Ja grib, tad var

Dagdas arodvidusskolai ir ļoti veicies gan ar iestādes vadītāju, gan ar skolotājiem un kolektīvu kopumā. Par to mēs — “Ezerzemes” žurnālisti — pārliecināmies ik pēc katras savas vizītes šajā izglītības iestādē. Pēc vairāku gadu produktīvas sadarbības uzdrīkstēšos apgalvot, ka tieši plaša domāšana un tālredzīgums ir raksturīgākās arodvidusskolas direktores Ināras Zavadskas īpašības.

Viņas vadībā arodvidusskola spējusi mainīties laikam līdzi un veiksmīgi pielāgoties jaunajām darba tirgus prasībām: tiek ieviestas jaunas profesijas un uzlabota mācību priekšmetu materiālā bāze. Iestādes administrācija rūpējas par audzēkņu sadzīves apstākļiem dienesta viesnīcā, skolas kolektīvs iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Visu pat uzskaitīt grūti, pietiktu pateikt, ka, iedomāties mazpilsētu bez arodvidusskolas nozīmē to pašu, ko iedomāties upi bez ūdens. Turklāt arodvidusskola var pamatoti lepoties ar galarezultātu — tās absolventi ir pieprasīti darba tirgū, skolas administrācija regulāri saņem pozitīvas darba devēju atsauksmes.

Nav šaubu, ka panākumu kaldināšanā svarīgs katrs sīkums. Arī apstākļi, kādos strādā pedagogi, aug un mācās nākamie pavāri, automehāniķi un citu profesiju pārstāvji. Diez vai skolas vadība sagaidītu no valsts vai pašvaldības simtiem tūkstošu latu, kas nepieciešami novecojošo mācību kabinetu remontam un labiekārtošanai. Kā rīkoties? Administrācija atrada savu risinājumu, iesaistot remontdarbos audzēkņus prakses laikā, tādējādi dažu gadu laikā pakāpeniski atjaunojusi jau desmit kabinetus. Vienlaikus tika iepirktas arī jaunas mēbeles. Par darbu kvalitāti direktorei nav nekādu pretenziju, turklāt atjaunotos kabinetus audzēkņi ļoti saudzē.

I. Zavadska: “Vide audzina — par to esmu pārliecināta turpat par visiem simts procentiem, atstājot kādu vienu-divus uz tiem, kuri bojā vienmēr un visu. Visvairāk cieš tieši vecie un nesmukie kabineti, bet izremontētajos audzēkņi paši seko, lai neko nesabojātu.”

Starp citu, svaigākais remonts ir veikts saskarsmes stundu kabinetā, kurā patīkami ienākt. Šeit notiek arī dažas latviešu valodas stundas automehāniķiem un apdares darbu strādniekiem.

“Arodvidusskolu programmās ir priekšmets — saskarsme,” stāsta direktore. “Stundu nav daudz — no 36 līdz 64, kā kurā grupā. Tas ir priekšmets, kur māca, kā izprast pašam sevi, kā saprast otru cilvēku, kā kontaktēties ar citiem gan divatā, gan grupā, gan verbāli, gan neverbāli. Liela loma ir videi, kurā māca šo priekšmetu, tāpēc kabinetā ir radīta attiecīga noskaņa.”

Līdzekļu ekonomijas dēļ šim kabinetam gan nācās iegādāties mazāk kvalitatīvas tapetes, skolas direktore ļoti bažījās par to likteni. Izrādās, audzēkņi ļoti labi apzinās problēmu, visi soli ir atvirzīti dažus centimetrus no sienas, lai nejauši neko nesabojātu. Šis kabinets vispār atgādina pasaku, pēc remonta no vecā interjera nekas pāri nav palicis. Kapitāli izremontētas sienas, griesti, grīda, nomainīti radiatori, iegādātas jaunas mēbeles, dažas neuzkrītošas dekorācijas. Sienu rotājumam izmantotas ziedu fotogrāfijas no kāda liela kalendāra — lapām kārtīgi nogriezta apakšējā mala ar datumiem, un katra bilde ierāmēta. Raugoties uz tām, tā vien šķiet, ka esi paņēmis rokās Annas Sakses grāmatu “Pasakas par ziediem” un baudi dabas skaistumu.

Līdzīgi kā citus arodvidusskolas kabinetus, arī šo izremontēja skolotājs Valdis Bogrecs ar saviem audzēkņiem vasaras mācību prakses laikā. Kā jau sākumā tika atzīmēts, par darbu kvalitāti skolas administrācijai nav nekādu pretenziju. Vienlaikus tika izremontēta un aprīkota ar mēbelēm arī skolotāja darba telpa — tādas ir visos arodvidusskolas kabinetos. Pirmās nodarbības saskarsmes kabinetā sākās 3. septembrī. Mēbeles tika iegādātas vēl līdz remontam speciāli šim kabinetam. Gada laikā arodvidusskolas vadība cenšas iepirkt jaunas mēbeles 2-3 kabinetiem, jo esošās ir ļoti nolietojušās — tās tikpat vecas, cik skola, kurai rit 36. gads.

Juris ROGA