Pilsētas atdzimšanai — personīgo piemēru

Tas tikai sākums

Pie projekta novada domes Attīstības nodaļa un citi piesaistītie cilvēki bija labi pastrādājuši, par ko saņēma ziedus. Kā zināms, bez kvalitatīvas tehniskās dokumentācijas nebūtu iespējama projekta tālāka virzība.

Vispārīgo informāciju klātesošajiem sniedza nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe: “Krāslavu šķērso valsts galvenais autoceļš A6, kura posms 5,4 km garumā ir Augusta un Rīgas iela — pilsētas satiksmes mugurkauls. Pašreizējā satiksmes intensitāte uz ceļa pirms Krāslavas ir 2133 automašīnas diennaktī, uz ielas pilsētā — 4780 transporta vienības diennaktī. Pilsētai nav apvedceļa, līdz ar to pieaugošās tranzītplūsmas dēļ rodas problēmas — pasliktinās ceļa kvalitāte un aug satiksmes negadījumu skaits. Daļa no maģistrāles atrodas pilsētas kultūrvēsturiskajā centrā, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Tiek apdraudēta ne tikai satiksmes drošība bet arī vērtīgā koka apbūve. Tālab novada dome izlēma iesaistīties projektā “Labāki un drošāki ceļi Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas teritorijās”, kura pirmais posms ir tehniskās dokumentācijas sagatavošana Krāslavas un Zarasu (Lietuva) tranzītielu rekonstrukcijai. Tā sagadījies, ka abās pilsētās tranzīt-ceļš ir A6, tāpēc projekta saīsinātais nosaukums ir “Divreiz A6”.”

Vārdu sakot, tuvojas beigām Eiropas Savienības Kopienu iniciatīvas INTERREG IIIB līdzfinansētais projekts “Divreiz A6”, ko Krāslavas novada dome īstenoja kopš 2006. gada aprīļa sadarbībā ar Zarasu pašvaldību Lietuvā. Projekta mērķis ir sekmēt labāku un drošāku ceļu izveidi Latvijas - Lietuvas un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas teritorijā, sagatavojot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju Krāslavas (LV) un Zarasas (LT) tranzītielu rekonstrukcijai. Projekta plānotais budžets bija 354109,96 eiro, no kura aptuveni 175000 eiro ir izlietots Krāslavā.

Projekta laikā izstrādāta tehniskā dokumentācija valsts galvenā autoceļa A6 Krāslavas posma — Rīgas un Augusta ielas uzlabošanai, tajā skaitā braucamās daļas, trotuāru un caurteku rekonstrukcijai, apgaismojuma atjaunošanai un ielas apzaļumošanai. Projektā ir sagatavoti Augusta - Rīgas ielas dizaina risinājumu priekšlikumi sabiedrisko un privātmāju fasāžu, žogu un mazo arhitektūras formu izskatam, ēku izgaismošanai, norāžu, izkārtņu un reklāmas stendu vienotam dizainam un izvietojumam utt. Īpaša vērība veltīta pilsētas unikālajai koka apbūvei. Notikušas divas tehniskās dokumentācijas priekšlikumu apspriešanas sapulces, uzaicinot Krāslavas iedzīvotājus, jo sevišķi — Augusta un Rīgas ielas ēku īpašniekus. Projekta ietvaros ir arī izstrādāts buklets “Ce-ļojums pa Augusta un Rīgas ielām”, kurā ir apkopota informācija par projektu, par Rīgas un Augusta ielas vēsturi, populārākajiem apskates objektiem un sabiedriskajām iestādēm. Lai nodrošinātu projekta ilgtspēju, 2008. gadā tiks gatavots projekta pieteikums ES Struktūrfondu aktivitātei “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”, lai piesaistītu finansējumu konkrētiem ielas rekonstrukcijas darbiem.

I. Dzalbe arī akcentēja, ka informatīvā bukleta “Ceļojums pa Krāslavas Rīgas-Augusta ielām” izdošana ir ļoti svarīgs projekta elements. Buklets ir saturā bagāts ar daudzām fotogrāfijām, tajā ietverts kodolīgs apskats par pilsētu, par abu ielu nosaukumu vēsturi, atzīmēti visi 24 populārākie apskates objekti un deviņas sabiedriskās iestādes. Šis materiāls būs labs pamatojums, ko pievienot sau-sajam tehniskajam projektam, lai vērtētāji varētu labāk izprast, cik svarīga krāslaviešiem ir Rīgas-Augusta iela.

