Valsts, skolas un vecāku atbildība

Trīs apvienotas klases (ceturtā, septītā un devītā), 66 sākumskolas un pamatskolas vecuma skolēni, 10 piecgadīgie un sešgadīgie sagatavošanas grupas bērni, 12 trīsgadīgie un četrgadīgie bērnudārza audzēkņi, 19 skolotāji un 7 tehniskie darbinieki — tāda ir nelielā Priežmalas pamatskola, kuru jau vairākus gadus sekmīgi vada direktore Anna Guževa.

Pēc pirmā pusgada seši audzēkņi — Raimonds Reščenko 5. kl., (vidējā balle — 8,5); Sandra Reščenko 6. kl., (8,8); Sergejs Zdanovskis 6. kl., (8,8); Edgars Barovskis 6.kl. (8,4); Vladislavs Plešanovs 9.a kl. (8,3) un Jeļena Fedotova 8. kl., (8) — mācībās uzrādījuši tik labus rezultātus, ka skolas administrācija izmantoja iespēju, lai ar avīzes starpniecību pateiktu lielu paldies šo bērnu vecākiem par viņu atvašu izcilām sekmēm mācībās, kā arī visiem tiem skolēniem, kuri bijuši pietiekami čakli, bet ir mazliet pietrūcis spēka vai pacietības, lai iekļūtu starp līderiem.

Anna Guževa: “Sirsnīgs paldies arī Anastasijas Kolosovas vecākiem — viņu meita labi mācās un teicami startēja rajona olimpiādē krievu literatūrā 8-9. klašu skolēniem mazākumtautību skolām, kur izcīnīja 1. vietu.”

— Ja jau ir labākie, ir arī zelta vidusceļa gājēji un sliktākie?

— Izcils zināšanu apguves līmenis ir trim pamatskolas audzēkņiem, optimāls — 19, viduvējs 27 un vājš 8, kuriem ir viena vai vairākas atzīmes zem 4 ballēm.

— Kā jūs komentētu šos rezultātus?

— Šobrīd ļoti aktuāls visā valstī ir jautājums par bērnu mācīšanās motivāciju, par ko pamatskolā bieži un daudz diskutē. Piemēram, vienā no pēdējām pedagoģisko darbinieku sēdēm runājām par mūsdienu skolēna īpatnībām, par to, ka jaunās tehnoloģijas ļoti negatīvi ietekmē audzēkņa atmiņu. Mūsdienu skolēns jau sāk domāt “failos”, proti, viņa atmiņa darbojas līdzīgi datoram, kur atver, izveido un ieraksta failu, bet kad vairāk tas nav vajadzīgs — izdzēš un nākamajā dienā neko neatceras.

— Tomēr arī skolēnam mūsdienās nav viegli, jo mācību programmas pārblīvētas un vairs neviens nezina, kas viņu sagaida konkrēti eksāmenā. Daudzi vecāki varbūt pat nenojauš, ka vairs nav tā, kā bija viņu laikā, kad visi zinājām eksāmena biļešu jautājumus un varējām atbilstoši sagatavoties.

— Problēma arī tā, ka izglītības sistēmā jau 15 gadus notiek reformas, kuras veic dažādi cilvēki, kas nozīmē nemitīgas pārmaiņas. Turpat katru gadu ir kāds jauninājums vērtēšanas sistēmā. Šodien valstī diskutē par to, ka skolās būtu jāattīsta bērna radošā domāšana, jo tikai radošs bērns prot rīkoties nestandarta situācijās. Kļūdai cilvēka dzīvē arī ir radošs elements. Mēs diskutējām par to, kā šodien skolēniem iemācīt, ka nav nepareizas atbildes, tikai savu atbildi jebkurā brīdī jāprot argumentēt. Tikai tāds cilvēks domā un pielāgojas dzīvei.

Mācību programmas vājās puses ir par iemeslu tam, ka šodien vērojama šāda nepatīkama tendence: skolēns iekaļ zināšanas, bet neprot tās pielietot dzīvē nestandarta situācijās, jo nav attīstīta radošā domāšana. Šajā sakarā jāatgādina arī par visu skolu asāko problēmu — skolēni ļoti maz lasa, un viņu redzesloks nebūt nav plašs, bet vārdu krājums nabadzīgs. Mūsu skolā mācās daudz bērnu no krievvalodīgajām ģimenēm, ja viņi nestrādā papildus, rodas problēmas. Vecākiem vajadzētu noteikti pievērst lielāku uzmanību tam, vai bērns lasa grāmatas. Jo ilgāk skolēns sēž pie datora un mazāk lasa, jo vājāk tiks attīsta viņa domāšana un šaurāks būs redzesloks.

Vecāki maz pievērš uzmanības saviem bērniem, tā ir liela problēma daudzās skolās. Ja nav vecāku kontroles, tad, mēs skolotāji, esam kā ar vienu spārnu un nevaram panākt labus rezultātus. Uzskatu, ka mācību rezultāti par pusgadu mūsu skolā varēja būt labāki, šīs problēmas ir dažu audzēkņu vājo sekmju pamatā.

— Daudzi aizbildinās ar to, ka ne matemātikā, ne angļu valodā, ne literatūrā, ne kādā citā priekšmetā neko nesaprot, jo mācību programmā veiktas lielas izmaiņas un gadu gaitā daudz aizmirsies.

