Pirmais solis — liela ceļa sākums

Atklājot izstādi, bibliotēkas direktore Valentīna Magidas uzsvēra, ka katrs mākslinieks ir atšķirīgs. Arī šie darbi ir citādāki nekā tie, kurus skatījām iepriekšējā izstādē. Ainavas, ziedi, portrets, pat spilventiņš — tas prasa nopietnu un titānisku darbu. Apbrīnojami, ka mūsu vidū ir cilvēki, kuri to spēj paveikt. Ar savu darbu viņi pierāda, ka pie mums, Latgales un Latvijas nostūrī, arī ir talanti. Divkāršs prieks par to, ka pilsētnieki, kuriem ir savs hobijs, parāda savus darbus citiem.

“Šķiet, mums jau veidojas jauna tradīcija,” sacīja V. Magidas. “Nupat šeit bija eksponēti Ruseckas kundzes darbi, bet nu jau ir cilvēki, kuri izteikuši vēlmi izstādīt savus darbus bibliotēkā tūlīt pēc Butakovas kundzes. Ierosme veidot pie sevis kaut ko līdzīgu var rasties arī lauku bibliotēku vadītājām.”

Bibliotēkas direktore māksliniecei uzdāvināja Latgales keramikas vāzi ar skaistu ziedu tajā.

Arī lasītavas vadītāja Viktorija Slesare konstatēja, ka negaidīti izstādes iezīmējušas jaunas tradīcijas veidošanos: “Pirmā krustdūrienu tehnikā veidoto gleznu izstāde izrādījās ļoti populāra krāslaviešu vidū, viennozīmīgi tā bija līdz šim vispopulārākā visā manas darbības laikā bibliotēkā. Izstādi nāca skatīties pat tie, kuri grāmatas nelasa. Tā kā ir parādījušies dažādi žurnāli, kuros var atrast informāciju un padomus, tad mazliet jau piemirstā krustdūrienu tehnikas tradīcija atdzimst. Darbi patiesi interesanti, mums patika tieši meitenes portrets. Ir arī citi gribētāji izstādīt savus rokdarbus, tālab domāsim par izstāžu cikla rīkošanu.”

Bibliotēka atklājusi jaunu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus, rīkojot patiesi interesantas izstādes. Iespējams, drīz lasītavā varēs aplūkots arī sveču izstā-di, kuru piedāvā bērnu un jauniešu interešu centrs.

Ar ziediem un sirsnīgiem vārdiem Allu Butakovu sveica arī viņas kolēģes, ar kurām kopā strādāts tirdzniecības jomā. Toreiz neviena nenojauta par Allas talantu, kura krustdūrienā šūtās gleznas veido jau vairāk nekā trīs pēdējos gadus. Izstādē apskatāmi 23 viņas darbi, bet kopumā tapis vairāk par 30 darbiem. Pievērsties šim hobijam pamudināja nejaušība.

“Apciemoju savu draudzeni Ludmilu Šindevicku, ar kuru kopā reiz mācījos. Pie viņas Rīgā arī ieraudzīju šādus izšuvumus, kas man ļoti iepatikās. Laikam bērnībā un skolas gados mēs katrs veidojām rokdarbus krustiņdūrienā. Pirmajiem darbiem zīmējumus ņēmu pie viņas, vēlāk jau pati meklēju žurnālos. Šo to man atsūtīja meitas pa internetu, ar idejām apmainos arī ar Jevģēniju, kurai te nesen bija izstāde. Vārdu sakot, es saslimu ar šo hobiju, izšūt velk jau katru dienu. Ir pat tā, ka apciemojot meitas un mazbērnus Rīgā, jūtu, ir jāņem līdzi izšuvumi, jo vairs nevaru atrauties no tiem pat uz nedēļu.”

Izstādē apskatāmā roze bija Allas pirmais un vienkāršākais darbiņš. Pēc tam tapa arvien sarežģītāki. Par ierosmi vienam lielam darbam kalpoja kāds padomju laika konfekšu kārbas vāks — zirgus ar dabas skatu Alla meistarīgi “pārcēla” uz auduma un ierāmēja. Izstādē ir abi — var salīdzināt.

Visvairāk laika izšūšanai Alla atvēl ziemā — līdz pat piecām stundām. Turklāt nekad nevar pateikt, kura glezna prasīs vairāk laika. Gadās, izmēros mazāka top ilgāk nekā liela, jo tā mazākā ir ar krietni sarežģītāku zīmējumu. Bijuši gadījumi, kad darbam jāatvēl trīs mēneši, bet parasti Alla steidz pabeigt ātrāk — ļoti gribas redzēt galarezultātu. Lai taupītu laiku, pensionāre izšuj pie ieslēgta televizora. Par laimi, mūsdienās nav problēmu ar diegiem, tiesa, tie ir dārgi, sevišķi speciāli komplekti, kuros diegu krāsas saskaņotas. Tālab nākas meklēt dažādus veidus, kā samazināt izdevumus. Sarežģītāk ir ar audumu, bet pensionāre atradusi negaidītu risinājumu, izmantojot kaprona tīkliņu, kuru paredzēts iestiprināt loga rāmī, lai pasargātos no odiem. Kad darbs gatavs, atliek vien izārdīt tīkliņu.

Allai tagad vairs nav problēmu sarūpēt oriģinālu dāvanu, dodoties uz svinībām pie draudzenēm. Tādas gleznas, kādas top pie viņas, nevienā veikalā nenopirksi. Saņēmējam prieks — paliks ilgā atmiņā, dāvinātājai arī patīkami. Starp citu, katram nav pa spēkam veidot gleznas krustdūrienā, jo vajag ne tikai materiālu un laiku, bet arī veselību, precizitāti un milzīgu pacietību. Toties šī nodarbe ļoti labi nomierina nervu sistēmu: ne par ko citu nedomā, pamazām tik uz priekšu.

Juris ROGA