Pacientu ir vairāk

Līdz ar jauna darbinieka atnākšanu, arī feldšeru vecmāšu punkts ir atdzimis jaunā kvalitātē: jau pirmajā Irinas darba gadā pagasta pašvaldība ieguldījusi lielus līdzekļus, lai nomainītu vecos izpuvušos koka logus pret plastikāta, pret jaunām tika nomainītas izļodzījušās ieejas durvis feldšerpunktā. Turpinot iesākto kursu uz FVP sakārtošanu, pašvaldība parūpējās arī par telpu kosmētisko remontu: izremontēts bērnu kabinets un pacientu pieņemšanas kabinets — feldšeres galvenā darba telpa.

Tagad jāgatavo telpas sertifikācijai. Līdzīgi, kā visi mediķi ir sertificēti, arī viņu darba telpām jābūt sertificētam un aprīkotām ar nepieciešamo instrumentu komplektu.
“Telpu sagatavošana sertifikācijai galvenokārt ir ģimenes ārsta uzdevums, tomēr mērķis mums viens un ejam uz to kopīgi,” uzsver feldšere. “Daudz lietas labā jau ir paveicis pagasts, ģimenes ārsts strādā pie projekta. Pērn mūsu dakteris Sergejs Antonovs sertificēja darba telpas Andrupenes FVP, tagad kārta mūsējam.”

Pacientu ir kļuvis vairāk, jo jaunatne turpina izbraukt uz pilsētām, bet pensionāri ir slimīgākais ļaužu kontingents — līdz ar vecumu viņiem arvien biežāk nepieciešama mediķa palīdzība. Neskatoties uz to, Irinu uztrauc nākotne — vai visu gaidāmo un notiekošo reformu rezultātā tiks saglabāti mazie feldšerpunkti laukos? Feldšeres darba specifika liek izbraukāt visu pagastu krustu, šķērsu. Irina bažīgi runā par izmirstošiem ciemiem un izmirušām viensētām. Kurš aizgāja no dzīves dabīgā nāve, kurš izbraucis, bet visa rezultātā aktīva dzīvība jūtama vien pagasta centrā.

Irina: “To es pati redzu, par to vecīši runā. Ir pagastā tādas vietas, kur nedēļas laikā garām mājai nepaiet neviena dzīva būtne, kur cilvēks dzīvo vienatnē, ir noslēdzies sevī, bez cita palīdzības nekur nevar izkustēties, izbraukt pie ārsta. Šodien grūti pateikt, kā administratīvi teritoriālā reforma ietekmēs cilvēku likteņus, kas notiks ar iestādēm? Tiek solīts, ka viss paliks savās vietās, bet man šeit nav mierīgs prāts, jo valstī praktizē iestāžu skaita samazinājumu. Iedzīvotājiem izdevīgi saņemt pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai, bet ļaužu skaits sarūk un dzīve veic savas korekcijas.”

Medicīnas pakalpojumi lauku iedzīvotājiem feldšerpunktā būtībā nav sadārdzinājušies, tiek nodrošināta arī bezmaksas pirmā palīdzība. Viss nepieciešamais ir iepirkts, vajadzības gadījumā pagasta pašvaldība iedod transportu, bet atsevišķos gadījumos Irina uz izsaukumu brauc arī ar personīgo automobili, jo gadās, ka pašvaldības transports tieši tobrīd nav pieejams, bet cilvēks nevar gaidīt. Lai gan sestdienas un svētdienas ir brīvdienas, gadās izsaukumi arī brīvdienās un naktīs. Oficiālais darba laiks gan ir īsāks — katru dienu līdz pusdienām pacientu pieņemšana, pēcpusdienā — profilakses darbs, izsaukumi, jaundzimušo apmeklējumi.

Visbiežāk Irinas pacienti sūdzas par sirds asinsvadu problēmām, paaugstinātu asinsspiedienu un nervu sistēmas darbības traucējumiem. Ir skumji apzināties, ka gados jauniem cilvēkiem nervu sistēma būtībā sagrauta. Turklāt viss ielaists tiktāl, ka cilvēki pieprasa arvien stiprākas iedarbības medikamentus, jo vienkāršas zāles nelīdz. Irinai nav tiesību izrakstīt tamlīdzīgus medikamentus, viņa sūta pie ģimenes ārsta, bet situāciju tas būtībā nemaina.

“Ir jāmaina sava attieksme pret notiekošo, jācenšas dzīvot mierīgāk,” uzsver feldšere. “Patiesi ļoti skumji, ka dzīves problēmas iedzen cilvēkus tik dziļā izmisumā, ka jālieto stipras nervu zāles, lai justos komfortabli.”

Lauku ļaudis savai feldšerei ļoti bieži sūdzas arī par medikamentu dārdzību un nepieejamību. Lai gan daudzām slimībām paredzētas atlaides, bet pensionāram, bezdarbniekam un pat strādājošam tas vienalga sanāk dārgi.