Makus vaļā!

Augusta Rīgas ielas dizaina risinājumu izstrādāja sertificēta arhitekte Ģertrūde Rasnača no Daugavpils. Arhitektesprāt, vēsturiski ļoti nozīmīga ir Krāslavas koka ēku vienstāvu apbūve, kas daļēji atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Darbs dizaina risinājumu jomā tika veikts uz ceļa projekta pamatbāzes: katrai mājai klāt pievienots attēls, paskaidrojot, kas ar šo māju projekta tapšanas stadijā tika izdarīts: izstrādāta krāsu pase, dots kāds reāls priekšlikums rekonstrukcijai vai ir piebilde, ka steidzami jāmeklē kāda profesionāla arhitekta palīdzība, kas jādara ar mājām, kurām aizsisti logi, kuras pussagruvušas vai iedzīvotāju atstātas. Savukārt, mazajos attēlos parādīts tas uztveres punkts, ko, ejot pa ielu, redzam daudz tālākā perspektīvā: vecticībnieku lūgšanas nama tornis, katoļu baznīca, grāfu Plāteru pils u. c.

Nopietnākais darbs bija krāsu pasu izstrāde lielākajai daļai māju. Katra izanalizēta no mājas vērtības viedokļa, piemēram, ir vai nav saglabājies tradicionā-lais logu dalījums fasādē, mājas proporcijas, jumta segums, kas pirmatnēji bijis skaidu, bet nomainīts ar šīferi. Vēlāk būvētajām mājām bija skārda jumti, tie tādi daudzviet arī palikuši. Dokumentā ir izstrādātas kopējās rekomendācijas. Konsultējoties ar pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistiem, arhitekte iesaka, ka, nomainot azbestcementa lokšņu paklājumus, jumtiem būtu jāizmanto Rannila Klasic jumtu segums, kurš ļoti atgādina vēsturiskos skārda jumtus. Ja mājas īpašnieks vēlēsies skārda jumtu, tas netiks liegts. Rannila jumts būtībā ir kompromisa risinājums, jo ir liels skārdnieku deficīts.

“Kopumā varu sacīt, ka krāslavieši malači, jo 90% šo koka māju saglabājušās bez īpašām pārbūvēm,” uzsvēra arhitekte. “Lielākās objektīva vai subjektīva rakstura veiktās pārbūves ir saistītas ar laika posmu, kad notika māju siltināšana ar vienkāršāko un lētāko materiālu — fasādes apmūrēja ar baltā silikāta ķieģeļiem. Šis ir gadījums, kad nav lietderīgi atgriezties pagātnē — šīs mājas nav iespējams restaurēt par koka mājām. Pārbūvju rezultātā arī logi zaudējuši pirmatnējo izskatu. Krāsu pasēs piedāvāts šīs mājas apmest un nokrāsot, dodot tām vēsturiskās mūra apbūves auru.

Gandrīz visām koka mājām savulaik bijuši logu slēģi, kas mūsdienās saglabājušies pavisam nedaudzām. Perspektīvā vērtīgs risinājums ir atjaunot logu slēģus vairākām koka mājām, kur tas iespējams. Tādējādi atgriezīsies māju vēsturiskā identi-tāte, turklāt tik intensīvas satiksmes ceļa posmā slēģi kalpos arī kā aizsargs, samazinot ielas trokšņus. Logu slēģi bijuši vienkārši, gandrīz viens standarta risinājums, pie tā jāpieturas.

Izvēloties krāsu toņus, centos pieturēties pie esošās krāsu gammas, izņemot atsevišķus gadījumus. Ja cilvēkam māja bija zaļā krāsā, tīri psiholoģiski nevar viņam uzspiest citu krāsu. Daudzām ēkām apzināti izvēlējos Latgales koka arhitektūrai raksturīgo vēsturisko krāsojumu, piemēram, zilganpelēks ar oranžo, sarkanbrūnais ar zilganpelēko, kas varbūt pašlaik nav pārāk populārs.”

