Veiksme un profesionalitāte

Viņš ir profesionāls un veiksmīgs mednieks. Svaigākais apliecinājums tam — nesen izdevies nošaut lielu kuili, kura ilkņi acīmredzami “velk” uz sudraba medaļu. Tas ir liels sasniegums, turklāt dzīvnieks nomedīts pagasta teritorijā klajā laukā ar vidējas klases veco somu ražojuma šauteni “TIKKA”, kas ir aprīkota ar optisko tēmekli.

“Veikalos šodien pieejamas šautenes arī par 2-3 tūkstošiem latu, kas, protams, būs pārāka par manējo, kas maksāja kādu pustūkstoti, bet mani tā apmierina, jo uzticami kalpo jau desmit gadus,” apgalvo Egils. “Trīs patronas magazīnā, ar pirmo no 150 metriem trāpīju dzīvniekam tieši sirdī, bet tā kā viņš uzreiz nenokrita, otru šāvienu izdarīju ciskā.

Tas patiesi rets gadījums, jo Kalniešu pagastā desmit gadus pēc kārtas vispār nebija neviena medaļas cienīga dzīvnieka, izņemot iepriekšējo gadu, kad nošāvu četrus medaļniekus. Arī šogad biju nošāvis vairākus kuiļus, bet šis pirmais ar tik lieliem ilkņiem. Tas notika kolektīvajās medībās, man vienkārši ļoti paveicās — dzīvnieks izskrēja tieši uz manu medību numuru, un viss notika ātri, bez kurioziem.”

Kuiļu medībās ne vienmēr viss rit kā pa sviestu arī tik pieredzējušiem medniekiem, kāds ir Egils: “Biju viesmedībās, kad uz manu numuru izskrēja trīs dzīvnieki — pa priekšu divi mazi sivēni, tiem aiz muguras — lielais. Likums neliedz šaut sivēnmāti, bet mednieku ētika nosaka sivēnmātes saudzēt. Kamēr prātoju, ir vai nav sivēnmāte, tikmēr trijotne paskrēja garām un attālinājās meža biezoknī. Tikai, vērojot no aizmugures, vairs nebija šaubu, ka aiz mazajiem sivēniem slēpās lielais kuilis. Šaut jau bija par vēlu.”
Lasītājiem jāpaskaidro, ka viesmedības nozīmē medīšanu ārpus sava kolektīva medību laukiem. Viesmedībās nevar braukt uz savu galvu, iepriekš nepieciešams saņemt konkrētā medību kolektīva uzaicinājumu, tad ar kolektīva vadītāja atļauju var piedalīties medībās. Aicinājumus parasti izsaka pieredzējušiem medniekiem. Egils ir piedalījies viesmedībās Daugavpils un Preiļu rajonā, kā arī Lietuvā netālu no robežas ar Latviju. Visur viņam tās bijušas veiksmīgas.

Runājot par medību kolektīva “Kalniešu mednieks” veikumu, Egils uzsver, ka arī tam tikpat kā jau aizvadītā medību sezona bijusi pietiekami veiksmīga. Kolektīvam bija iedots maz licenču stirnu un citu limitēto dzīvnieku medībām, jo neprecīzi uzskaitītu platību dēļ bija problēmas ar līgumu pārslēgšanu. Taču tas dzīvnieku limits, kas tika iedots, ir arī izpildīts: nomedīti visi, turklāt, diezgan ātri, piemēram, aļņi jau pirmajās divās nedēļās. Varbūt limiti ir pārāk mazi un būtu jāpalielina?

Egils: “Protams, tas ir diskutējams jautājums, bet es redzu, ka aļņu blīvums ir lielāks. Uzskatu, ka tos varētu atļaut medīt vairāk: varētu būt divi aļņi un divi teļi, nevis pa vienam, kā ir tagad. Mežsaimnieki gan uzskata citādi. Arī stirnu varētu atšaut vairāk, jo limits visus agrākos gadus bija nemainīgs, bet dzīvnieku skaits nav strauji samazinājies. Stirnu populāciju ietekmē ne tikai medības, bet arī plēsīgie zvēri un laika apstākļi: ja ziemas ir ar biezu sniega kārtu un ilgas, tad daudz stirnu aiziet bojā, bet pēdējās ziemas tādas nav. Līdz ar to stirnas savairojušās. Savas korekcijas ievieš lūši un vilki.

Mazāk varētu medīt stirnu āžus. Tiesa, šogad mums bija iedalīti tikai trīs stirnu āži, kas ir neloģiski maz, bet agrākajos gados bija 10-12. Domāju, ka varētu būt mazāk par kādiem pāris dzīvniekiem no šī bijušā lielā limita, lai populāciju padarītu spēcīgāku.”

Juris ROGA