Latvijā ir labākie hokeja fani pasaulē, Brīvības piemineklis, Dziesmu un deju svētki, Itālijā — romiešu vēsture ar pieminekļiem, itāļiem raksturīgais futbola paveids — sokets, skaista vide, ko veido jūra un kalni. Vai ir kopīgas iezīmes. Noteikti! Šobrīd tiek bruģēti sadarbības ceļi.
Nesen rakstījām par mūsu pašvaldību darbinieku vizīti uz Itāliju, drīz pēc tās Krāslavā ieradās Latviešu Asociācijas Itālijā prezidents Stefano Šardanzāns. Sarunas par Asociācijas prezidenta vizīti tika aizsāktas jau Itālijā Krāslavas rajona pašvaldību vadītāju pieredzes apmaiņas brauciena laikā.
Viesi uzņēma mūsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns, kura kabinetā ritēja diskusija par sadarbības iespēju veicināšanu starp Itāliju un Latviju. Pārrunās piedalījās arī Daugavpils Universitātes Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Diāna Veigule, Krāslavas novada Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe, Krāslavas rajona padomes darbinieki.
Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns reprezentēja mūsu rajonu, pastāstīja par sadarbību ar pierobežas valstīm, uzsverot: “Esam Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, pret kurām citu valstu attieksme nav viennozīmīga. Bet kaimiņus neizvēlas, ar tiem ir jāsadarbojas, un mēs to darām pietiekami veiksmīgi!” Viņš arī informēja par noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar sa-draudzības pilsētām, realizētajiem investīciju projektiem, tostarp, apjomīgiem un sarežģītiem, kas finansēti no vairākām programmām, bet mūsu speciālisti spēj tikt galā arī ar tādiem. Pēdējais atbalstītais projekts pārsniedzis miljonu eiro.
Stefano Šardanzāns atzīmēja, ka viņš reprezentē latviešus, kuri dzīvo un strādā Itālijā, jo Asociācijas mērķis ir veicināt latviskās identitātes saglabāšanu. Tika uzsvērts, ka Itālijas komūnas ir ieinteresētas attīstīt un nostiprināt sadarbības iespējas gan izglītības, gan kultūras jomā, gan arī starp pašvaldībām. Viesis stāstīja, ka asociā-cija cenšas aptvert kopumā visus latviešus Itālijā, kā piemēru minot kādu latvieti, kura dzīvo viena pati Alpos un kurai nebija nekādu kontaktu ar tautiešiem. Nākotnē plānots izdot laikrakstu, lai latvieši zinātu, kas notiek Latvijā un radītu lielāku kopības sajūtu.
“Latvieši ļoti ātri integrējas Itālijā, arī valodu iemācās ļoti ātri, pēc pāris gadiem izrunas ziņā viņus nevar atšķirt no itāļiem. Tāpēc asociācijas viens no mērķiem ir saglabāt latviešu kultūru un tradīcijas,” sacīja S. Šardanzāns.
A. Badūns uz to atbildēja: “Tas ir svētīgi, ka cilvēkiem tiek dota iespēja integrēties citā kultūrā, saglabājot savu identitāti.”
Sarunas gaitā tika skarta kultūras joma. Badūna kungs informēja viesi, ka mūsu māksliniekiem maz iespēju koncertēt, jo valsts ir maziņa. Pāris koncerti, un visa Latvija tos dzirdējusi. Lielā valstī ir citādāk. Mūsu māksliniekiem vajag skatītāju un klausītāju, lai varētu izpausties. Savā būtībā mūsu kolektīvi nav tendēti uz peļņas gūšanu. Viesis, savukārt, apliecināja, ka itāļiem ļoti patīk svešās kultūras, viņi labprāt apmeklētu koncertus, bet tos vajag pienācīgi izreklamēt.
Diskusijas gaitā saruna risinājās par tādu nopietnu tēmu kā glābšanas vienību darbs. Viesim tika sniegta informācija par ārkārtas situāciju komisijas darbu, mācībām un problēmām, par valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kuram valsts atbalsts, pēc Badūna kunga sacītā, esot ļoti nepietiekams, sevišķi aprīkojuma jomā. Pašvaldības saviem spēkiem uztur ugunsdzēsības tehniku, glābšanas darbos pagastos iesaistās entuziasti. Izrādās, ka brīvprātīgie palīgi glābējiem ir arī Itālijā, kur tāpat pastāv dažādas problēmas šajā jomā.
Vizītes beigās S. Šardanzāns “Ezerzemes” žurnālistam pastāstīja, ka jau 2008. gadā varētu sākt attīstīties nopietna sadarbība, realizējot konkrētus projektus caur asociāciju. Kādās jomās tā iespējama? Šobrīd sadarbības iespējas viesis saskata vispirms jau izglītības jomā starp universitātēm, kas principā jau ir uzsākta, kā arī kultūras jomā.
Arī rajona padomes priekšsēdētājs pauda cerību, ka sadarbību varēs realizēt konkrētos projektos dažādās jomās, turklāt, piesaistot ES investīci-jas.
Juris ROGA