Novembrī Krāslavas pilsētas jaunatnes padome organizēja konkursu “Mans labākais draugs” jau otro gadu pēc kārtas. Tas noritēja divās kārtās.
Nevarētu teikt, ka dalībnieku bija ļoti daudz, tomēr padomājiet paši: viena lieta ir draudzēties, pavisam cita lieta formulēt, kas tad ir īsta draudzība, kāpēc mans draugs ir vislabākais, turklāt vēl zināt par viņu visu vai gandrīz visu, lai varētu teju vai viņa domas nolasīt un atbildēt uz itin āķīgiem jautājumiem. Pirmajā kārtā tika atlasīti no pieciem draugu pāriem trīs, kuri otrajā kārtā pretendēs uz visām godalgotajām nominācijām: “Labs draugs”, “Labākais draugs” un “Vislabākais draugs”. Tiesa, viena no tām bija trijotne, jo Anželika, Aija un Renāte ir nešķiramas draudzenes. Pēc nolikuma gan vislabākais draugs var būt tikai viens, tādēļ šīs lieliskās draudzenes no tālākās cīņas bija jāatsijā uzreiz.
Par draudzību vajadzēja uzrakstīt eseju. Lūk, daži fragmenti no tām:
“Katram cilvēkam dzīvē ir kas tāds, kā vērtība nav salīdzināma nedz ar gardāko saldējumu bērnībā, nedz ar dārgāko auto, nedz ar lielāko bagātību... tas ir kas tāds, kas ļauj mums dzīvot. Grūtā brīdī sniedz roku, lai pieceltos, notur, lai nenokristu un ceļ debesīs, lai justos vēl labāk un pilnvērtīgāk... tā ir draudzība,” raksta Anželika par Aiju.
“Cilvēki ir gatavi plīst vai pušu, lai pierādītu citiem, ka tieši viņa draugi ir vislabākie, bet, to sakot, pat neaizdomājas, ka labākais draugs var būt tikai viens. Tas ir cilvēks, kurš, neskatoties ne uz ko, tevi atbalstīs, mierinās, kā arī norādīs uz kļūdām, bet tā, lai to saprastu tu un vienīgi tu pats, un kas ir galvenais — nekad tevi nepametīs, lai arī cik rupjas kļūdas tu pieļautu,” uzskata Oļģerts, raksturojot draudzeni Violetu.
“Draudzību savā dzīvē es vērtēju dārgāk par zeltu”, atzīstas Marianna, stāstot par savu draudzību ar Annu.
Vēl sarežģītāk otrajā kārtā bija pierādīt draudzību ar literatūras un ģeometrijas palīdzību. Tas bija lieliski! To pat nav vērts mēģināt atstāstīt, tas vienkārši bija jāredz, lai gan neatceros nevienu no dalībniekiem, kurš par savu vai drauga mīļāko priekšmetu būtu nosaucis algebru vai ģeometriju. Bez iepriekšējas gatavošanās bija jāvienojas kopīgā dziesmā un jāzīmē drauga raksturīgākās īpašības. Te Anna attēloja smaidīgo Mariannu ar viņas mūžam mīlestības pilno sirdi, Violeta atklāja Oļģertā mītošo velnišķīgo dabu aiz eņģeļa nimba, bet Reinis Jāņa seju attēloja kā padomju laiku pulksteni, kurš, lai gan tam ir tik daudz gadu, tomēr tik ļoti, ļoti, ļoti uzticams.
Matemātiski un emocionāli saskaitītie kopā punkti, plusi un mīnusi lika žūrijai palauzīt galvas, jo rezultāti izrādījās ļoti līdzīgi, tomēr beigās izkristalizējās šāda aina: Reinis Urbanovičs ir “Labs draugs” Jānim Drēģerim. Anna Šakele ir “Labākā draudzene” Mariannai Koledai, bet Violeta Ļaksa ir “Vislabākā draudzene” Oļģertam Rihlickim. Par to pirmie nosauktie saņēma medaļas, bet otrie diplomus un dāvanu kartes, bet visi klāt vēl skaisti iesaiņotas dāvaniņas. Itin visiem otrās kārtas dalībniekiem piemiņai būs arī pa krūzei ar laikraksta “Ezerzeme” simboliku.
Ērika STEPIŅA