Inflācijas bumerangs trāpa skatītājiem

Tomēr ne viss ir tik bēdīgi. Runājot par pagājušajā gadā realizētajiem pasākumiem, kultūras nama vadītāja par lielu panākumu nosauca jautro un atjautīgo kluba (JAK) darbības atdzimšanu. Indrieši brauca uz Robežniekiem, viņi, savukārt, brauca uz Indru. Par pasākuma izdošanos liecina arī tāds fakts, ka ļaudis to apsprieda vēl ilgu laiku pēc norises. Tas arī saliedēja cilvēkus.

No vasaras norisēm sevišķu ievērību izpelnījās tradicionālā Ievārījumu diena — tas bija jubilejas pasākums, kuram apritēja pieci gadi. Indrieši tajā atguva ceļojošo karoti. Nākamie Ievārījuma dienas svētki piedzīvos nelielas pārmaiņas un noritēs citādāk.
A. Kuzminska: “Šogad Indrā jau sesto reizi noritēs tradicionālais “Latgales vainags”, kas tiek rīkots reizi divos gados. Esam iecerējuši Ievārījumu dienu šoreiz integrēt šajā pasākumā un nerīkot atsevišķi.”

Pērn Indrā dzima viens jauns pasākumus “Zavaļinka” jeb www.zavaļinka.indra.lv, uz kuru tika pulcināti harmoniku spēlētāji. Bija ļoti daudz skatītāju, sekoja labas atsauksmes un lūgums turpināt. Ilgi neatliekot, 29. decembrī kultūras namā pie eglītes tika sarīkota pensionāru balle ar diskotēku un mūziku harmoniku izpildījumā. Tādējādi pensionāri tika pie divām ballēm — tradicionāli viņiem tā tiek rīkota pavasarī. Notika arī viens spontāns pasākums — novembrī apritēja gads Indras pieaugušo līnijdeju kolektīvam “Nekā lieka”.

“Gada laikā kolektīvam bija vairākās viesturnejas,” stāsta kultūras nama vadītāja. “Bijām tik apmierināti ar sevi un sajūsmināti par līnijdeju skolotāju Lidiju Trušeli, ka nevarējām atturēties no jubilejas ballītes. Novembrī kultūras namā bija “Džinsu baļļuks”. Attiecīgi ar džinsiem noformējām skatuvi, uzrakstījām afišu, sameklējām līdzīgus pieaugušo kolektīvus un uzaicinājām uz pasākumu. Atbrauca kolektīvi no Skaistas pagasta tautas nama un Daugavpils rajona Dvietes pagasta. Skatītāju sanāca pilna zāle, visa koncertprogramma sastāvēja tikai no dejām. Katrs uzstājās ar savu priekšnesumu, pēc tam dejoja divi kolektīvi reizē — uz skatuves un zālē, bet pēdējo deju, skanot ovācijām zālē, izpildīja jau visi trīs kolektīvi kopā. Panākumi iedvesmo, tālab esam iecerējuši šovasar pirms Līgo svētkiem sarīkot Indrā mazu līnijdeju festivālu, priekšdarbi jau notiek. Gribam sapulcināt iespējami vairāk kolektīvu, iespējams, pasākums notiks svaigā gaisā blakus kultūras namam.”

Viens no plānotajiem pasākumiem pērn tomēr nenotika. Indrā darbojas audēju pulciņš, viņiem ir uzstādītas stelles. Entuziasti noskaidroja, ka vienām aušanas stellēm 2007. gadā apritēja 100 gadu. Diemžēl pērnajā gadā pasākumu blīvums izrādījās pārāk liels, neizdevās atrast laiku nosvinēt simtgadi stellēm, tālab šogad tiks rīkots 101. gadadienas pasākums, jo stelles nekur nav nozudušas un uz tām top jauni audumi. Katru gadu Indras kultūras nama darbinieki rīko tā saucamos vienas reizes pasākumus. Tostarp gadās pa kādam, kuru cilvēki neaizmirst gadiem ilgi, piemēram, cepuru konkurss. Varbūt vērts atkārtot?

A. Kuzminska: “Vienā no pasākumiem organizējām iedzīvotāju aptauju. Stendam piestiprinājām aploksni, kurā iedzīvotāji iemeta lapiņas ar saviem novēlējumiem un priekšlikumiem. Viens no pieprasītākajiem bija atjaunot vakaru tiem, kam pāri 30. Mēs tādu plānojam 8. martā.”

Kā apgalvo kultūras mana vadītāja, nauda nav lielākā problēma. Pasākumu izmaksas ir dažādas — sākot ar kādiem 20-100 latiem nelieliem un līdz pat 250 latiem ballēm, bet pagasts iedala finansējumu, ja visu saplāno un pamato. Visdārgākais izmaksu ziņā ir festivāls “Latgales vainags”, kuram nepieciešamā summa pārsniedz tūkstoš latu. Šo pasākumu finansē ne tikai pagasts, bet arī rajona padome un sponsori. Līdzekļus dažādām vajadzībām kultūras nams iegūst arī projektos.

Krietni sarežģītāk ir organizēt cilvēkus, atrast pasākuma dalībniekus, pievilināt skatītājus. Inflācija ietekmējusi cilvēku prātus, viņi atmet ar roku daudzām lietām. Neskatoties uz dažādām grūtībām, Indrā darbojas vairāki kolektīvi: sieviešu vokālais ansamblis “Rēvija”, līnijdeju pieaugušo kolektīvs “Nekā lieka”, kultūras nama dramatiskais pulciņš, audēju pulciņš un volejbolisti, kas ir visdaudzskaitlīgākais kolektīvs. Bet par lielāko panākumu var nosaukt pērn skolā izveidoto jauniešu deju kolektīvu.

“Tas ir ļoti liels sasniegums — nekad Indrā nedejoja tautas dejas!”, uzsver A. Kuzminska. “Bija dažādi mēģinājumi, bet nekad nav izdevies. Viņi to iesāka kopš pērnā gada septembra un ir lieli malači!”

Pamazām uzlabojas kultūras nama vadītājas un viņas palīgu darba apstākļi. Ir izremontētas divas grimēšanās telpas, ielikti jauni logi zālē, ierīkots bērnu spēļu laukums. Šogad plānots izremontēt divus kabinetus — direktores un mākslinieciskās vadītājas. Tiks iepirktas dažas jaunas mēbeles. Drīzumā strādnieki pabeigs dušu telpas remon-tu, kas gan vairāk vajadzīgas skolu audzēkņiem, jo kultūras nama telpās izvietota mākslas skola un sporta zāle, bet arī kolektīviem ir situācijas, kad nepieciešamas dušas. Ziemā ūdeni nodrošinās katlu māja, bet vasarā — boilers.

Juris ROGA