Bērniem draudzīga skola — mīts vai realitāte?

Tāpat arī skolā. Skola ir vieta, kur notiek nepārtraukta divu pušu — skolēnu un skolotāju — mijiedarbība, kas — atliek tikai aizrādīt, pamācīt, runāt priekšā vai pārkāpt tiesības — no kopīgas sadarbības var pārvērsties bruņotā cīņā. Konflikti skolā ir bieži viesi, turklāt ilgstoša to pastāvēšana apdraud mācīšanās procesa efektivitāti. Kā risināt problēmsituā-cijas skolā, kā pienākums tas ir, un vai tāda iespēja vispār pastāv? Izrādās — jā! Mēs to uzzinājām “Bērniem draudzīga skola” konferences laikā, kas norisinājās 9. novembrī Rīgā — augstskolā “Turība”.

Vēl nakts melnumā pa līkloču ceļiem pukšķēdams traucās busiņš, vezdams astoņus dažādu Krāslavas rajona skolu pārstāvjus un divas skolotājas galvaspilsētas virzienā. Milzīga konfe-renču zāle, vairāk nekā 400 cilvēku liela auditorija un ieinteresēti, gaidoši acu pāri... Tūlīt būs atklāšana! Šī bija jau otrā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīkotā konference, kura notika saskaņā ar MK rīkojumu “Par pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija”“. Tā iesākās ar Bērnu un ģimenes lietu ministra A. Baštika uzrunu, turpinājumā sekoja lektoru uzstāšanās. Jūs noteikti esat ziņkārīgi, vai ne? Kā vienu no konferences galvenajiem virzieniem jeb tēmām var uzskatīt izziņas materiālu par mediāciju skolā. Kas tā ir? Mediācija ir konfliktu, problēmu risināšana sarunu ceļā — Latvijā vēl neierasta, tikai nupat ienākusi metode, kuras izruna daudziem jūk ar līdzīgas cilmes vārdu — meditācija. Taču — uzmanīgi! — tas nebūt nav viens un tas pats.

Kā spilgtākais piemērs ceļā uz meditācijas izpratni ir pasaka par apelsīnu. Tā vēsta, ka reiz bijušas divas meitas, kuras strīdējušās par vienu apelsīnu. Viņas padomu lūgušas mātei. Taisnīgi būtu apelsīnu sadalīt divās vienādās daļās, taču, tā kā māte bija mācījusies mediāciju, viņa uzdeva šādu jautājumu: kāpēc meitām apelsīns vajadzīgs? Pirmajai ļoti garšoja augļa sula, bet otrā vēlējās cept torti, izmantojot apelsīna mizu. Un tā, jautājuma veidā noskaidrojot visus iemeslus, konflikts tika atrisināts. Viena meita dabūja apelsīna sulu, otra — mizu cepšanai.

Saruna par mediāciju personu, kas uzdod jautājumus, proti, mediatoru, šī procesa virzīšanu izrādījās patiesi aizraujoša. Turklāt rezolūcijā tika pieņemts lēmums par informācijas izsūtīšanu visām Latvijas skolām un mediācijas kustības tālāku attīstīšanu. Tas varētu būt svarīgi, jo mediācija kā pilnīgi brīvprātīgs process veicinātu abu konfliktā iesaistīto pušu ātrāku izlīgšanu, konflikta likvidēšanu, piedāvātu risinājumus. Konferencē arīdzan tika stāstīts par vardarbību, tās cēloņiem un sekām.

Pēcpusdienā tika organizētas skolēnu darba grupas: Pirāti, Indiāņi, Superzvaigznes, Paparaci, Ziemassvētku vecīši, Itāļu mafija utt., kuru uzdevums balstījās uz īsās filmiņās redzēto konfliktsituāciju analizēšanu un iespējamo risinājumu meklēšanu. Vēl viena ļoti interesanta konferences daļa, kas krasi parādīja atšķirību starp šeit sabraukušajiem jauniešiem un tiem, ko nākas sastapt ik dienu skolā, diskotēkā, pilsētā. Pārsteidza brīvā un draudzīga gaisotne. Ar cilvēkiem, kas sa-braukuši no visdažādākajām Latvijas vietām, itin viegli varēja iepazīties un atrast kopīgu valodu. Katram bija ko teikt, savs viedoklis, tā kaismīga aizstāvēšana un spēja pamatot, oponēšana citām komandām vai arī iesaistīšanās diskusijās... Ne miņas no vienaldzības, apnikuma, frāzēm “tāpat labi, ko tad es viens”. Vai zināt — es sāku ticēt, ka Latvijas nākotne ir drošās rokās. Pēc tam notika Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīkotā eseju konkursa “Es un Skolotājs” uzvarētāju paziņošana, kuri balvā ieguva ceļazīmi un triju dienu piedzīvojumu — atpūtas nometni Jaunpilī. Tika noskaidroti un sumināti konkursa “Mūsu Skolotājs” uzvarētāji — 26 pedagogi, kuri ar savu amata prasmi un cilvēcību ieguvuši skolēnu simpātijas un nu varēs doties izbaudīt SPA centra ekstras. Konferences vadītāji lasīja skolēnu iesūtīto darbu fragmentus, kuri, lai gan atšķīrās pēc uzbūves un literārā noformējuma, tomēr pauda vienotu ideju par to, kādu skolotāju 21. gs. skolēns sauc par Savu Skolotāju. “Tas ir zinošs, darbīgs, uzticams, pretimnākošs un prasīgs, atklāts, pavisam noteikti ar labu humora izjūtu un spēju izprast skolēnu. Tas ir skolotājs, kas dod iespēju skolēnam parādīt, ka viņš ir saprātīga būtne, un skolotāja — skolēna komunikācija notiek kā svarīgai personai ar tikpat svarīgu personu.” Manuprāt, šī konkursa loma ir nenovērtējama, jo ļāvusi skolēniem izprast skolotāja lomu viņu dzīvē, apzināties vēlamās attiecības veiksmīgai zināšanu ieguvei, kā arī palīdzējusi izprast pedagoga rīcību daudzās strīdu situācijās, savukārt skolotāji, kuri līdz šim nav spējuši atrast kontaktu ar skolēniem, pēc darbu izlasīšanas varbūt apjautīs, ko skolēni no viņiem gaida un kā vienlaikus iespējams būt gan stingriem, gan sirsnīgiem.

Ja sākumā likās, ka diena būs gara un nogurdinoša, tad, tuvojoties konferences noslēgumam, šķita, ka laiks aiztraucas kā viesulis. Kad nopietnā daļa bija beigusies, sekoja atelpa, un visus dalībniekus ar jautriem meldiņiem priecēja grupa “Morning After”. Tika paziņoti balsojuma rezultāti par labāko konfliktsituācijas atrisinājumu (1.vietu ieguva Superzvaigznes), un tad jau sekoja mājupceļš.

Mīļš paldies mūsu šoferītim, kurš nodrošināja ērtu un omulīgu ceļu, kā arī Krāslavas rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālistei M. Mic-ķevičai par prasmīgu brauciena organizēšanu, sirsnību un rūpēm visas dienas garumā!

Anna ZEMBLICKA, Krāslavas ģimnāzijas 11.b klase