Mājas krāsu pase sastāv no fasādes fotogrāfijas, konstatējošās daļas, fasādes elementu numerācijas un krāsu risinājumiem ar rekomendācijām, kas būtu jāizdara katras mājas labā. Pases izstrādātas kopumā 85 mājām, tostarp arī mūra mājām, kuras veido centra kapitālo apbūvi. Pašvaldības uzdevums ir gādāt, lai iedzīvotāji saņem šīs pases un izpilda ieteikumus.

Klātesošie tika informēti arī par priekšlikumiem mājām, kuras nedaudz jāpārbūvē, piemēram, jānomaina jumts, jā-sakārto logi. Pēdējā laika mode — plastikāta logi bez dalījuma — krietni pabojāja pilsētas tēlu, taču pastāv iespēja uzlīmēt stiklam profilus, kas ir butaforija, bet labi izskatītos. Izstrādāti priekšlikumi arī daudzstāvu mājām, bet vēl jāpanāk kompromiss ar iedzīvotājiem, lai viņi nosiltinātu šīs mājas, pēc tam apmestu un skaisti nokrāsotu.

Nākamais, kas mazākā mērā skar māju iedzīvotājus, ir priekšlikumi par dažādiem elementiem, kuri veido ielas apbūvi. Tās ir arhitektūras mazās formas: atpūtas soli, ziedu trauki, kioski. Te nenācās meklēt kompromisu ar vēsturisko pagātni, jo nevar pielāgot to, kā nav bijis. Kiosks ir jauna forma, tāpēc arhitekte piedāvā izmantot modernos kioskus, jo tie iederas jebkurā vidē. Vajadzētu izvietot modernus atpūtas solus, kombinējot metālu ar koku. Tāpat ziedu traukiem jābūt moderniem, lai gan ziedu trauku ražotāji diez cik plašu klāstu nepiedāvā.

Ir izstrādāti priekšlikumi par ēku un koku grupu nakts izgaismošanu. Arhitektei ļoti iepatikusies taciņa uz Karņicka kalnu, kas būtu noklājama ar bruģ-akmeni un izgaismojama. Ir piedāvājums izgaismot vides pārvaldes māju, skaisto Krāslavas simbolu — laivu ar ziediem, domes ēku, dažas citas vēsturiskās ēkas. Izgaismot varētu arī Jāņupīti, vecticībnieku lūgšanu nama torni, katoļu baznīcu, Plāteru pili un Augusta akmeni. Vēl ir priekšlikums par parka žoga un lapegles pie autoostas izgaismošanu.

Vairāki priekšlikumi attiecas uz zaļo zonu. Arhitekte akcentēja, ka jebkura pilsēta var lepoties, ka tajā pastāv iespēja no vairākiem skatu punktiem redzēt ūdeņus. Tālab ir jāiztīra mazo upīšu krasti, lai atvērtu skatam upīšu ūdens spoguli. Diemžēl ir arī pamatīgi “iedragātas” vietas ar dažādiem šķūnīšiem, žogiem, plēvju būdām un sakņu dārziem. Sakņu dārzus laikam nav iespējams iznīdēt nevienā Eiropas pilsētā, bet tos var padarīt skaistus, tālab jāveic liels skaidrojošais darbs. Daudzviet koki traucē baznīcas un pils uztverei, arhitekte piedāvā mazvērtīgākos kokus nocirst, lai atklātu skatu uz šiem objektiem. Citur jāveic pretējais — ir piedāvājumi iestādīt kokus, lai radītu kompromisu starp ļoti augstu ēku, kas burtiski “izlec” no apkārtējās apbūves. Dažās vietās nepieciešami no puķēm veidoti krāšņi laukumi. Zaļumus var izmantot silikātķieģeļu māju fasāžu pagaidu paslēpšanai, jo skaidrs, ka tās netiks tuvāko gadu laikā restaurētas un renovētas. Tālab labs risinājums būtu šo māju apaudzēšana ar vīteņaugiem. Koka mājas no vīteņaugiem gan ir jāsargā. Ir piedāvāta vienota koncepcija par namu numerācijas zīmēm, ielu nosaukumiem, izkārtnēm un reklāmām. Pilsētas vēsturiskajā centrā un vienstāvu apbūvē vispār būtu jāizvairās no lielformāta reklāmām. Toties tās varētu ienākt daudzstāvu apbūvē, kur reklāmas varētu atsvaidzināt ēkas.

