Lasītāja viedoklis: Vissāpīgākā tēma

Jau vairāk nekā desmit gadu Krāslavā maksa par dzīvokļu apsaimniekošanu ir 0,16 Ls/m2, kad tajā pašā laikā Daugavpilī — 0,08 lati. Ar nākamā gada 1. janvāri noteikts tarifs 25 santīmi par kvadrātmetru, bet vēl pēc gada (ar 2009. gada 1. janvāri) — 35 santīmi. Salīdzinājumam: Daugavpilī ar nākamā gada janvāri par šo pakalpojumu iedzīvotāji maksās 20 santīmus.

Es nedomāju, ka kaimiņpilsētā namu stāvoklis ir sliktāks nekā pie mums. Visi pakalpojumi dzīvokļos — maksas. Turklāt vairākumā namu jau vairākus desmitus gadu netika veikti nekādi ārējie darbi.

Būtu taisnīgi uzņēmumam “Krāslavas nami” gada beigās atskaitīties par katru namu: kādiem mērķiem tika patērēta dzīvokļu īrnieku nauda. Diemžēl tas pie mums pagaidām netiek darīts.

Vēl pavisam nesen tukši stāvēja desmiti dzīvokļu, un mēs, iespējams, apmaksājām to apsaimniekošanu. Turpretim tad, kad paaugstinājās dzīvokļu cenas un pieprasījums pēc tiem, atradās īpašnieki. Mums būtu interesanti uzzināt, kādiem mērķiem tika izlietota nauda no to realizācijas. Personīgi es jau piedāvāju Krāslavas mēram Lukšas kungam iekļaut dzīvokļu komisijā sabiedrības pārstāvi. Taču viņam acīmredzot nav vajadzīgas liekas acis un ausis. Tāpēc komisijas sastāvā ir divi pārstāvji no uzņēmuma “Krāslavas nami” un viens — no novada domes. Bet to vada, atvainojiet, speciālists Ivanova kungs, ar kura līdzdalību līdz kritiskam stāvoklim tika novests nams Artilērijas ielā 3. Tas viss laikā, kad atkal izveidojās dzīvokļu gaidītāju rinda.

Manuprāt, vajadzētu nevis paaugstināt tarifus, bet izraudzīties saimnieciskus vadītājus. Domāju, ka pienācis laiks apspriest šo problēmu atklāti, vēl jo vairāk tāpēc, ka novada domei ir savs preses orgāns un televīzija, kurus uzturam mēs, nodokļu maksātāji.

Tarifi ceļas, taču, spītējot loģikai, ūdens kvalitāte tikai pasliktinās. Kāpēc no krāniem tek rūsgans ūdens? Pat kontroles laikā tiek ņemts vērā: ja skaitītājs ir ar filtru, to pārbauda ik pēc četriem gadiem, ja nav, pēc diviem gadiem. Respektīvi, iepriekš ir zināms, ka namiem tiek padots nekvalitatīvs ūdens. Varbūt uzstādīt filtrus arī cilvēkiem rīklē? Būs divkāršs labums: dzers tīru ūdeni un klusēs. Runāsim nopietni: vai nav pienācis laiks, pastāvot tādiem tarifiem, dot mums pilnīgi attīrītu ūdeni?

Periodiski jāņem ūdens paraugi analīzei tieši no krāniem dzīvokļos, turklāt savlaicīgi. Nevis tā, kā tas bija Zirgezerā, kad apķērās tikai pēc cilvēku masveida saslimstības ar meningītu. Kāpēc?

Ne vienmēr un ne visos daudzdzīvokļu namos no krāna tek karsts ūdens. Bieži vien tas ir remdens, taču nepieciešams, lai 10 sekundes pēc krāna atvēršanas tā temperatūra būtu ne zemāka par + 50 grādiem Celsija. Turklāt ik gadus vasarā mums uz vairākiem mēnešiem vispār atvieno karsto ūdeni. Atkal — kāpēc?

