Ekspozīcija laivā, kas kuģo pa Daugavu

Jau kopš seniem laikiem Krāslavā un tās novadā dzīvojuši dažādu tautību cilvēki, kuri ir mācījušies sadzīvot, pieņemot atšķirīgo un meklējot kopīgo, ar savu kultūru bagātinājuši viens otru, tā veidojot Latgalei raksturīgo tautu toleranci. 1925. gadā tika apstiprināts Krāslavas pilsētas ģerbonis, kurā uz zila fona attēlota sudrabota laiva ar pieciem airiem. Tās idejas autors ir Moisejs Rabinovičs — Krāslavas pilsētas galva laikā no 1927. gada līdz 1932. gadam. Pieci airi simbolizē toreiz Krāslavā dzīvojošās pamattautības: latviešus, poļus, ebrejus, krievus un baltkrievus. Ekspozīcijas “Pieci airi” mērķis ir izsekot šo tautību mijiedarbībai gadsimtu gaitā, sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Ekspozīcija ir iekārtota 17 metrus garā laivā, kuru no visām pusēm aptver Daugavas krastu ainava, dzirdamas ūdens šalkas. Ekspozīcijas pirmā daļa veltīta latgaļiem un stāsta par vissenāko vēsturi. Otrā daļa — poļiem, kuru laikā Krāslava burtiski uzplauka, pateicoties tam, ka 18. gadsimta vidū Krāslavu nopirka grāfi Plāteri un pārvērta to par Eiropas līmeņa pilsētu. Trešā daļa ir veltīta ebrejiem, kuri pilsētā ieradās jau Plāteru laikā un sekmēja Krāslavas ekonomisko attīstību. Ceturtā daļa stāsta par krieviem, kuri 17. gadsimtā dažādu problēmu rezultātā tika vajāti Krievijā un meklēja patvērumu mūsu novadā. Tie pamatā bija vecticībnieki, kuri daudz izdarīja novada labā. Ekspozīcijas piektā daļa ir veltīta baltkrieviem, kuri kopš seniem laikiem dzīvoja Daugavas otrā krastā līdzās Krāslavai un gadsimtu gaitā labi sadzīvoja ar latgaliešiem. Īpašs pacēlums bija jūtams 20. gadsimta 20. gados — pirmās Latvijas Republikas laikā, kad Latgalē sāka darboties daudz baltkrievu skolu un baltkrievi deva lielu ieguldījumu kultūras attīstībā.

Lieliskā ekspozīcija ir lielas komandas darbs. Pirmsākumos ar muzeju valsts pārvaldes atbalstu tika radīta darba grupa, kurā bija iekļauti vairāku Latvijas lielo muzeju pārstāvji, Latvijas dizaineri, muzeju valsts pārvaldes darbinieki. Darba grupa izstrādāja koncepciju un izdomāja, ka tiks būvēta laiva, kurā izvietos ekspozīciju, kas stāstīs par piecām Krāslavas pamattautībām. Ekspozīcijas iekārtošanā ieguldīti pašvaldību un valsts līdzekļi. Ekspozīcija nebūtu iespējama, ja nepalīdzētu daudzi cilvēki un organizācijas. Viņiem piemiņai par pasākumu muzeja darbinieki uzdāvināja Krāslavas keramiķu Pauliņu izgatavotos suvenīrus — piecairu laivu miniatūrā, tādējādi pateicoties par sniegto atbalstu un ieguldījumu ekspozīcijas tapšanā.

Pasākumu krāšņāku darīja jaunā paaudze, kuras pārstāvji bija tērpti Krāslavas piecu pamattautību apģērbā un piecās valodās stāstīja par savu senču dzīvošanu novadā. Bija ieradies arī Moiseja Rabinoviča mazdēls, kurš klātesošos uzrunāja idiša valodā.

Muzeja darbiniekus apsveica un pateicības par ekspozīcijas iekārtošanu muzejā vairākiem cilvēkiem pasniedza novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša: “Nolaižot kuģi ūdenī, pieņemts sist pret bortu šampanieša pudeli, bet šis nav tas gadījums — mēs pārgriezām lentīti. Kā nevar sasteigt, būvējot īsto kuģi, tā arī būvējot šo laivu, pagāja ilgs laika posms. Tagad man atliek paspiest roku kuģa kapteinim, novēlēt labu ceļavēju un uzdāvināt ziedus laivas glabātājai.”

9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks pauda cerību, ka arī turpmāk būs labi darbi, muzejs kļūs lielāks un plašāks. Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt senču vērtības.
Krāslavas katoļu baznīcas priesteris Eduards Voroņeckis atzīmēja, ka laiva, principā, ir baznīcas simbols. Varam būt pateicīgi Dievam, ka Krāslavā saskaņā dzīvo piecas tautības. Nāk prātā apustuļa Pāvila vārdi: “Nav ne jūda, ne grieķa, nav verga, ne brīvā, nav ne vīrieša, ne sievietes, jo jūs visi esat viens Jēzū Kristū”.
Pasākumā uzstājās un muzeja darbiniekus apsveica vairāki citi uzaicinātie viesi un apmeklētāji.

Juris ROGA