Iedzīvotāju vairākumam sen kā izplēnējis no atmiņas 2003. gada 10. maijs, kad, gatavojoties referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā, Indras pagastā Eiropas nedēļas pasākumu laikā tika sarīkota pompoza akcija — iestādīts Eiropas dārzs.
Der atgādināt, ka maija dienās “Eiropas dārza” akcija notika vēl piecās Latvijas apdzīvotās vietās — Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Maltā un Salacgrīvā — katrā izveidojot stilizētu parku no kokiem, kuri simbolizē katru Eiropas Savienības dalībvalsti, kā arī Latviju.
Indrā Eiropas dārzs izveidots zemesgabalā pie pamatskolas ēkas. Dendrologi šejieniešiem bija sarūpējuši skaistu bagātību: akcijas dienā tika pavēstīts, ka Franciju simbolizēs sarkanlapu lazda, Zviedriju — čūsku lazda, Portugāli — Ginka koks, Somiju — sīkziedu pūpols, Beļģiju — dekoratīvais ķirsis, Austriju — Konikas skuju koks, Vāciju — rododendrs, Nīderlandi — vīteņu sausserdis (Lonicera tellmanniana), Liel-britāniju — īve, Luksemburgu — budleja, Dāniju — veigela, Īriju — kadiķis, Grieķiju — magnolija, Itā-liju — glicīnija, Spāniju — mandeļkoks, Latviju — piramidālais ozols.
Pirms trim gadiem speciālisti pasākuma dalībniekiem stāstīja, ka mūsu klimats ir piemērots visiem iestādītajiem augiem, vienīgi dažiem no tiem būs vajadzīga īpaša kopšana. Šodien Indras pagasta priekšsēdētāja Olga Jokste spiesta konstatēt, ka arī īpaša kopšana nelīdzēja, un daži izteikti siltzemju augi “Eiropas dārzā” vairs nav atrodami. Turklāt dārzs ir izpleties — dažus kokus nācās pārstādīt, jo tiem augot stilizētajā parkā kļuvis par šauru — atvēlētais zemes pleķītis izrādījās pamazs.
O. Jokste: “Lai gan stilizētais Eiropas dārzs tika labi kopts un augi rūpīgi ieziemoti, daži augi valsts austrumu reģiona bargajiem klimatiskajiem apstākļos īsti piemēroti nebija un gāja bojā. Grūti pateikt, kas par cilvēkiem projektēja augu stādījumus, bet sekoja divas bargas ziemas un nosala veigela, rododendrs, Ginka koks, daži citi. Ideja jau bija skaista, bet ko tu padarīsi.
Jaunus šo vietā nestādījām, turklāt mums nācās pārstādīt dažus esošos kokus, jo tie sāka traucēt viens otram, tamdēļ nākotnē varētu iet bojā. Arī informācijas plāksnītes savu laiku nokalpoja un tika noņemtas: saulē, lietū, vējā bija padzisuši uzraksti. Atjaunota šī informācija netika, lai gan plāksnītes arvien glabājas vietējā skolā, kuras kolektīvs ir uzņēmies šefību par šo dārzu.”
Juris ROGA