Veiksmes formula — jaunākās zināšanas!

Ēdināšanas servisa profesionālo priekšmetu teorijas skolotāja Līga Gabrāne decembra pirmajā pusē vadīja pēdējo stundu topošo pavāru trīsgadīgās apmācības grupā, kad svaigi izremontētajā kabinetā ieradās “Ezerzemes” žurnālisti. Šī bija diena, kad audzēkņiem izlika atzīmi par trim gadiem. Nobeiguma dienā audzēkņi kārtoja pusgada parādiņus, kā arī veltīja laiku kādas ārzemju nacionālās virtuves apgūšanai.

Bet skolu viņi pilnībā vēl nepametīs. Veselu mēnesi topošie pavāri vēl pavadīs savā mācību iestādē — paredzēta skolas prakse, pēc tam dosies lielajā valsts praksē. Skolas praksē tiks noslīpētas iemaņas par pēdējo teorijā apgūto tematu — saldo ēdienu gatavošana. Valsts prakse ritēs pusgadu, tās laikā audzēkņiem būs jāiziet pilnais cikls — sākot no dārzeņu pirmapstrādes līdz pat dažādu ēdienu gatavošanai. Nav stingri noteikts, kādā pilsētā vai ēdināšanas servisa uzņēmumā jāiziet praksi, tālab audzēkņu prakšu vietas ir visdažādākās, bet lielākoties — Rīgā (“Lido” un kafejnīcas) un Rēzeknē. Dažiem tās ir Krāslavā un lauku sētās.

Nav šaubu, ka pavāri šodien ir pieprasīti, ar prakses vietām daļu audzēkņu var nodrošināt tepat mūsu rajonā, tikai samaksa par darbu ir salīdzinoši maza. Tieši šī iemesla dēļ viņi raujas uz Rīgu, uz “Lido”, kur audzēkņi saņem cienīgāku samaksu par savu darbu. Arodvidusskolas direktore Ināra Zavadska šajā jautājumā saskata arī ēnas pusi: lielajās ēstuvēs pastāv šaura specializācija, bet mācību programmā paredzēts iziet dažādu ēdienu visus gatavošanas līmeņus. No šī viedokļa ieguvēji ir tie audzēkņi, kas paliek rajonā. Toties vairāki pērnā gada arodvidusskolas absolventi, kuri spēja atrisināt dzīvošanas problēmu, jau strādā “Lido” un ir apmierināti. Jāatzīmē, ka Dagdas arodvidusskolas pedagogi pilnveido savu zināšanu bagāžu, lai audzēkņiem sniegtu visjaunākās atziņas. Tādas ir jebkurā jomā, arī ēdināšanas servisā nekas nestāv uz vietas. L. Gabrāne par to pārliecinājās klātienē, apmeklējot pavārmākslas izstādi Francijā. Atgriezusies dalījās savos iespaidos ar audzēkņiem. Veicot kabineta remontu, tika padomāts par izglītojošo materiālu ērtu prezentāciju audzēkņiem. Skolotājai atlika vien pieslēgt savu videokameru televizoram un sākt stāstījumu.

L. Gabrāne: “Man ir jādalās pieredzē, jo mācību programmā ir temats par citu tautu virtuvi, būtiskākajām atšķirībām. Stāstījums ir daudz efektīvāks, ja to papildina ar ilustratīvo materiālu, un skolas administrācija ir man radījusi šādu iespēju, nodrošinot kabinetu ar datoru un televizoru. Francija, kā zināms, ir avangarda valsts ēdienu gatavošanā. Brauciena laikā mēs apmeklējām lielo izstādi Dižonā, kuras izvietošanai bija nepieciešami vairāki milzīgi angāri un kurā piedalījās daudzas valstis. Visai piedāvātajai produkcijai bija cieša saistība par ēdināšanas servisu, vienalga, vai tie bija ēdieni, dzērieni, trauki, filmas utt. Piemēram, tagad modē nāk silikona trauki, kurus var likt karstumā, aukstumā un kaut vai sarullēt, atšķirībā no plastmasas traukiem, kas baidās karstuma un liela sala. Starp jauniešiem notika konkurss kūku, toršu un citu konditorijas izstrādājumu cepšanā. Kad par to stāstīju mūsu skolas audzēkņiem un parādīju uzfilmēto materiālu, viņi brīnījās, kādas milzīgas tortes cep tādi paši jauni cilvēki, kā mūsējie. Ne mazāk interesants bija jūras veltēm rīkotais konkurss, kurā viss bija pagatavots no jūras delikatesēm. Apmeklējām Francijas vīna darītavas. Redzējām, kā cep un ēd vardes, kas Francijā skaitās delikatese. Par mūsu grupu rakstīja Francijas žurnālisti, informāciju izvietoja arī internetā.”

Juris ROGA