— Bet kontroles princips jau nav domāts tā, ka vecāki apsēdīsies blakus bērnam un viņu mācīs. Pamatdoma ir tāda, ka vismaz jākontrolē, vai bērns vispār mājās gatavojas stundām, vai vismaz atver grāmatu un to palasa. Bet mācīšanās pamatus jāieliek sākumskolā, jo tur veidojas skolēna attieksme pret mācībām, pienākuma un atbildības sajūta. Ja vecāki ar bērnu nestrādā jau sākumskolā, neliekas par viņu ne zinis, nekontrolē, tad ko var gribēt pamatskolā, kur tas jau izstrādājies par normu un audzēknis kontroli pat nepieņem. Diemžēl daudzi vecāki arvien nesaprot, ka izglītības sistēma ir strauji mainījusies un vecās pieejas sen vairs nedarbojas.

— Pat paši lauku bērni, kuri aizgājuši mācīties uz pilsētu skolām, vēlāk atzīst, ka lauku skolās pedagogi un administrācija ļoti apčubina katru audzēkni. Pilsētā, vismaz pirmajā brīdī , lauku skolēns jūtas kā no laivas izmests — viņam apkārt neviens netekalē, neko nelūdz. Lai man piedod tie pilsētu skolotāji, kuri to varbūt uzskatīs par pārmetumu, bet vai tā patiesi ir?

— Varu tikai pateikt, ka mēs ļoti rūpējamies par katru audzēkni, un bērni izjūt šo rūpju trūkumu, kad aiziet no mūsu skolas. Mūsu skolotāji cenšas izvilkt no bedres laukā arī tos, kas tur nonākuši pašu vainas dēļ, bet vidusskolā varbūt tā nečammājas. Atgriežoties pie jautājuma par darba rezultātiem, gribu piebilst, ka pedagoģisko darbinieku sēdē esam nolēmuši pievērst vairāk uzmanības tieši diferencētam darbam ar audzēkņiem — ar katru individuāli, lai būtu pozitīvs rezultāts. Esam nolēmuši pievērst lielāku uzmanību darbam ar hiperaktīviem bērniem, kuru ar katru gadu kļūst vairāk, kā arī nemitīgi paturēt prātā jautājumu par mācīšanās motivāciju. Plānojam arī pilnveidot sadarbības formas ar vecākiem, aktīvi iesaistot skolas darbā. Priecājos, ka pēdējā vecāku sapulce bija labi apmeklēta — ieradās 55 bērnu vecāki. Būtu jauki, ja šo interesi mums izdotos noturēt vismaz šajā līmenī.

— Tuvojas administratīvi teritoriālā reforma, pagastu pašvaldību apvienošana ieviesīs savas korekcijas ikvienā sfērā. Vai pašvaldība turpina atbalstīt skolu?

— Skolas kolektīva vārdā jāpasaka lielu paldies pagasta padomes deputātiem, kuri domā par mums, iegulda līdzekļus izglītībā un attīsta skolu. Atjaunota bērnudārza darbība, ierīkots rotaļu laukums, tiek plānota logu nomaiņa. Pie mums nav novērojama tendence, ka audzēkņi vēlētos pamest šo skolu, lai dotos uz citu mācību iestādi.
Ar pašvaldības atbalstu pirms gadu mijas labākie audzēkņi brauca ekskursijā uz Rīgu, kur apmeklējām zooloģisko dārzu, Maskavas cirka izrādi un Dabas muzeju. Ne visu lauku bērnu vecāki saviem spēkiem var aizvest savas atvases šādā ekskursijā. Brauca, protams, labākie no katras klases, konkrēti par katru kandidatūru lēma katras klases audzinātāji.

Ir realizēts pilotprojekts sporta inventāra iegādei, līdz ar to daudz bagātāka kļuvusi skolas sporta bāze — kopsummā par 1040 latiem, no kuriem puse bija pašvaldības līdzfinansējums. Tā kā mūsu skolā ir populāra slēpošana un sporta inventārs jau bija nolietojies, tad, realizējot šo projektu, pirmām kārtām iegādājāmies 10 slēpju zābaku pārus vecāko klašu bērniem. Jaunākajiem pagaidām slēpošanai nepieciešamā bāze ir. Ja citās skolās bērni uz stundu nes paši savas slēpes, tad mūsu skola savus audzēkņus nodrošina ar slēpēm. Slēpošana nav visu skolu prioritāte, piemēram Aglonā lielāks akcents likts uz slidošanu.

Par projekta līdzekļiem esam iegādājušies jaunu tenisa un novusa galdu brīvā laika pavadīšanai starpbrīžos, vingrošanas matračus un citu sīku sporta inventāru programmas realizācijai.

— Uz pamatskolas bāzes ar pieaugušo izglītības centra starpniecību realizēts projekts vecāku motivēšanai iesaistīties darba tirgū. Projekts beidzies, kādi ir jūsu secinājumi?

— Gatavojoties projekta realizācijai, atklājās, ka daudziem cilvēkiem, kuri palikuši bez darba, nav vērojama nekāda interese par sava redzesloka paplašināšanu, jauno tehnoloģiju apgūšanu. Šķiet, ka daļa bezdarbnieku jo mazāk zina, jo komfortablāk jūtas un dzīve ir vieglāka. Sarūgtināja arī tas, ka ir cilvēki, kuriem nav latviešu valodas zināšanu apliecinoša dokumenta, arī neizrādīja interesi apmeklēt 60 stundu kursus, lai iegūtu valodas prasmes pakāpi apliecinošu dokumentu kaut vai sevis dēļ, jo latviešu valoda šodien katram no mums ir nepieciešama ikdienā. Tā nav masveida parādība, bet ir tādi cilvēki. Grupas dalībnieku skaits bija ierobežots: 12 vietas, tie, kuri pieteicās, pamatā ļoti centīgi strādāja un ar interesi apguva valodu, bet patiesi žēl, ka tikai pašu cilvēku negribēšanas dēļ nebija iespējas iesaistīt tos, kuriem tas varbūt bija vajadzīgs visvairāk.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA