Ar pragmatisku pieeju

Latviešu pamatskolu apmeklē arī bērni no krievvalodīgajām ģimenēm un viņiem ir grūtāk apgūt mācību vielu. Tāpēc laiku pa laikam skolā atskan arī krievu valoda — kad nepieciešams, pedagogi strādā bilingvāli, jo tikai tad, ja bērns saprot, par ko runa, viņš var mācīties tālāk.

Pamatskolas vadība atzīst, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai patiesībā izrādījās liels ieguvums, jo mazie bērni divu gadu laikā cita starpā apgūst un nostiprina arī latviešu valodas zināšanas. Tas dod daudz labākus augļus, nekā situācijā, kad bērns līdz skolas vecumam būtu audzis ģimenē. Tiesa, visam ir sava ēnas puse: ģimenēm piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai prasīja pirms laika papildus izdevumus, kas patiesībā ir liels slogs lauku mājsaimniecību budžetiem.

Ģimeņu ierobežotās iespējas gūt stabilus ienākumus negatīvi atsaucas uz skolas piepildījumu. Izglītības iestādes kolektīvs nebūt nejūtas stabili, lai gan šīsdienas situācijā problēmu nav, arī tuvākajā laikā viss kārtībā — nākamajā mācību gadā pirmā klasīte būs. Stabilitātes sajūtu mazina fakts, ka darbavietu trūkuma dēļ uz vietas, ģimenes tās meklē ārpus pagasta un aizbrauc. Starp citu, septembra sākumā skolā mācības uzsāka 108 audzēkņi, nu jau viņu par trim mazāk. Pretējs process, kad mācību gada vidū pamatskolas solā sēžas kāds jauns audzēknis, ir ļoti reta parādība. Ja arī pagasta iedzīvotāju pulks papildinās, tad parasti uz iebraukušo pensionāru, nevis gados jaunu iedzīvotāju produktīvajā vecumā rēķina.

Bet, kamēr laukos ļaudis dzīvo, tikmēr arī bērni jāskolo un pašvaldībai jāiegulda nauda izglītība iestādes uzturēšanā un remontā. Vasarā, gatavojot pamatskolu mācību gadam, akcents likts uz ugunsdrošības prasību izpildi: ierīkota signalizācija visā skolā, kā to prasa ugunsdzēsēji, atkārtoti apstrādātas ar pretaizdegšanās materiālu bēniņu konstrukcijas, ir apgaismotas izejas, vārdu sakot, paveikti darbi kopumā par vairāk kā trim tūkstošiem latu.

Kā katru gadu, arī šovasar kosmētiskajam remontam pagasta pašvaldība atvēlēja līdzekļus, ar ko pietika atsvaidzināt skolu, lai cienīgi uzņemtu skolēnus. Šogad tika īpaši padomāts par iestādes estētisko noformējumu — skola patiesi kļuvusi pievilcīgāka. Neizdevās atjaunot mēbeles, bet sakarā ar lielajiem izdevumiem ugunsdrošības jautājumu sakārtošanai, tas arī netika plānots.

Šovasar Asūnes pamatskola beidzot ir nodrošināta ar daudzmaz normālu interneta pieslēgumu. Informātikas kabinetu ar laiku gan vajadzētu paplašināt. Izstrādāts informātikas kabineta noslogojuma grafiks, kurā ir atvēlēts laiks ne tikai informātikas stundām, bet arī citu mācību priekšmetu vadīšanai, izmantojot internetu, jo mūsdienās internetā ir pieejami dažādi testi un skolēniem ir patīkamāk tos aizpildīt pie datora nekā rakstīt ar roku. Arī pēc stundām skolēni drīkst iet uz kabinetu un strādāt internetā. Tādējādi brīvais laiks līdz autobusam viņiem ir aizpildīts lietderīgāk.

Nupat pie jauna datora tikusi skolas bibliotēka: sistēmbloks un monitors saņemts, pateicoties projektam “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”. Viens dators bibliotēkā jau bija — lietvedībai.

Šobrīd Asūnes pamatskolai neatrisināta palikusi viena liela problēma — skolai nav sporta zāles. Šis jautājums tiks risināts par mērķdotācijas līdzekļiem, kas Asūnes pagastam pienāktos, apvienojoties ar citām pašvaldībām Dagdas novadā.

Juris ROGA