Atklāti par problēmām

Direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Viktorija Urbanoviča iepazīstināja ar mācību rezultātu analīzi par 2006./2007. mācību gadu, kas liecina, ka mācību priekšmetu standartu prasības l.-9. klasēs ir apguvuši 67 skolēni no 80 un ir pārcelti nākamajā klasē. 22 skolēniem konstatēts augsts un optimāls zināšanu līmenis, 18 skolēniem dažādos mācību priekšmetos tas bijis vājš, bet 40 skolēniem dominēja viduvējs līmenis. 9. klasi pabeidza 13 audzēkņu.

Šogad pamatskolas 1.-9. klasēs ir 66 audzēkņi. Pirmā mācību pusgada rezultāti ir satraucoši, jo svaru kausi nosvērušies uz pretējo pusi: augsts un optimāls zināšanu līmenis ir 11 skolēniem, savukārt 21 audzēknim dažādos mācību priekšmetos tas bijis vājš, pārējiem 34 ir viduvējs zināšanu apguves līmenis.

Direktora vietniece pauž lielu cerību, ka skolēnu izaugsmes dinamika uzlabosies otrajā pusgadā, jo agrāko gadu pieredze rāda, ka pirma-jam ir raksturīga iešūpošanās. Praktiski katru gadu pirmajā pusgadā vērtējums ir stingrāks, kas stimulē audzēkņus čaklāk mācīties nākamo pusgadu un uzlabot savas atzīmes. Ar sekmju apkopojumu būs iespējams iepazīties visiem audzēkņiem, nav šaubu, ka daļai sirdsapziņa noteikti neklusēs un viņi saņemsies.

V. Urbanoviča: “Ne katram jābūt labam matemātiķim vai valodniekam — bērnam vispirms ir jāattīsta Dieva dotās spējas. Mēs ar cerībām skatāmies uz katru bērnu, bet pusgada mācību rezultāti liek nopietni aizdomāties par veicamajiem pasākumiem līdzsvara atjaunošanai. Ļoti uztrauc tas, ka pusei devītās klases audzēkņu ir dažas neapmierinošas atzīmes priekšmetos, bet pēc pusgada viņiem jāizvēlas tālākais dzīves ceļš un sekmes ir nozīmīga turpmāko panākumu atslēdziņa.”

Protams, nekas nav atstāts pašplūsmā. Priekšlikumi ir dažādi, tostarp, mācību stundās akcentēt bērnu garīgā potenciāla, domāšanas prasmju, emocionālā intelekta un iedzimto spēju pilnveidošanu, balstoties uz humāni individuālo pieeju pedagoģiskajā darbā. Veicināt mācīšanas motivāciju var arī tādā ceļā, kā piedāvājot audzēkņiem iespēju sadarboties un strādāt ar katra mācību priekšmeta skolotāju individuāli. Diemžēl šo iniciatīvu novērtējuši un labprāt izmanto tieši čaklākie un labākie, kuri grib sagatavoties olimpiādēm, startē dažādos konkursos, bet pārējie pie skolotāja visbiežāk nāk tamdēļ, lai izlabotu kontroldarbu atzīmes, turklāt dažs nāk tos pārrakstīt uz labu laimi. Skola cenšas uzturēt ciešus kontaktus ar vecākiem. Katru mēnesi mācību iestādes administrācija izsūta viņiem sekmju izrakstus no žurnāliem, lai vecāki zinātu, kā bērns mācās. Tiek veikti citi pasākumi, lai pēc gadiem bijušie audzēkņi pateiktu siltu paldies savai skolai un skolotājiem par labām zināšanām.

Skolas audzēkņu dzīvē ir vēl kāds nozīmīgs rādītājs — uzvedība. Diezgan liels pirmajā pusgadā ir tādu bērnu skaits, kuriem samazināta uzvedība sakarā ar skolas iekšējās kārtības noteikumu nepildīšanu un citiem pārkāpumiem. Skolas kolektīvs nenoliedzami veic lielu darbu, lai vecākus iesaistītu bērnu audzināšanā, bet pašu vecāku atsaucība ir nepietiekama. Gada noslēgumā uz vecāku sapulci kādā klasē, kurā ir deviņi audzēkņi ieradās tikai divas māmiņas... Ļoti būtiska ir vecāku attieksme, jo skolotājs var rauties melnās miesās, ja ģimenes locekļiem ir vienalga, rezultāta nebūs. Lai palīdzētu vecākiem audzināt bērnos cēlsirdīgas rakstura īpašības, kas nav mazsvarīgs faktors zināšanu apguvē, skola lūdz palīdzību pagasta sociālajai darbiniecei, kā arī aicina vieslektorus. Ne tik sen bija uzaicināts lektors Kaspars Biša no Rīgas, kurš individuāli strādā ar vecākiem, skolēniem, skolotājiem, bet uz šo tikšanos ieradās kādi desmit vecāki. Visi palika ļoti apmierināti.

“Izglītības nozarē ir problēma valstiskā nozīmē — mācību standartu saturs uzliek bērniem pārāk lielu slodzi,” turpina V. Urbanoviča. “Mēs vienkāršoti pārņemam Eiropas pieredzi, nevis balstām izglītību uz bērna interesēm un vajadzībām. Izglītības sistēmā ir krīze, kas jānovērš. Cilvēks ir gan materiālais, gan garīgais, bet praktiski visi standarti, programmas, mācību saturs attīsta materiālo pasaules uztveri un garīguma attīstība paliek kaut kur iepakaļ. Pasaule kļuvusi tik ļauna, vien nauda, nauda, kā citu apmuļķot, visu paņemt sev... Uz dzīvi skatāmies caur materiālisma prizmu, aizmirstot, kas ir garīgums, žēlsirdība, labestība, dvēsele, sirds un tamlīdzī-gas lietas. Skola kļuvusi par bezdievīgu ne tādā ziņā, ka nebūtu iespējas apgūt ticības mācību, bet tādā, ka priekšplānā ir viss racionālais, valda sacensību gars: kurš stiprāks, kurš labāks, vieniem dārgi aprīkots kabinets, bet otriem vēl dārgāk utt. Ne jau vienmēr labi aprīkotos kabinetos bērni saņem labas zināšanas. Ne tur tā sāls. Ir jāaudzina cilvēks kā dvēseliska būtne. Iemācīsim skolēnam, kas ir sirdsapziņa un kur tā dzīvo, tad izzudīs daudzas problēmas. Mācību saturā Sirds un Prāta attīstībai jābūt līdzsvarā un jāattīsta harmoniski. Ja viņš sapratīs, kāpēc ir nācis pasaulē, tad mūsu darbam būs jēga un mācības ritēs raitāk.”

Juris ROGA