Kritikai nepiekrīt

Kalniešu pagasta priekšsēdētājs Egils Muskars nav vienisprātis ar Saeimas deputātu: “Lielākai skaidrībai nepieciešams atskats vēsturē. Vēl pirms 9. Saeimas vēlēšanām mums bija vienošanās ar iepriekšējo ministru, ka nākotnē varētu veidoties novads ar četrām pašvaldībām — Indras, Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku. Pēc Saeimas vēlēšanām nāca jauna valdība ar jaunu ministru un jauniem uzskatiem jautājumā. Tika veidota jaunā novadu karte un bija uzstādījums, ka nepieciešami spēcīgi attīstības centri. Mūsu gadījumā pietiekami spēcīgs tas neveidojās, līdz ar to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nostāja mainījās, jo tā uzskatīja, ka bez spēcīga attīstības centra novadam nav pietiekami laba nākotne ekonomiskās attīstības ziņā. Mēs bijām plānojuši, ka mūsu novada administratīvā ēka būs Krāslavā — tas arī netika uzskatīts par pietiekamu argumentu, jo ēka atrastos citas pašvaldības novada teritorijā.

Tas mums tika darīts zināms, un alternatīvas praktiski nebija gandrīz nekādas, jo četrām pašvaldībām bija nereāli izveidot spēcīgu centru divu gadu laikā. Noraidu jebkuras šaubas par to, ka Kalniešu, Piedrujas, Indras un Robežnieku pašvaldība nevarēja vienoties par centru savā teritorijā, tāpēc netikām iezīmēti jaunajā novadu kartē. Beigās visi sacīja, lai centrs ir kaut Kalniešos, bet attīstības centram ir jābūt attīstības centram. Tur vajag labu administratīvo ēku, vajag speciālistus, kas spētu strādāt. Labi, var atbraukt uz darbu, bet jābūt cilvēku un citu resursu potenciālam. Kartē ir iezīmēti novadi ar nepietiekamu cilvēku skaitu ekonomiski līdzīgi tam, kāds būtu bijis mūsu gadījumā, bet ar izteiktāku attīstības centru. Taču tur ir bijuši citi argumenti, kas saistīti ar Tautas partijas piekāpšanos Zaļo un Zemnieku Savienībai strīdos par novadu izveidi.

Visa rezultātā jaunajā novadu kartē mūsu akceptētais novads nav iezīmēts. Ir akceptēts Dagdas un Aglonas novads, lai gan arī to liktenis bija zem jautājuma zīmes, jo ne Aglonas, ne Dagdas novads nav diez cik lieli un biezi apdzīvoti. Domāju, ka šajā gadījumā lielu lomu nospēlēja vēsturiskais faktors — kādreiz rajona teritorijā bija Krāslavas un Dagdas rajons, un rajona padomē šī neoficiālā šķirtnes līnija vēl joprojām jūtama. Ja visu mūsu pašvaldību vadītāji būtu pratuši vienoties, vislabākais variants būtu novads Krāslavas rajona robežās, kā to izdarīja Gulbenes rajonā. Tas būtu vismazāk sāpīgais variants, jo tad nerastos problēmas ar īpašumu pārņemšanu un nodošanu, būtu skaidri izkristalizēta pārvaldes struktūra un citas lietas.

Vai iedzīvotājiem ir pamats uztraukumam, ka pašvaldība pieņēma lēmumu iekļauties Krāslavas novadā? Skaidrs, ka jebkuram cilvēkam, kam ir atbildības sajūta un kurš seko līdzi tam, kas notiek pašvaldībā, reģionā un valstī kopumā, ir arī satraukums. Bet es neteiktu, ka satraukumam jābūt ar negatīvu pieskaņu, sak, nu ir beigas klāt. Veicot reformas, kādā brīdī dzīves standarti pasliktinās, to zina visi politiķi un mēģina izmantot, lai iegāztu viens otru un nākotnē gūtu labākas izredzes vēlēšanās. Bet tas jau ir morālas dabas jautājums. Arī šī reforma nesīs dzīves standartu pasliktināšanos īsā laika posmā, bet nākotnē mums jāsāk dzīvot labāk. Citādi nav jēgas šādai reformai.