Vislielākā problēma ir apkures tarifi. Katlu mājā un visos CSP jābūt uzstādītām plombām (turklāt ne tikai “Krāslavas namu”, bet arī citu ieinteresēto dienestu), lai tādējādi pilnībā kontrolētu ierīces. 2005./2006. gada apkures sezonā ar bijušā mēra G. Upenieka piekrišanu mēs noplombējām visus skaitītājus. Taču, pārbaudot tos apkures sezonas beigās, konstatējām, ka no skaitītāja, kas fiksē mazuta patēriņu, mūsu plomba norauta. Respektīvi, ir vērts likt plombas, ja kādam rodas vēlēšanās tās noraut. Mēs, sabiedriskās komisijas locekļi, sastādījām aktu un nodevām to mēram. Taču G. Upenieks lietas labā neko neizdarīja. Starp citu, mazuta patēriņš, kā zināms, tieši ietekmē tarifa lielumu.

Pagājušajā gadā es piedāvāju mēram M. Lukšam noplombēt skaitītājus, taču viņš atbildēja, ka pats zinot, kas jādara. Ja jau tā, tad kāpēc viņš nedara tā, kā vajadzētu?

Sakarā ar pērnā gada silto ziemu dome solīja izdarīt iedzīvotāju patērētās siltumenerģijas pārrēķinu. To mēs tā arī nesagaidījām. Kāpēc? Citās pilsētās tas tika izdarīts. Izmantojot gadījumu, atcerēšos V. Maslova kunga veiklo atbildi uz korespondenta A. Gončarova jautājumu: “Kāpēc jūs nopirkāt jauno mašīnu “Subaru”? Atbilde: “Lai slēgtu līgumus šķeldas un kūdras piegādei.” Būtu interesanti zināt, vai mūsu vadītājiem nācies braukt uz cirsmām un purviem, ja firmu ofisi atrodas pilsētās? Ja jūs nolēmāt iegūt kūdru paši, V. Semjonov un V. Ivanov, tad nopērciet lāpstas ar apzeltītiem rokturiem, lai nerastos tulznas!

Mūsu banku filiāles un norēķinu grupas, kuru mūsu pilsētā ir veselas piecas, gandrīz vai katru mēnesi, gluži kā sacenšoties cita ar citu, paaugstina maksu par rēķinu apstrādes pakalpojumiem. Taču arī šī problēma ir atrisināma. SIA “Krāslavas nami” ir kase, un acīmredzot var izdarīt tā, lai cilvēki te varētu apmaksāt arī rēķinus par elektroenerģiju, gāzi u.c., nevis to darīt bankās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka inflācija iedzina cilvēkus nabadzībā.

Tā ir tikai maza neatrisināto problēmu daļa. Pavisam Krāslavā to ir ļoti daudz. Ceru, ka mūsu mērs Lukšas kungs, izlasījis šo rakstu, izteiks savu viedokli un sniegs izsmeļošas atbildes laikraksta lappusēs.

Vēl kas: cik ilgi mēs varam gaidīt jauno apkures tarifu projekta publikāciju?

Domāju, ka mēra karjera bija jāsāk ar problēmu risināšanu, nevis ar algas paaugstinājumu sev un jaunas mašīnas iegādi. Par to, ka Krāslava labiekārtojas un plaukst, mēs pateicamies jums. Turpretim, kas sakāms par tarifu celšanos un dzīves līmeņa krasu lejupslīdi, tad tas tiešām ir aizvainojoši. Tāds ir mans viedoklis.

Mūsu pilsētas iedzīvotājiem visbeidzot ir jāpamostas no snaudas un jāpadomā par to, ko mēs ievēlam, nevis jāpriecājas, ka kādam pirms Ziemassvētkiem iedod 8 latus. Laiks reāli paskatīties uz to, ka tautai atņemts viss un ar katru dienu mūsu dzīvi turpina padarīt aizvien neciešamāku.

Vasīlijs ZAICEVS