Arhitekte akcentēja iebraucamās vietas pilsētā, īpaši no Daugavpils puses, kur ir ļoti lielas iespējas abu laukumu attīstībai. Ir priekšlikums par liela skatu torņa būvniecību, tur varētu atrasties arī vasaras kafejnīca, neliela tirdzniecības vieta un neliela autostāvvieta. Arhitekte pārliecināta, ka Krāslava ir viena no retajām Latgales pilsētām, uz kuru tūristi noteikti gribēs braukt, kad šeit un Latvijā kopumā tiks sakārtoti ceļi, kas būtībā ir galvenais iemesls, kas atbaida tūristus no Eiropas. Esot jāpadomā arī par sabiedriskās tualetes būvniecību šajās vietās. Izstrādāts interesants priekšlikums par iebraucamo vietu pilsētā no Baltkrievijas puses, kas varētu būt pie autoservisa, kur vajag izveidot stāvlaukumu. Stihiski radīto automobiļu kapsētu varētu uz kādu laiku paslēpt, izvietojot priekšplānā Krāslavas rajona un pilsētas kartes, citas reklāmas.

Visu pilsētu liela problēma ir žogi. Arhitekte izstrādājusi astoņus variantus žogiem ar lielajiem un mazajiem vārtiem. Tie ir gan metāla, kuriem redz cauri, ja cilvēks grib parādīt savu dārzu, gan slēgtie koka žogi. Ņemot vērā ielu un troksni, slēgtais žogs varētu radīt cilvēkam maigāku mikrovidi, bet arhitekte atzinās, ka ir atklātā veida un zaļo dzīvžogu piekritēja.

Patriotiem sāp

Domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns informēja, ka Krāslavas novada domē ir apstiprināti saistošie noteikumi par ēku un būvju uzturēšanu, labiekārtošanu un aizsardzību. Nelielā apjomā nākotnes plāni jau ir iekļauti šajos noteikumos, skaidrs, ka nākotnē dome skatīs māju fasāžu risinājumus konkrētāk. Vienā jautājumā izpilddirektors gan ir mazāks optimists nekā arhitekte: “Man bija viena saruna ar māksliniekiem, kas noskaņoti pesimistiski — Krāslavā nav vairs kur īsti gleznot, jo nav nevienas neskartas ielas.”

Projekta pionieres Ilzes Stabulnieces komentārs bija ne mazāk skarbs: “Mums, Krāslavas patriotiem, ir liela sāpe par “aklajām” mājām, kurām vairs nav logu, nav piepildījuma. Vajag problēmas risinājumu iestrādāt saistošajos noteikumos, kā arī uzrunāt Krāslavas iedzīvotājus, sevišķi vēsturiskajā centrā, aicinot domāt par Krāslavas tēlu. Gribu pateikt arī par ziediem — visiem pilsētniekiem jāiesaistās jaunas tradīcijas iedzīvināšanā, iznesot ziedus no dārziem uz ielām.”

Punktu pasākumā pielika domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša: “Par savu naudiņu ne katrs var atļauties daudz paveikt, ne tik drīz visas šīs ieceres varētu realizēties. Mēs centīsimies sakārtot pašvaldības daļu, kas saistīta ar ielu, iesniegsim projektu strukturālajos fondos, lai pieprasītu naudu un realizētu ieceri pēc iespējas ātrāk. Par māju fasādēm — dzīve rādīs. Būvvaldes vadītāja Ineta Danovska jau iečukstēja ausī, ka man arī vajadzēs no savas mājas plēst nost plastmasas dēlīšus...”

Patiesi, tāda domes priekšsēdētāja rīcība kalpotu par labu piemēru krāslaviešiem.

Juris ROGA