Vēl viena smaga problēma ir ielaisti zobi. Iemesls — zobārstniecības pakalpojumi ir ļoti dārgi, cenas neprognozējamas un mainās lielā diapazonā. Lauku cilvēks nezina, cik īsti naudiņas ņemt līdzi uz pilsētu un baidās palikt bez santīma kabatā. Sava loma ir arī psiholoģiskajam faktoram: cilvēks nesaprot, ko tādu paveicis ārsts par tik lielu naudu? Bet no otras puses — tās ir reālas cenas, jo medicīna, diemžēl, ir dārgs prieks visā pasaulē.

Marina: “Savlaicīga ārstēšana vienmēr būs lētāka, efektīvāka, drošāka. Kāds vidēja vecuma mūsu pagasta iedzīvotājs ilgāk par nedēļu sadzīvoja ar sāpošu zobu un negriezās pēc palīdzības. Galarezultāts bija ļoti bēdīgs — cilvēku neizdevās izglābt, un Daugavpils slimnīcā viņš nomira.”

Traumatisms Kastuļinas feldšeru vecmāšu punktā nav liels, varbūt kāds arī vēršas tieši slimnīcā, bet, pēc Marinas aplēsēm, tādu cilvēku nevarētu būt daudz un par nopietnākiem gadījumiem viņa noteikti zinātu. Pie nelielā traumatisma liels ir pagasta pašvaldības ieguldījums — Kastuļinā pietiekami labi rūpējas par to, lai ceļi būtu savlaicīgi iztīrīti un nokaisīti, līdz minimumam samazinot iespēju paslīdēt un smagi nogāzties visnepiemērotākajā brīdī. Šāds kritiens vecam cilvēkam var radīt ļoti smagas traumas.

Sarunas laikā feldšere vairākkārt uzver pašvaldības izprotošo attieksmi pret cilvēku vajadzībām un problēmām, speciālistu profesionālitāti. Visi cilvēkiem svarīgākie pakalpojumi ir koncentrēti vienā ēkā, kuras apkārtne tiek uzturēta pienācīgā kārtībā, arī ēka ar katru gadu kļūst skaistāka. Pagastmājā cilvēki var droši vērsties ar jebkuru problēmu, viņus uzklausa un palīdz iespēju robežās. Problemātiskāk ir ar sabiedrisko transportu, kura kustības grafiks ļaudis neapmierina. Bet talkā nāk pagasts: par naudu vispār bez problēmām, ja pašvaldības mašīna brauc uz pilsētu, nevienu neatsaka aizvest pa ceļam, ja ir vieta un tāda vajadzība. Iedzīvotājiem netiek liegts izmantot arī skolēnu autobusu, lai nokļūtu, kur nepieciešams.

Tā kā lauku skolā medmāsu nav, tad Irina uzņēmusies šefību par Priežmalas pamatskolas bērniem: “Lai gan mums saka, ka šo darbu neapmaksā, bet kopš seniem laikiem tā ir iegājies un vienkārši darām. Ar skolu izveidojusies laba sadarbība. Mani uztrauc, ka bērniem redze kļūst sliktāka — dators atstāj savu negatīvo ietekmi. Vairākiem bērniem ir arvien aktuālāka arī liekā svara problēma, kas būtībā ir mūsu mazkustīgā dzīvesveida sekas.”

Irinu uztrauc fakts, ka sarukusi iedzīvotāju vēlme vakcinēties pret gripu: no 120 uz 50, bet šogad vakcinējušies vien pāris desmiti: “Grūti saprast iemeslu. Varbūt saņem nepilnīgu informāciju, saklausās dažādas versijas un baidās vakcinēties, varbūt nogaida cerībā, ka būs kā pērn, kad valsts pēkšņi apmaksāja vakcinēšanos. Skaidrs viens — jo vairāk cilvēku vakcinējas, jo mazāk slimo. Ļoti mazus bērnus vakcinēt es neiesaku, jo ir citi veidi, kā pasargāt viņus no saslimšanas, piemēram, nevest sabiedrībā gripas uzliesmojuma laikā, uzturā vairāk lietot vitamīnu u.c. Bet vecākiem, it sevišķi sirds slimniekiem, noteikti vajadzētu vakcinēties.”

Irina no sirds priecājas par pērnā gada dzimstības rādītājiem, kas uzskatāmi par ļoti labiem — 2007. gadā Kastuļinas pagasta ģimenēs piedzimuši astoņi bērni. Īpaši patīkami, ka visi bērni aug sociāli labvēlīgās ģimenēs, ir veseli un ņipri. Izskatās, ka ģimenes sajutušas nelielu stabilitāti un sievietes vairs nebaidās laist pasaulē bērnus, kā kādreiz. Ne velti pašvaldība pērn skolas telpās atvēra bērnudārza grupu — arī tas ir pozitīvs faktors, jo vecāki var ātrāk atgriezties darbā.

Juris ROGA