Bērniem gribas svētkus

Brīvdienās daudzus bērnus pilsētā nevarētu sameklēt, jo ģimenes dodas apciemot radus, kuri dzīvo citviet, tālab pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” nolēma svētku pasākumus organizēt Adventes klusajā laikā. Svētku maratons ilga trīs dienas, atraisot bērnos emocijas un sagādājot viņiem patiesu svētku sajūtas. Vēlreiz un vēlreiz ikviens varēja pārliecināties, ka tie ir mazi bērni un viņiem tik ļoti gribas svētkus, ka pārcelt pasākumus būtu vienkārši nepareizi.

Eglītes svētkos tika izmantoti latviešu tautas pasaku motīvi. Šeit bija gan Salavecis, gan Ragana, gan Lāči, gan Vilki, gan Vāveres un daudzi citi meža dzīvnieciņi. Tā kā nākamais ir Peles (Žurkas) gads, tad Kaķis un Pele arī dārziņā skaidroja savas attiecības maskās tērpušos bērnu un pagalmu valdnieka — Sniegavīra — klātbūtnē. Runcis Muris izrādījās pavisam bijīgs, savukārt, Pele, tuvojoties gadu mijai, nekautrējās demonstrēt savu varenību. Spēlē iesaistījās arī bērni, kuri sadalījās pelītēs un kaķīšos, bet Salaveci ar dāvanu maisu sagaidīja, dejojot kopā ar māmiņām un tētiem.

Katrai grupai, protams, bija savs scenārijs, bet jaunākajām grupām (bērniem līdz trim gadiem) skolotājas un viņu palīdzes parādīja teātri “Vecīša cimdiņš”. Visi pasākumi notika Ziemassvētku noskaņās izrotātajā spoguļu zālē, vienīgi šajā telpā bija staltās meža skaistules — egles. Taču svētku noskaņa valdīja arī grupās, kurām egles netika cirstas, taču to vietā plaši pielietoti egļu un priežu zari un no tiem pīti vainadziņi, kā arī citi materiāli, piemēram, sūnas un papīrs. Kāda nu kuram fantāzija: vienas grupas telpas izrotāšanai audzinātājas ar bērniem izvēlējās apelsīnu tēmu, citā dominēja rotājumi no papīra. Telpu rotāšana ir tradicionāla lieta, taču šogad zīmīgi bija tas, ka svētku sagatavošanā ļoti aktīvi iesaistījās bērnu vecāki — sevišķi grupu rotāšanā un masku pagatavošanā, kā arī neatteicās paši iet rotaļās.

Starp citu, personāžus tēloja ne tikai skolotājas, bet arī tehniskie darbinieki. Bērniem bija gan dāvanas no PII “Pīlādzītis”, gan īsts Salavecis, proti, to vecākajās grupās tēloja vīrietis. Paši mazākie vēl baidās no vīrieša balss, bet paaugušies tomēr grib dzirdēt īstu Salaveci.

Juris ROGA