāda daudzas ģimenes uz izdzīvošanas robežas.”

Ilona Petkeviča: “Komunālo pakalpojumu tarifi paaugstinās, bet to kvalitāte neapmierina. Mūsu namā Raiņa ielā 6 bieži karstā ūdens vietā tek remdens.”
Marija Kātiņa: “Jaunie apkures tarifi stājas spēkā ar 1. februāri, sadārdzināšanos izjutām jau janvārī, un nekādu paskaidrojumu.”

Ņina Murāne: “Dzīve kļūst nepanesama, veikalos — augošā dārdzība, krasi paaugstinās maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Es saņemu 136 latus mēnesī, taču arī tagad tik tikko spēju savilkt galus kopā. Priek-šā gaida vēl jauns sadārdzinājums — par gāzi, elektroenerģiju. Arī līdz šim dzīvoju stingrā taupības režīmā. Kas būs tālāk?”

Tamāra Fjodorova: “Dzīvokļu īrnieki ir šokā, ko radīja apkures tarifu krasa paaugstināšanās. Ja kāds paskaidrotu tādu nepieciešamību, tad, iespējams, šos radikālos pasākumus mēs pārdzīvotu vieglāk. Bija laiks, kad par mūsu līdzekļiem tika iegādāti namu skaitītāji. Turpretim tagad nemaz nav iespējams saprast, kurš tos pārbauda, kurš nolasa rādījumus un kāpēc nav sabiedriskās kontroles. Vēl viens: visi pagalmi pārvērsti par autotransporta stāvvietām. Mūsu sētā Podnieku ielā 22 vieglās mašīnas stāv pat bērnu laukumā. Sen kļuvis par nepieciešamu iekārtot maksas stāvvietu, tikai ne mūsu nama logu priekšā.”

Lilija Glika: “Krasa apkures tarifu celšanās izraisa vispārēju sašutumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens nav uzskatījis par vajadzīgu paskaidrot šī piespiedu līdzekļa iemeslu. Daudzi pensionāri ar visu vēlēšanos nevarēs samaksāt jaunos rēķinus. Jāpanāk sabiedriskā kontrole, kam pretojas monopolisti. Informācijas slepenība iz-raisa šaubas ne tikai par jauniem siltuma, bet arī ūdens tarifiem. Saņēmu jauno rēķinu — atkal maksas par apkuri paaugstinājums, bet februāris vēl nav sācies. Kāpēc?”

Eduards Kodors: “Saņēmām rēķinus par apkuri un ieraudzījām, ka tiek ņemta vērā priekšapmaksa vasaras laikā. Kāpēc tas netika darīts iepriekšējos gados?”

Antoņina Orupe: “Pilnīga informācijas nepieejamība neviļus izraisa šaubas un aizdomas. Ar kādu kurināmo pašlaik strādā katlu mājas, kāda ir tā cena? Ja kurtuvēs tiek dedzināta šķelda, kāpēc presē mēs neredzam sludinājumus par konkursiem šī kurināmā veida iegādei? Gribētos saņemt rēķinu atšifrējumus pa mēnešiem, ņemot vērā temperatūru. Domei taču ir savs biļetens, kas arī jāizmanto šim nolūkam.”

Marija Hramčenkova: “Bail padomāt, ka siltumenerģijas cena paaugstināsies pusotras reizes. Krāslavā kļuvis par normu, kad patērētājus nostāda notikušā cenu celšanas fakta priekšā. Pārvaldes darbinieki neapgrūtina sevi ar nepieciešamību sniegt elementāru informāciju. Citas Latvijas pilsētas cenšas apturēt, bet reizēm arī pazemināt mēneša tarifus par siltumu, bet Krāslava dara visu, lai sasniegtu rekordu. Interesanti būtu zināt, vai sociālais dienests gatavs sniegt palīdzību maznodrošinātajiem, kuru skaits februārī krasi pieaugs?”

Komentāra vietā. Bijušais ministrs A. Pabriks, balstoties uz statistikas datiem, nesen paziņoja šādu faktu: Latvijā zem nabadzības robežas dzīvo 19% iedzīvotāju. Saskaņā ar citiem publicētajiem datiem vidējā pensija ir 123,99 lati, kas ir zem iztikas minimuma. Bet Krāslava lēni pārvēršas par pensionāru un mazturīgo iedzīvotāju pilsētu.

Aleksejs GONČAROVS