Šeit gribu atgādināt citu svarīgu jautājumu: cik lielā mērā tas atsauksies uz vietējiem cilvēkiem, kas kaut ko dara un var izdarīt? Būtība tajā, ka šodien liela daļa pašvaldības budžeta naudas tiek atstāta uz vietas vietējiem cilvēkiem, ražotājiem, uzņēmējiem, kuri kaut ko spēj paveikt. Nākotnē tas tā, iespējams, nebūs. Būs lielākas iespējas tikt pie naudas lielākām un ekonomiski spēcīgākām firmām caur Krāslavu. Vai tas pareizi? Vai tas ir slikti, vai — labi? Varbūt kopējā attīstības kontekstā tas ir labi, bet katrā ziņā mūsu iedzīvotājiem jau šodien par to jādomā un jārēķinās ar šādu iespēju, ka varētu būt brīdis, kad josta jāsavelk ciešāk un attiecīgi jāplāno sava rīcība. Arī kopējā situācija šodien valstī ir tāda, ka vajadzēs atbildīgāk pieiet ģimenes, pašvaldību, valsts budžeta tēriņiem.

Iedzīvotājiem nav jābažījas, ka mēs it kā negribētu strādāt kopīgi ar citām pašvaldībām, kuras gatavojas apvienoties Krāslavas novadā. Upenieka kungs ir Saeimas deputāts un var paust savas domas, bet īstenībā tā ir pašvaldību lieta un darīšana. Mēs esam nākuši kopā un runājuši par prioritārajām vajadzībām, kas būtu nepieciešamas katrai pašvaldībai un Krāslavas novadam kopumā. Esam iesnieguši novadu veidojošajai vadošai iestādei — Krāslavas novada domei — savus priekšlikumus par mērķdotācijas izlietojumu. Tas, ka toreiz uz sanāksmi neaizbrauca minēto četru pašvaldību vadītāji vēl nenozīmē, ka šo pasākumu boikotējām vai ignorējām. Vienkārši tā sanāca — informācija mums tika novadīta netieši un par vēlu. Es no sirds priecājos, ka Upenieka kungs uztraucas par rajonu, bet, ja šo pasākumu plāno, tad vajadzēja savlaicīgi informēt par norises vietu un nozīmi un tikai pēc tam izteikt pārmetumus, ja kāds neieradās.

Gribu ieviest skaidrību arī par 200000 latu mērķdotācijas izlietojuma redzējumu. Katra lauku pašvaldība cer, ka šo naudu varēs ieguldīt savas teritorijas infrastruktūrā un tādējādi uzlabot dzīves kvalitāti. Šajā brīdī šīm lietām jāpieiet ļoti uzmanīgi.
Mums, četrām pašvaldībām, nebija viegli pieņemt lēmumus par pievienošanos Krāslavas novadam, jo jau iepriekš strādājām pie sava novada izveides un gandrīz viss bija izlemts. Tieši vai netieši mēģinājumi mūs piespiest mest visu naudu kopējā katlā var izraisīt tikai pretreakciju. Šādā brīdī nevajadzētu izteikt paziņojumus, kas nav īpaši labi argumentēti.

Kalniešu pagasts grib šo naudu tērēt savai infrastruktūrai, nevis atdot centram. Mūsu pagastā nepieciešams investēt gan skolā, gan sportā, gan siltināšanas projektos, gan vajadzīgs jauns autobuss skolēnu pārvadāšanai. Vārdu sakot, vajadzību daudz, savus priekšlikumus esam iesnieguši. Veicot līdzšinējos darbus, mēs esam ieguldījuši savu naudu un neņēmām kredītus. Tie, kuri, ņem aizņēmumus, no malas raugoties, var pasmīkņāt: “Ko, jūs, muļķīši, nevarat paņemt? Pēc tam kopējā katlā lai paši tiek galā, visu norakstīs.” Bet tā nav atbildīga pieeja situācijas risināšanai, mēs domājām par situāciju kopumā, par nākotni, tāpēc šobrīd pašvaldībai nav nekādu parādu vispār. Tāpēc tos 200 tūkstošus latu gribam iztērēt, kur tas vitāli mums ir nepieciešams.”

Juris ROGA